KAUNS!!

Šaubos vai to būtu patīkami te internetā stāstīt, bet dzīvē ir bijis visādi trakumi, ka tiešām par dažām lietām ir jākaunas. ? Privāti vieglāk būtu izstāstīt, nekā te.

Šim forumam ir atmiņa. Ja kādreiz kaut ko uzrakstīsi tad visu atcerēsies. Beigās citā diskusijā sauks par gultā mīzēju vai piedzērušos žūpu.

Kiskismau @ 10.07.2020 14:16

Šim forumam ir atmiņa. Ja kādreiz kaut ko uzrakstīsi tad visu atcerēsies. Beigās citā diskusijā sauks par gultā mīzēju vai piedzērušos žūpu.

???

Neviens neko nestāsta, tāpēc būšu pirmā. :D Foršāk būtu šādu diskusiju izveidot Cālītis Cosmopolitan grupā, bet ok.
*Nesen braucu tramvajā ar draugu, viņš gāja uz priekšgalu, es nopakaļus, tāpēc viņš neredzēja, kas ar mani notiek. Kāds mani pagrūda un, lai nenokristu, gribēju pieturēties aiz krēsla atzveltnes, bet rezultātā nejauši sagrābu kāda večuka galvu un spēcīgi nospiedu uz leju, ka viņš ar pieri atspiedās pret priekšējo krēslu. Sekundes laikā biju prom, nepaspēju pat atvainoties. :D
Darbā bija balle ar alkoholu tai skaitā. Lai nerastos pārpratumi, piebildīšu, ka dzeru reti un ar mēru, bet šoreiz kaut kas samisējās. Kolektīvs esam liels un foršs, tāpēc laiku pavadījām labi. Bija uzklāts liels galds, sēdēju blakus priekšniekam un citam kolēģim. Viņi kā džentlmeņi visu laiku papildināja glāzes ar vīnu, tāpēc vakara gaitā iztukšoja priekš manis diezgan daudz (citiem tas būtu maz, es reibstu ātri). Stāstīju priekšniekam, cik viņš ir foršs, ka labāku priekšnieku grūti vēlēties, par visiem citiem arī ko līdzīgu, cik esmu priecīga šeit strādāt. Viss būtu forši, ja man nesāktu visu priekšā mežģīties mēle un pīties domas. Neatceros, kā tiku mājās, priekšnieks aizveda ar auto, bet nezinu, vai nesarunāju kaut ko lieku. Mājās draugam žagodamās stāstīju kaut kādus pesteļus, tad aizmigu un krākdama nogulēju līdz rītam, draugs nofilmēja mana nakts koncerta fragmentu. Joprojām kauns kolēģu priekšā, jo ikdienā esmu pareizā un labā darbiniece.
Līdzīgi bija universitātes ballē, kur piedalījās arī pasniedzēji. Mani un pāris kursabiedrenes pasauca pasniedzēji pie sava galdiņa. Vakara gaitā, saskandinot ar pasniedzējiem vairākas Martini glāzes, biju labākā kondīcijā, tomēr viss bija super. Aizgājām dejot, tur mani sagrāba un sāka dancināt viens no maniem pasniedzējiem, piespiežot sevi klāt un stāstot kaut ko man ausī. Riņķi, ko viņš ar mani grieza, nepatika alkoholam manā kuņģī un asinīs, tāpēc sāka reibt galva. Pasniedzējs kaut ko aizrautīgi stāstīja, bet mūzikas dēļ neko nedzirdēju, tikai māju ar galvu un smaidīju. Biju uzvilkusi kaut kādas kurpes, kuras visu laiku slīdēja, tāpēc neskaitāmas reizes gandrīz nokritu un kritu pasniedzēja apskāvienos. Pēc tam diezgan ilgi bija kauns viņa priekšā. :D
Šie ir bijuši trakākie gadījumi ar alkoholu, ikdienā nelietoju un nedaru nekādas muļķības. :D
Noteikti ir bijuši vēl atgadījumi, par kuriem kauns, bet šie ir pirmie, kuri nāk prātā. Vēl bērnībā esmu braukusi ekskursijā un autobusā pievēmu somu.

Man laikam uz atro roku, kas nak galva.
Ka kluba jauniba tusejamies, malkojam. Un nakamaja rita pamosties svesa gulta, blakus sieviete, jautrakais, ka cita pilseta. Bet galva filma ka nac ieksa kluba, parejo mekle pa citiem avotiem.

lab.....
Nesen bijām ar draugu IKEA skatīties mēbeles. Kopā gājām runājāmies skatījāmies apkārt utt. Izsakot savas domas nesaņēmu atbildi un strauji pagriezos apkārt, jo domāju ka draugs nāk mazliet nopakaļ. Pagriežoties dusmīgā balsī teicu-tu vispār klausies vai nē un kāpēc neatbildi, bet tur bija svešs vīrietis. Pateicu atvainojiet, nosarku un aizgāju meklēt kur draugs palika. :D

Nesen bijām ar draugu IKEA skatīties mēbeles. Kopā gājām runājāmies skatījāmies apkārt utt. Izsakot savas domas nesaņēmu atbildi un strauji pagriezos apkārt, jo domāju ka draugs nāk mazliet nopakaļ. Pagriežoties dusmīgā balsī teicu-tu vispār klausies vai nē un kāpēc neatbildi, bet tur bija svešs vīrietis. Pateicu atvainojiet, nosarku un aizgāju meklēt kur draugs palika.

Man draugs speciāli mēdz nozust, lai apkaunotu mani, jo parasti eju viņam pa priekšu ātrā solī un stāstu kaut ko. Viņš iemanījās klusām nozust un rezultātā sanāk, ka es kādu gabalu eju un runāju ar sevi, tad pagriežos, lai paskatītos, kāpēc viņš neatbild, bet sastopos ar sveša cilvēka pārsteigto skatienu. Tas tā kaitina. :D

Man draugs speciāli mēdz nozust, lai apkaunotu mani, jo parasti eju viņam pa priekšu ātrā solī un stāstu kaut ko. Viņš iemanījās klusām nozust un rezultātā sanāk, ka es kādu gabalu eju un runāju ar sevi, tad pagriežos, lai paskatītos, kāpēc viņš neatbild, bet sastopos ar sveša cilvēka pārsteigto skatienu. Tas tā kaitina.

Jap man ir tā pat. Bieži eju un "runāju ar sevi" :D

Man pavisam nesen bija atgadījums ar apģērbu.
Nopirku bikses man liekas Reserved veikalā, ok nav svarīgi.
Vienā, foršā vakarā izdomājām ar draugu aizlaist ar velo uz veikalu tad pasēdēt kafejnīcā uz terases iemalkot pāris kokteiļus. Nu kad vakars galā, braucam mājās, jūtu ka kaut kā vējš pūš aizmugurē. Es protamsy, nepievērsu uzmanibu un braucu ar velo kā lielā. Dibenu gorīdama. Pec tam, pec brīža nolēmu apstāties un saprast kas tas par vēju man biksēs. Izrādās bikses bija izjukušas pa vīlēm tieši uz dibena. Kā mēs abi nozviedzām visu atlikušo ceļu līdz mājām. Protams braucu tā, lai neviens neredz un trepju telpā kāpu tā, lai nesaskrietos ar kaimiņiem. ??

Iedvesmojoties no citiem stāstiem, atnāca atmiņā kāds nepatikams brīdis. Dejoju ar puisi, pacelu rokas un atvērās krūšturis. Atstāju viņu vienu un aizskreju uz otro stāvu tualeti. Ar to vēl bija par maz. Ejot atpakaļ lejā pa kāpnēm, kāda sveša meitene paklupa un parāva mani līdz. Tai vietā, lai atvainotos, ka tā aizskreju, paņēmu jaku un devos mājās.

Mans stāsts ir briesmīgs. Bet kaut kā sanāca tā, ka nebiju pāris dienas bijusi uz wc lielajās darīšanās.. Tad nu aizgāju uz bāru kopā ar draudzeni. Dzeram kokčus, viss forši. Bet te man pēkšņi savajagas. Nevaru ciest to darīt ārpus mājas, bet pēc kādas h jūtu, ka vajag tā, ka nu diskomforts pilnīgi ir pārņēmis un vēders smukajā kleitiņā sapūties. Nav variantu. Eju uz tualeti, un pie velna, ir tikai viena wc, paredzēta gan vīriešiem, gan sievietēm. Nu neko, ieeju. Man kaut kā nesanāk ? Jo stress, ka to daru bārā, kur esmu atnākusi smuki padzert kokči, nevis likt lego. Pēc ilgāka laiciņa tomēr nomierinos, un process sāk notikt. Un tad tieši uzrodas kāds, kas rausta wc durvis. Ok, ignorēju. Paiet laiciņš, un dzirdu, ka rinda paliek par vēl vienu personu garāka. Labi, esmu visu izdarījusi. Ņemšu wc papīru. Nav! Beidzies! Nav! Izmisumā atvieglota aptveru, ka man somā ir mitrās salvetes un parastās salvetes.. Ok, izlīdzēšos ar tām. Tagad laidīšu lejā ūdeni.. Spiežu pogu.. Nekas nenotiek. Spiežu vēl.. Joprojām nekas.. Tikai podā peld pirms mirkļa manis paveiktais.. Pods ir salūzis, nedarbojas. Dzirdu, ka ārā aiz durvīm jau cilvēki sāk knosīties, rausta durvis.. Esmu te par ilgu. Drudžaini domāju, ko iesākt - draudzenei WhatsApp rakstīt, lai viņa novērš to cilvēku uzmanību, kamēr es izlavos ārā ? Varbūt te kaut kur ir apslēpta lūka vai mazs lodziņš, pa kuru izrāpties bāra ārpusē? Labi, tas taču nav reāli! Nezinu, ko iesākt, jūtu tikai to, ka man ir nenormāls kauns iet ārā, jo nevaru noskalot podā lejā savu lego.. Un es nevaru uzreiz aizskriet prom, kā no tāda benzīntanka, jo sēžu bārā ar draudzeni pie pilnām kokču glāzēm. Izmisīgi domāju, ko darīt.. Saprotu tikai vienu.. Man ir jātiek vaļā no sava lego, lai neviens nesaprastu, kādos sūdos esmu iekūlusies.
Tad nu izlemju. Ņemu poda birsti un izmantoju kā lāpstu. Smeļu ārā savos lego kopā ar izmirkušajiem salvešu gabaliem un metu miskastes kastē, kas paredzēts izlietotajiem papīra dvieļiem un tualetes papīriem.. Un ielidinu tā dziļāk, lai no virspuses nevar redzēt.. Tikmēr jau cilvēki sāk dauzīties pie wc durvīm, neizpratnē, ko tur tik ilgi var darīt.. Kad viss ir savākts, grasos iet ārā, bet dzirdu, ka pie durvīm jau ir pienācis bārmenis, ko rindā stāvētāji ir pasaukuši atrisināt situāciju ar iesprūdušo wc. Palieku sarkana no kauna, jo bārmeni labi pazīstu.. Sāku saukt, ka tūlīt nākšu ārā, ka man vienkārši misēklis gadījies.. Lai izietu no situācijas, atgriežu krānu izlietnē un apšļācu kleitas priekšu ar ūdeni. Nāku ārā.. Mulsi pasmaidu un visiem acu pāriem, kas uz mani nosodoši raugās, nevainīgi saku... Nu nesanāca tomēr to traipu no kleitas iztīrīt, lai arī kā centos.. Piedodiet, ka tik ilgi manis dēļ bija jāgaida..

Ketija123 Tu uzlaboji manu dienu! ?????

Ar draugu braucām iepirkties uz rimi t/c. Sākumā iegājām aptiekā, jo vajadzēja šo to nopirkt.
Kamēr visu nopirkto liku somiņā nepamanīju kur draugs palika. Pacēlu acis un ieraudzīju, viņš bija jau pie rimi ieejas, kur ir tie vārtiņi un grozi. Bija daudz cilvēku pie ieejas, un tāpēc paskrēju visiem garām un iedevu roku draugam. Pēc mirkļa paceļu acis un ieraugu, ka esmu iedevusi roku svešam puisim/vīrietim. Ātri pateicu- ups, un palaidu vaļā roku. Paskatījos aiz muguras un tur bija draugs, pārsmējies par mani. ???

Ar draugiem sen nebijām dzēruši un aizgājām uz klubu. Biju aizmirsis neiedzert antidepresantus. Dejojām ar meičām un man palika sūdīgi (laikam no zālēm) - apvēmu kā viņu, tā vienu savu draugu.... arī grīdu. Ātri bēgām prom, lai neliek uzkopt.

Ketija123 @ 10.07.2020 16:19

Mans stāsts ir briesmīgs. Bet kaut kā sanāca tā, ka nebiju pāris dienas bijusi uz wc lielajās darīšanās.. Tad nu aizgāju uz bāru kopā ar draudzeni. Dzeram kokčus, viss forši. Bet te man pēkšņi savajagas. Nevaru ciest to darīt ārpus mājas, bet pēc kādas h jūtu, ka vajag tā, ka nu diskomforts pilnīgi ir pārņēmis un vēders smukajā kleitiņā sapūties. Nav variantu. Eju uz tualeti, un pie velna, ir tikai viena wc, paredzēta gan vīriešiem, gan sievietēm. Nu neko, ieeju. Man kaut kā nesanāk ? Jo stress, ka to daru bārā, kur esmu atnākusi smuki padzert kokči, nevis likt lego. Pēc ilgāka laiciņa tomēr nomierinos, un process sāk notikt. Un tad tieši uzrodas kāds, kas rausta wc durvis. Ok, ignorēju. Paiet laiciņš, un dzirdu, ka rinda paliek par vēl vienu personu garāka. Labi, esmu visu izdarījusi. Ņemšu wc papīru. Nav! Beidzies! Nav! Izmisumā atvieglota aptveru, ka man somā ir mitrās salvetes un parastās salvetes.. Ok, izlīdzēšos ar tām. Tagad laidīšu lejā ūdeni.. Spiežu pogu.. Nekas nenotiek. Spiežu vēl.. Joprojām nekas.. Tikai podā peld pirms mirkļa manis paveiktais.. Pods ir salūzis, nedarbojas. Dzirdu, ka ārā aiz durvīm jau cilvēki sāk knosīties, rausta durvis.. Esmu te par ilgu. Drudžaini domāju, ko iesākt - draudzenei WhatsApp rakstīt, lai viņa novērš to cilvēku uzmanību, kamēr es izlavos ārā ? Varbūt te kaut kur ir apslēpta lūka vai mazs lodziņš, pa kuru izrāpties bāra ārpusē? Labi, tas taču nav reāli! Nezinu, ko iesākt, jūtu tikai to, ka man ir nenormāls kauns iet ārā, jo nevaru noskalot podā lejā savu lego.. Un es nevaru uzreiz aizskriet prom, kā no tāda benzīntanka, jo sēžu bārā ar draudzeni pie pilnām kokču glāzēm. Izmisīgi domāju, ko darīt.. Saprotu tikai vienu.. Man ir jātiek vaļā no sava lego, lai neviens nesaprastu, kādos sūdos esmu iekūlusies.
Tad nu izlemju. Ņemu poda birsti un izmantoju kā lāpstu. Smeļu ārā savos lego kopā ar izmirkušajiem salvešu gabaliem un metu miskastes kastē, kas paredzēts izlietotajiem papīra dvieļiem un tualetes papīriem.. Un ielidinu tā dziļāk, lai no virspuses nevar redzēt.. Tikmēr jau cilvēki sāk dauzīties pie wc durvīm, neizpratnē, ko tur tik ilgi var darīt.. Kad viss ir savākts, grasos iet ārā, bet dzirdu, ka pie durvīm jau ir pienācis bārmenis, ko rindā stāvētāji ir pasaukuši atrisināt situāciju ar iesprūdušo wc. Palieku sarkana no kauna, jo bārmeni labi pazīstu.. Sāku saukt, ka tūlīt nākšu ārā, ka man vienkārši misēklis gadījies.. Lai izietu no situācijas, atgriežu krānu izlietnē un apšļācu kleitas priekšu ar ūdeni. Nāku ārā.. Mulsi pasmaidu un visiem acu pāriem, kas uz mani nosodoši raugās, nevainīgi saku... Nu nesanāca tomēr to traipu no kleitas iztīrīt, lai arī kā centos.. Piedodiet, ka tik ilgi manis dēļ bija jāgaida..

Āaaaak dieniņ ? šīs ir vienas no manām lielākām bailēm, nokārtoties wc, kura nestrādā ? tas noteikti bija drausmīgi, es būtu stresā noģībusi ?

akd izlasot ketijas stāstu, atcerējos vienu apkaunojošu gadījumu, pirms vairākiem gadiem. braukājamies draugu bariņā ar mašīnu pa vakaru, alkaholu nelietojam neviens. jau kādu laiku jutu, ka nu sāk gribēties nokārtoties pa lielam. izdomājām iebraukt statoilā, ne dēļ manis, bet katrs kautko ēdamu paņemt. pie viena protams aizgāju uz tualeti. nu okei, izdarīju kas darāms, bet ūdens ta prom neiet, piecēja pods līdz pusei pilns, un viss tālāk neiet. panika neliela iestājās, bet nu ilgi tur neuzkavējos un devos ārā, ar domu ātrāk prom uz mašīnu. bet še tev - aiz manis rindā gaida mūsu kompānija šoferis, un jā, tajā laikā man pret viņu bija simpātijas. nosarku kā biete, teicu, ka tur ūdens kaka peld podā, vai nevarēs aizbraukt uz citu statoil, ka šeit nesanāca pačurāt ? un par laimi viņš laikam noticēja, jo neiegāja tur, tik noteica ka ok aizbrauksim citur ? bet panika tajā brīdī bija laba, atceros kā vakar būtu noticis ?

Draudzene dzīvoja kojās. Izdomājām iedzert, aiziet uz klubu padejot. Sarunājām, ka pēc tam palikšu pie viņas , jo tas bija netālu no kluba . Dzērām , sapazināmies ar vietējiem puišiem . Sākās bezfilma , neatceros neko . No rīta pamostos kojās, gultā, blakus ar muguru pret mani guļ “draudzene”, sāku runāt kā vakar gāja , par puišiem ko satikām , par dienas turpmākajiem plāniem ... un pēkšņi “draudzene” mostas , kas izrādās vakar iepazītais puisis ar blondiem gariem matiem , kurš arī dzīvo kojās .
Momentā atvainojos un biju prom . Pirmā un pēdējā reize, kad viņu satiku .

Jā, meitenes tas bija briesmīgi ? tajā brīdī, kad tas viss notika, stresa levels bija pamatīgs ?? Cowboygirl tev arī labais stāsts par šo pašu tēmu. Man arī ienāca prātā, ka varētu nākt ārā un skaļi nošausmināties: fui, kāds piekakājis podu ? bet diemžēl es tur biju pavadījusi pārāk ilgu laiku, lai tas būtu ticami. Un par to kleitu tikai pēdējā brīdī izdomāju, un tāpat nezinu vai visi noticēja, bet visticamāk vienk nodomāja, ka esmu kkāda dīvaina sieviete ? Draudzene, mani ieraugot pa pus bāru iesaucās: kas tu podā iekriti? Es viņai: kušš, ātri izdzeram un ejam uz citu vietu ?

Pacelšu tēmu. :)
Atcerējos pamatskolas un vidusskolas laikus. Mums bija jauns, tikko universitāti pabeidzis informātikas skolotājs. Lieki teikt, ka meitenes pilnā sparā ar viņu flirtēja, viņš arī ik pa reizei ko tādu atļāvās. Es biju klusa, kautrīga meitene, kura parasti dzīvojās savā nodabā, tāpēc nebiju populāra. Savā galvā biju sadomājusies, ka arī viņš bija manī samīlējies, jo visus vidusskolas gadus izjutu pret viņu simpātijas. Labi, iemīlēšanās ir mazākais, bet galvenais, ka es izrādīju šīs simpātijas - uzsmaidīju, izmetu kaut kādus tekstiņus, bombardēju ar apsveikumiem katros svētkos. Draudzene par to ilgi iesmēja, joprojām reizēm atceras. Tad šī ideja, ka mēs ar savu skolotāju varētu kļūt par pāri, likās pilnīgi reāla, bet tas viss bija tikai līdz brīdim, kad viņš apprecējās. Biju salasījusies visādus stāstus un romānus par līdzīgu sižetu. Tagad domāju, kur man prāts bija ko tādu meistarot, cik neveikli tas izskatījās, kad nepilngadīgas, nepieaugušas meitenes flirtē ar pieaugušu vīrieti. Man joprojām kauns ne tikai par sevi, bet arī par citām. :D Tagad gan prieks, kad satieku viņu uz ielas ar sieviņu un meitiņu, skaista ģimene. :)

Kiskismau @ 10.07.2020 15:36

lab.....
Nesen bijām ar draugu IKEA skatīties mēbeles. Kopā gājām runājāmies skatījāmies apkārt utt. Izsakot savas domas nesaņēmu atbildi un strauji pagriezos apkārt, jo domāju ka draugs nāk mazliet nopakaļ. Pagriežoties dusmīgā balsī teicu-tu vispār klausies vai nē un kāpēc neatbildi, bet tur bija svešs vīrietis. Pateicu atvainojiet, nosarku un aizgāju meklēt kur draugs palika. :D

Draugam viennozīmīgi jāšķiras. Nav viņam šāda emocionļa vardarbība jāpacieš.