Pieņemu, ka ar bezmiega "ārstēšanu" Tu saproti bezmiega novēršanu.
Būtu svarīgi saprast cēloņus bezmiegam. Parasti pie tā noved dažādas ilgstošas dzīves problēmas, piemēram, sociālas problēmas, kam efekts ir dažādi nevēlami smagi pārdzīvojumi un tālāk arī bezmiegs. Psihiatrijas kompetencē nav risināt šādas dzīves problēmas. Psihiatri nav spējīgi tās risināt vairāk kā tante, kas centrāltirgū tirgo kartupeļus. Līdz ar to nav arī iemesla domāt, ka tīri ar psihiatrijas līdzekļiem novērsīsi bezmiegu. Turklāt psihiatrija tāpat kā homeopātija vispār ir pseidozinātniska, ciktāl tā pretendē uz medicīnas nozares statusu. Tai nevajadzētu uzticēties.
Taču, neskatoties uz to, psihiatrijā lieto psihotropas vielas, kas netieši var nākt par labu bezmiega cēloņu novēršanai. Starp šīm vielām ir arī daži tā saucamie antidepresanti, piemēram, amitriplīns un mirtazapīns, kam ir sedatīvs efekts. Tie nenovērsīs bezmiega cēloņus, taču, iespējams, īstermiņā palīdzēs iemigt un, novēršot īstermiņā bezmiegu, ir arī vieglāk kaut kādā mērā atgūt darbspējas un novērst cēloņus, kas ilgtermiņā ir novedis pie šīs problēmas. Nav gan nepieciešams apmeklēt dārgu pseidoārstu psihiatru, lai tiktu pie šīm vielām. Var mēģināt sarunāt, ka tās izraksta ģimenes ārsts. Var, protams, mēģināt arī citas psihotropās vielas, ja ir iespēja pie tām tikt. Dažiem palīdz marihuāna. Katrā ziņā ir vērts pastudēt zinātnisku literatūru par šo tēmu.
Tā saucamie antidepresanti tiek lietoti arī tāpēc, lai novērstu nomāktību, kas varētu būt saistīta ar bezmiegu. Taču ir ļoti vāji pierādījumi, ka tie patiešām mazina nomāktību. https://www.nejm.org/doi/full/10.1056/NEJMsa065779 Ja arī mazina, tad retos gadījumos. Nereti nomāktība, mainoties dzīves apstākļiem, cilvēkiem pāriet gada laikā pati no sevis, tāpēc nereti cilvēki, lietojot antidepresantus, mēdz kļūdaini domāt, ka viņiem tie palīdzēja. Tāpat mēdz būt placebo efekts. Tā ka ir maz ticams, ka šajā ziņā antidepresanti var līdzēt.