Ja nav mīlestības

Pārējām iesaku smagi dzīvē apdirsties. Tik smagi, cerībā, ka visi vīrieši tādas izmanto savtīgos nolūkos un vecumdienās tādas mīlestības un kaisles meklētājas vientulībā atstiepj pekas pret sauli.

Sorry, bet izskatās, ka vienīgais, kas te ir apdirsies, esi tu. Tas, ka tu pēc savas sievas vai draudzenes neesi, vai nav izdevies atrast kādu labāku, tas nenozīmē, ka visiem tā būs.
Autorei ieteiktu rūpīgi padomāt, vai tiešām vēlies no šī vīrieša bērnus. Šobrīd tev nav nekādu pienākumu pret otru, tu esi tikai draudzene un vari viegli aiziet. Iedomājies situāciju, ja jums būs bērni un tev šīs attiecības vēl vairāk sāks dzīt izmisumā. Ko tad tu darīsi? Protams, var jau arī aiziet no otra, ja ir bērns, bet tad rēķinies ar to, ka nākamo kandidātu loks stipri sašaurināsies.

Piekrītu katram no Kiskismau vārdiem.
Kur teikts, ka mīlestībai ir jābūt tauriņiem un dzirkstelēm? Es ļoti sen kaut kur lasīju, ka stipra un noturīga mīlestība nāk mierīgi, bez visādiem tauriņiem un dzirkstelēm. Ja pēc pāris randiņiem joprojām ir tauriņi vēderā, tas drīzāk var liecināt par nemieru un nepārliecinātību par esošo situāciju.
Manas tagadējās attiecības sākās pilnīgi mierīgi un tās ir labākās attiecības, kurās es jeb kad esmu bijusi. Es jūtos ērti šajās attiecībās, es jūtos novērtēta un seksīga, es jūtos tā it kā būtu mājās jebkurā vietā, ja vien esam kopā, es ne par ko neuztraucos, es jūtos droši, viņš ir mans labākais draugs. Un ir brīži, kad es vienkārši uz viņu skatos un domāju par to, cik labi, ka viņš man ir un cik foršs viņš ir.
Pirms šīm attiecībām, līdzīgi kā Kiskismau, man bija attiecības ar emocionālu un fiziski vardarbīgu cilvēku, bija visas trauku plēšanas, kaušanās, kas beidzās ar kaislīgu seksu.Bija visi tie tauriņi sākumā. Bet atskatoties uz to visu atpakaļ, tās bija vienas no manām drausmīgākajām attiecībām un es vēl joprojām nesaprotu, kā es šādās attiecībās varēju tik ilgi nodzīvot.

Piekrītu viedoklim, ka labas attiecības iesākas tā mierīgi un pamazām aug. Bet tad tur iekšā ir jābūt apmēram tādām izjūtām kā apraksta Krishala. Pilnīgai māju un komforta sajūtai, kas neliek zaudēt arī seksīguma noskaņas. Bet šajā konkrētajā autores aprakstītajā situācijā neizklausās pēc pilna komplekta. Ja sieviete jau ir aizdomājusies par to, ka nemīl un ka laikam arī neiemīlēs tā pa īstam, tad kas tur labs gaidāms? Drīzāk tā sajūta urdēs ieskšpusē un kļūs traucējošāka. Es gan neredzu neko sliktu pabūšanai vienatnē. Un nevis ar domu-tā, tgd izšķiršos un gaidīšu to nākamo idēalo, vai vēl labāk-ieguldīšu visus spēkus, lai tādu atrastu speciāli. Nu nē,varbūt tā sajūta vēsta par mudinājumu, ka ir jāapstājas un jāpadzīvo ar sevi, jāizvērtē, jāatskatās un jāieklausās sevī.
Pati biju attiecībās, kurās sapratu, ka nemīlu, ilgi nevarēju saņemties to pateikt otram un izšķirties, bet saņēmos. Pēc tam palika vieglāk, un slikts cilvēks jau nebija, bet jutos es šausmīgi nelaimīga.

Jautājums tām meitenēm, kuras rakstīja, ka izšķirās situācijā, kad viss it kā labi, bet gribējās ko citu. Sakiet, kurš bija tas brīdis, kad konkrētiem pielikāt punktu? Jo domas noteikti bija piezagušās vairākkārt.
Es esmu līdzīgā situācijā un šobrīd sliecos uz to, ka varu ar šo sadzīvot. Esmu attiecībās 8 gadus, nākošgad plānotas kāzas. Šis ir manas pirmās attiecības un vienmēr uzskatīju, ka attiecības ir darbs. Tādēļ pagātnē esmu pievērusi acis uz daudzām lietām. Tā nu kopā mēs esam izauguši un jau ļoti viens pie otra pieslīpējušies, bērnu vēl nav..
Ikdienas situācijās redzu, ka vēlētos ko citādāku - dažreiz šķiet, ka viņam attiecībās ir ērti un tas ir viss kas vajadzīgs - iztrūkst sarunu, smieklu kopā, vēlmes pavadīt laiku kopā. Kaut kur arī aizbraucam, bet tas vairāk ir jo "tu gribēji, es aizvedu". To es arī ļoti novērtēju, bet visbiežāk tas atstāj rūgtuma pieskaņu.. Diemžēl. Visādi citādi vīrietis ir lielisks cilvēks, ir sasniedzis ļoti daudz un turpina augt.
Varbūt kāda var noprast, kā jūtos?

GhostGG @ 20.04.2020 14:31

Sorry, bet izskatās, ka vienīgais, kas te ir apdirsies, esi tu. Tas, ka tu pēc savas sievas vai draudzenes neesi, vai nav izdevies atrast kādu labāku, tas nenozīmē, ka visiem tā būs.
Autorei ieteiktu rūpīgi padomāt, vai tiešām vēlies no šī vīrieša bērnus. Šobrīd tev nav nekādu pienākumu pret otru, tu esi tikai draudzene un vari viegli aiziet. Iedomājies situāciju, ja jums būs bērni un tev šīs attiecības vēl vairāk sāks dzīt izmisumā. Ko tad tu darīsi? Protams, var jau arī aiziet no otra, ja ir bērns, bet tad rēķinies ar to, ka nākamo kandidātu loks stipri sašaurināsies.

Manā vecumā jau vairs par jaunām attiecībām nedomāju un skriet pakaļ nenobriedušiem prātiņiem nav manos plānos.
It īpaši šajā laikā jāstrādā, jāpalīdz citiem un jābūt par labu cilvēku un lielisku tēti saviem bērniem.
Tas, ko šeit lasu ir mazu meitenīšu slapjās fantāzijas atrast normālu veci. Normāls vecis tādas neturēs, nu nav nevienam normālam vecim jāpacieš tāda, kura pati nesaprot, ko no savas dzīves vēlas un prasa padomu pagrimušā interneta forumā.

Kiskismau @ 20.04.2020 11:57

Jautājums, kas tam cilvēkam ir mīlestība?
Ja mīlestība ir kaisle, "tauriņi" tad vai tādā var nodzīvot visu mūžu? To sauc par rozā briļļu periodu.
Savos 18-20 gados arī domāju ka tā ir mīlestība, bet tagad saprotu ka tā ir savstarpēja cieņa, atklātība spēja rast kompromisus un laiks ko pavadam kopā ir tāds viegls, nepiespiests. Protams, ir tādas dienas kad ir tā kaisle, taureņi utt, bet tā nav 24/7 365 dienas gadā.
Mīlēt var arī narkomānu vai dzērāju, bet vai tā ir to vērta mīlestība? Cik daudz sievietes nedzīvo vardarbībā, jo domā ka mīl varmāku. Varbūt tā lieta, ko tajā dzīves periodā uzskata par mīlestību vēlākos gados liksies stulba.
Nezinu grūti. Es laikam neietu prom, bet tas tāpēc ka man ir pieredze ar to ka "iemīlas" emocionāljā varmākā, un tad tā mīlestība ir bezjēdzīga. Labāk dzīvot harmoniski, nekā mīlēt cilvēku kuram ir kaitīgie ieradumi vai pievērt acis uz kaut ko.

Gluži manas domas! Kas ir mīlestībā?
Un ja ir jāizvēlas starp īslaicīgiem tauriņiem, un mierīgu stabilu kopdzīvi, tad es palieku pie otrā varianta. Un vienmēr rutīnai vai piesķirt asumu, jaunas nodarbes, ceļošana, vai kaut kopīga mazdārziņa iekopšana! Un tauriņi būs atpakaļ. Tauriņi nav citā. Tie dzīvo mūsos! Katram pašam viņi jākopj!

Bezjēdzīgi prasīt padomu par šādu sensitīvu tēmu, kas skar tikai TEVI pašu. Un viņu. Esi godīga pret sevi. Mīlestība ir stiepjams jēdziens, katram tā ir sava!
Citu pieredzes var uzklausīt, bet neņem to par piemēru. Mieru!

Šeit gribēja dzirdēt viedokļus, nevis padomus.
Manuprāt interesanta un diskutabla tēma.

Man šis jautājums arī ļoti rezonē, tāpēc tiešām interesanti palasīt viedokļus.

bigsister @ 20.04.2020 16:25

Šeit gribēja dzirdēt viedokļus, nevis padomus.
Manuprāt interesanta un diskutabla tēma.

Ko viņai darīt? Šķirties un iet dzīvot vienai, jo nemīl, kaut gan kopā ir labi? Nešķirties un dzemdēt viņam bērnus, nolemjot, ka mīlestība attiecībās nav galvenais, ja ir citi pozitīvi, attiecības uzturoši faktori?
Interesanta tēma, pašai arī tuva, taču nenovēlu nevienam nonākt tādā, lai viens vai otrs tiktu sāpināts. Īpaši iespaidojoties no ārpasaules, kas sveša.

Biedzot normāla diskusija bez kašķiem tikai ar viedokļiem, bez aizvainojuma. (protams izņemot bulta komentāru)
Interesanti lastī un žēl meitnes kuras ir vai bija tādās situācijā.

Pēc pieredzes - ja tu viņu neredzi kā kaut ko īpašu, ja attiecības neliek tev lidot un nav jūtu, kopā jau vari būt, bet visdrīzāk tas ir laika jautājums. Protams, viss jau atkarīgs no katra prasībām - ja tevi apmierina tādas attiecības, tad ir labi. Kaut kādā mērā piekrītu tām, kuras saka, ka tas nav īsti godīgi pret vīrieti. Vai viņš tevi redz savā dzīvē / nākotnē, kā savu dzīvesdraugu? Ko atbildēsi, ja viņš tevi bildinās?
Teikums par bērniem liekas diezgan kritisks - izklausās pēc pienākuma. Vai pati bērnus gribi savā dzīvē, vai viņš grib?
Velku dažas paralēles ar sevi. Vēlu atrast īsto - sirds atbildi.

Atbildei, visdrīzāk, nav vispār nekāda sakara ar "mīlestību". Nodrāztākais un ar tukšāko skaņu esošais vārds civilizācijas vēsturē, pavisam noteikti.
Atslēgas vārds ir- kompromiss. Cilvēks visu savu dzīvi dzenas pakaļ lietām, emocijām, cilvēkiem, kuru viņam nav vai negribot ir zaudējis. Vientuļš cilvēks, nenovērtē ieguvumus no brīvības, neatkarības. Saistīts cilvēks nenovērtē atbalstu, stabilitātāti, kompāniju....
Šajā gadījumā aprakstītā persona, nenovērtē tos ieguvumus ko piedāvā otrs un tīko pēc diametrāli pretējiem, kas viņai pietrūkst. Aizmūkot pie cilvēka, kas īslaicīgi piepildīs viņas sapņus- nonāks pie secinājuma, ka pietrūkst zaudēto īpašību+mēs pierodam pie cilvēkiem, iepazīstam viņus un viss...mistērija, noslēpumainība un idealizetais partneris kļūst tikpat neinteresats, parasts, lasāms kā atvērta grāmata. "Mīlestība galā"...un atkal, kautkur uz ielas, uz mirkli satikts viņš- jauna mīkla, tik neizdibināms, interesants. Tauriņi atdzīvojas un riņķa dancis sākas no jauna.
Un tā paiet dzīve?
Kompromiss. Ja nesapratīsi tā jēgu- skriesi, kamēr jau nepietiks spēku.

Ja man būtu meita- tā būtu viena no pirmajām dzīves svarīgākajām patiesībām ko iemācīt- nekad neuzticies savām emocijām un “sajūtām”. Tās Tev čakarē prātu un viņām ir tikai īstermiņa, gaistoši mērķi.?

Piekrītu Kiskismau. Arī Freids ir interesants viedoklis.

Domāju, ja ir fiziska pievilcība, iekāre fiziski, tad tas ir ļoti daudz, un ir vērts palikt kopā. Ja nav pat tas, tad nu gan... Lai nešķiet tas cilvēks pretīgs, lai neriebjas pat iedomāties par viņu, lai viņš nekaitina un lai nešķiet sliktāks kaut kādās jomās par citiem! Tad jau vēl nevajag mest plinti krūmos.

Rosèy @ 20.04.2020 11:36

Es nedzīvotu kopā dēļ ērtuma. Tas, manuprāt, nav īstais arguments.
Man bija tādas domas kā Villanelle. Tikai situācija bija cita-ar senu mīlestību tikāmies un sapratu, ka vēlos ar viņu but kopā. Baidīja tas, cik nopietni tas ir viņam, vai tik pat cik man.
Bet tad es sapratu, ka man nav ko zaudēt! Ja neizdarīšu, neuzzināšu un dzīvot kā līdz tam brīdim - ērti, nevēlos. Jo tas nav tas pēc kā dzīvē tiecos-ērtuma. Es tiecos pèc kā labāka.
Pārtraucu 7 gadus ilgušās attiecības, no kurām biju izaugusi. Sagāju kopā ar jauno puisi un dzīvojam laimīgi.♥️
Nevienu pašu mirkli neesmu nožēlojusi pieņemto lēmumu.
Un trīcēt kā diegabiksim, ka labàku varbūt neatradīs, nav jēga!!! Pirmkārt, ir jābūt pašpietiekamai un neatkarīgai no kāda. Ja būsi saskaņā ar sevi un mīlēsi sevi, tad īstais cilvēks atradīsies un mīlestība būs!

ja? Paskaties sev apkārt kur esi iedzīvojusies, visur apkārt r lai Tev ērtāk gribi vai negribi to atzīt, tā tas vienkārši IR!;D ja būtu bez jumta virs galvas, bez ēdiena, un pārējiem cilvēkiem apkārt tas vispār nebūtu iespējams, ertiba tevi uztur dzīvu sava zina tā ka stulbi kaut ko tik muļķīgu apgalvot ;)

bulta @ 20.04.2020 15:41

Manā vecumā jau vairs par jaunām attiecībām nedomāju un skriet pakaļ nenobriedušiem prātiņiem nav manos plānos.
It īpaši šajā laikā jāstrādā, jāpalīdz citiem un jābūt par labu cilvēku un lielisku tēti saviem bērniem.
Tas, ko šeit lasu ir mazu meitenīšu slapjās fantāzijas atrast normālu veci. Normāls vecis tādas neturēs, nu nav nevienam normālam vecim jāpacieš tāda, kura pati nesaprot, ko no savas dzīves vēlas un prasa padomu pagrimušā interneta forumā.

un Tu būtu tas normālais vecis?

gecko @ 20.04.2020 19:55

un Tu būtu tas normālais vecis?

Vēlies pārliecināties vai samērīties?

.

mistērija, noslēpumainība un idealizetais partneris kļūst tikpat neinteresats, parasts, lasāms kā atvērta grāmata. "Mīlestība galā"...un atkal, kautkur uz ielas, uz mirkli satikts viņš- jauna mīkla, tik neizdibināms, interesants. Tauriņi atdzīvojas un riņķa dancis sākas no jauna.

? Precīzi.