Ja nav mīlestības

Freids @ 25.04.2020 22:44

Es nesapratu...Tu to attiecināji arī uz mani?
Par mani vari nesatraukties- es ne reizi neesmu pavadījis ilgāk par 2nedēļām bez Jaunkundzes kompānijas un maiguma??

Es nezinu, ko man iesākt ar šo info, bet paldies, ka dalījies?
Šis gan bija paredzēts lowkey JaneDavis jaunk.virzienā.

Katz @ 25.04.2020 14:57

Nuuuu, ja jūs abi esat pieauguši, ar kripatiņu inteliģences, tad ar jebkuru var izveidot ērtas, komfortas un mierpilnas attiecības. Tādēļ esmu par to, lai abu attiecībās būtu, kas vairāk par šo. Jūtas, iekāre un mīlestība. Tāpat ar kripatiņu 'norauj jumtu', vismaz jaunībā. Protams, ne tā, kā Kiviči.
Kad būs +45, tad tiešām var veidot šīs cienošās un mierpilnās attiecības.

Es nesapratu...Tu to attiecināji arī uz mani?
Par mani vari nesatraukties- es ne reizi neesmu pavadījis ilgāk par 2nedēļām bez Jaunkundzes kompānijas un maiguma??

GhostGG @ 25.04.2020 12:23

Kā man patīk dažu rakstītās atbildes. A tavs vīrietis vispar zin to, ka nemīli viņu un nekad neesi mīlējusi un visticamāk nekad arī nemīlēsi? To jau viņam tu protams viņam negrasies paziņot. Varu daret, ja būtu mainītās lomās, tad gan visas rakstītu, ka vīrietis ir lops un izmantotājs un arī to, ka iznieko sievietes laiku un dzīvi. ???

+917

Nuuuu, ja jūs abi esat pieauguši, ar kripatiņu inteliģences, tad ar jebkuru var izveidot ērtas, komfortas un mierpilnas attiecības. Tādēļ esmu par to, lai abu attiecībās būtu, kas vairāk par šo. Jūtas, iekāre un mīlestība. Tāpat ar kripatiņu 'norauj jumtu', vismaz jaunībā. Protams, ne tā, kā Kiviči.
Kad būs +45, tad tiešām var veidot šīs cienošās un mierpilnās attiecības.

Nu tas taču "mīlu Tevi" "Tu mans/a vienīgā uz mūžu", tā ir spēle, riesta dancis. Ja kāds to uztver nopietni- tā ir viņa problēma, ka dzīvo pasaku valstībās.
Mīlestība ir, kamēr tiek izpildīti nosacījumi no abām pusēm. Vīrietim jābūt vecim ar visām no tā izrietošajām sekām, bet sievietei jābūt skaistai, sevi jākopj, jāuztur figūra, jābūt auglīgai(potenciāli bērnu radīšanai). Ja kāds no šiem tiek pārkāpts, attiecības ir beigušās. Ne uzreiz protams, bet laika atskaite ir sākusies.

Kā man patīk dažu rakstītās atbildes. A tavs vīrietis vispar zin to, ka nemīli viņu un nekad neesi mīlējusi un visticamāk nekad arī nemīlēsi? To jau viņam tu protams viņam negrasies paziņot. Varu daret, ja būtu mainītās lomās, tad gan visas rakstītu, ka vīrietis ir lops un izmantotājs un arī to, ka iznieko sievietes laiku un dzīvi. ???

Paliktu. Vienmēr ir labāk, kad otrs mīl nedaudz vairāk. Mīlestība, vismaz manā dzīvē, neko labu, iznjemot taurinjus vēderā , nav nesusi.
Sāpes, mūžīga domāšana kur tas cilvēks ir, kad uzrakstīs bla blabla. Mīlestība man nelauj normāli funkcionët, tāpēc viennozīmīgi- drošas, stabilas, cienjpilnas attiecības, kur pie otra sāniem jūties, kā pie mūra sienas!

elii666 @ 25.04.2020 09:13

Ņemot vērā, ka es esmu cilvēks, kam daudz nevajag, es nemūžam nepamestu labu vīrieti, kurš mani ciena un labi pret mani izturas dēļ kaut kādas potenciālas lielās mīlestības, kas kaut kad tālā nākotnē varbūt varētu parādīties. Labi vīrieši tāpat vien uz ielas stūriem nemētājas, tāpēc es novērtētu to, ka dzīve man tādu ir devusi un nedzīvotu fantāzijās par nezin kādu elpu aizraujošu mīlasstāstu.

Šim varētu piekrist. Viss jau atkarīgs no cilvēka un tā vērtībām, vai dzīvē galvenais no otra ir ilgtermiņa cieņa, nosvērtība, miers, vai kaislība, emocijas un sajūtas.
Pietam ir dažāda tipa cilvēki, tādi kuri riskē un tādi, kuri tiecas uz stabilitāti.
Personīgi es arī nepamestu vīrieti, ja tas spētu nodrošināt pret mani cieņu un saskaņu attiecībās, jo neesmu tā iekārtota, ka kāds man spēs ‘noraut jumtu’. Tāpēc atstāt ko stabilu un labu, tikai tāpēc, ka varbūt kādreiz būs kāds, kas man sagrozīs galvu uz pāris mēnešiem ir neloģiski. To var saukt par aprēķinu, vai vienalga kā, bet tas vismaz ir racionāli.
Manuprāt, ilgtermiņā tās kaislības nestrādā.
Pati biju kopà 10 gadus ar labu cilvēku, bet arī tas beidzās, jo cilvēki mainās ( te nu varu uzskaitīt mūsu abu mīnusus )- ārējie faktori tos izmaina un ja necenšas abas puses, kāds ļaujas savam egoismam ilgtermiņā, kàds nespēj būt atklāts jūtās vai izteikt viedokli, un tas viss tiek apslāpēts pat attiecības itkā labiem cilvēkiem, saskanīgiem beidzas.

Ne velti kāds te minēja, ka sievietes ir aprēķinātājas.
Šis salikums 'kaut kādas potenciālās mīlestības dēļ.' Ha-ha.
aplausi!

Ņemot vērā, ka es esmu cilvēks, kam daudz nevajag, es nemūžam nepamestu labu vīrieti, kurš mani ciena un labi pret mani izturas dēļ kaut kādas potenciālas lielās mīlestības, kas kaut kad tālā nākotnē varbūt varētu parādīties. Labi vīrieši tāpat vien uz ielas stūriem nemētājas, tāpēc es novērtētu to, ka dzīve man tādu ir devusi un nedzīvotu fantāzijās par nezin kādu elpu aizraujošu mīlasstāstu.

Lasu un saprotu, ka ir vēl kāda kas jūtas līdzīgi..
Esam kopā jau 8gadus, bērnu nav.
Sākumā bija taureņi,tad nāca realitāte, esam pieslīpējušies,bet ik pa konkrētam laika posmam, otra puse mani pieviļ un parasti,tas ir svarīgās lietās, labi tās ir man svarīgas. Daudz strādāju,bet viņam pietiek ar to kas ir, necenšas tiekties uz augšu, tāpēc attiecībām laiks palicis mazāk,bet rīvēšanās vairāk...
Pēc pedējās pievilšanas reizes pagājis gandrīz pusgads, un pēc šīs reizes vairs nespēju viņu pielaist klāt.
Saproti,ka mīli,bet nespēj pateikt viss, uzreiz acīs asaras.
Laikam,vēl nav sasniegts maksimālais robežpunkts..
Kad pēdējo reizi par to runājām,teicu ka nav kā agrāk,atbilde bija, ka viņš mani nepametīs un gaidīs kad atgriezīsies iepriekšējās sajūtas..
Ar smadzenēm saprotu,ka tas beigsies slikti, bet sirds neļauj atlaist...
Šobrīd vairāk esam dzīvokļa biedri, ar buču reizi nedēļā..
Un nekad neticēju, ka ar viņu šādi jutīšos, jo agrāk gribēju kāzas un bērnus ar šo vīrieti,tad vismaz tagad zinu ka to negribu, pat ne kopīgu īpašumu, uz ko šobrīd tiek spiests!

Es esmu daudz domājusi, ka varbūt tas ir normāli, ka pēc 8 gadiem kopā būšanas, vīrietis vairs nevēlas tik daudz runāties, negrib tik daudz pavadīt laiku kopā, vairs nepavelkās, ja nāku klāt jaunā veļā, bet pasaka - vēlāk. It kā jau gadu laikā tik ļoti pierod viens pie otra, ka neapzināti var kļūt nevērīgāks. Man paziņu lokā nav baigi labo piemēru, tādēļ grūti spriest

Bet nu jāizvērtē, kāda loma ir tam cilvēkam tavā dzīvē... ja tas ir tikai ērtums, nu tad gan jādomā, vai palikt šādās attiecībās vispār ir godīgi pret otru.

Piekrītu tiem, kas saka, ka tā "mīlestība", par kuru tā sapņojam, ir īslaicīga, un jebkurā gadījumā kaut kad iestāsies rutīna un cilvēka tumšās puses sāks kost acīs... Cieņa un līdzīgs skatījums uz dzīvi ir ļoti daudz, jo galu galā tas ir cilvēks, ar kuru būvē kopā savu dzīvi, nevis tikai seksa partneris un apbrīnas objekts.

Meičas sapņo būt kopā ar badboy'u (lai būtu tauriņi vēderā), goodguy atkal garlaicīgs, ir stabilitāte, bet nav tauriņi.
Tipiskais sieviešu hypergamy, tur nav par ko dusmoties, tā dabā iekārtots.
:D

.

mistērija, noslēpumainība un idealizetais partneris kļūst tikpat neinteresats, parasts, lasāms kā atvērta grāmata. "Mīlestība galā"...un atkal, kautkur uz ielas, uz mirkli satikts viņš- jauna mīkla, tik neizdibināms, interesants. Tauriņi atdzīvojas un riņķa dancis sākas no jauna.

? Precīzi.

gecko @ 20.04.2020 19:55

un Tu būtu tas normālais vecis?

Vēlies pārliecināties vai samērīties?

bulta @ 20.04.2020 15:41

Manā vecumā jau vairs par jaunām attiecībām nedomāju un skriet pakaļ nenobriedušiem prātiņiem nav manos plānos.
It īpaši šajā laikā jāstrādā, jāpalīdz citiem un jābūt par labu cilvēku un lielisku tēti saviem bērniem.
Tas, ko šeit lasu ir mazu meitenīšu slapjās fantāzijas atrast normālu veci. Normāls vecis tādas neturēs, nu nav nevienam normālam vecim jāpacieš tāda, kura pati nesaprot, ko no savas dzīves vēlas un prasa padomu pagrimušā interneta forumā.

un Tu būtu tas normālais vecis?

Rosèy @ 20.04.2020 11:36

Es nedzīvotu kopā dēļ ērtuma. Tas, manuprāt, nav īstais arguments.
Man bija tādas domas kā Villanelle. Tikai situācija bija cita-ar senu mīlestību tikāmies un sapratu, ka vēlos ar viņu but kopā. Baidīja tas, cik nopietni tas ir viņam, vai tik pat cik man.
Bet tad es sapratu, ka man nav ko zaudēt! Ja neizdarīšu, neuzzināšu un dzīvot kā līdz tam brīdim - ērti, nevēlos. Jo tas nav tas pēc kā dzīvē tiecos-ērtuma. Es tiecos pèc kā labāka.
Pārtraucu 7 gadus ilgušās attiecības, no kurām biju izaugusi. Sagāju kopā ar jauno puisi un dzīvojam laimīgi.♥️
Nevienu pašu mirkli neesmu nožēlojusi pieņemto lēmumu.
Un trīcēt kā diegabiksim, ka labàku varbūt neatradīs, nav jēga!!! Pirmkārt, ir jābūt pašpietiekamai un neatkarīgai no kāda. Ja būsi saskaņā ar sevi un mīlēsi sevi, tad īstais cilvēks atradīsies un mīlestība būs!

ja? Paskaties sev apkārt kur esi iedzīvojusies, visur apkārt r lai Tev ērtāk gribi vai negribi to atzīt, tā tas vienkārši IR!;D ja būtu bez jumta virs galvas, bez ēdiena, un pārējiem cilvēkiem apkārt tas vispār nebūtu iespējams, ertiba tevi uztur dzīvu sava zina tā ka stulbi kaut ko tik muļķīgu apgalvot ;)

Domāju, ja ir fiziska pievilcība, iekāre fiziski, tad tas ir ļoti daudz, un ir vērts palikt kopā. Ja nav pat tas, tad nu gan... Lai nešķiet tas cilvēks pretīgs, lai neriebjas pat iedomāties par viņu, lai viņš nekaitina un lai nešķiet sliktāks kaut kādās jomās par citiem! Tad jau vēl nevajag mest plinti krūmos.