Es ta smejos par Uresinas kaut kādu random-interviju, kurā viņa murgoja, ka bērnu satiek tikai brīvdienās, bet ir labāka māte par daudzām, kas ikdienā kopā. Īsta “brīvdienu māmiņa” parādās uz dažām stundām, un pazūd, atstājot visus reālos audzināšanas smagumus kādam citam. Cilvēki, kas ikdienā ceļas naktīs, vada bērnu uz skolu, māca dzīves pamatus un audzina, viņas acīs, šķiet, vienkārši mazāk mātes nekā dzeguze.
Vissmieklīgākais bija viņas komentārs, kad viņai prasa, ko viņa dara ar dēlu, un viņa lepni paziņo: skatāmies kino. Nu jā, fantastiska “kvalitatīva” laika pavadīšana — ekrāns un klusums. Skaidrs, ka kino skatīšanās laikam atceļ nepieciešamību pēc emocionālas klātbūtnes vai jebkādas citas atbildības.
Godīgi sakot, tādu izteikumu dzirdot, nebrīnītos, ja viņa tagad vispār ir pilnā dzeguzes režīmā . Viss, ko tāda attieksme rada, ir vēl vairāk pierādījumu, ka šai pasaulei mazāk vajag “silikona lelles un infulenceres” un vairāk cilvēku, kas spēj uzņemties reālu atbildību par tiem, kurus paši radījuši.
38
