Vīrs neapsveic, neiepriecina

Pievienojos iepriekšminētajam viedoklim par izrunāšanos. Mīļotais cilvēks varbūt nemaz nezina, ka no viņa gaida kādu rīcību šajā sakarā. Iespējams viņa ģimenē tēvs mammu nesveica māmiņdienā, bet gan bērni tik, cik skola vai dārziņš liek.
Jebkādas gaidas, vēlmes vienmēr ir jāpārrunā, citādāk tiešām nav iespējams uzzināt, ko otrs no mums sagaida. Mums ar mīļoto diezgan bieži ir sarunas ir par to, kas būtu uzlabojams attiecībās, pie kā vairāk piestrādāt. Diezgan daudz šo runāšanos praktizējam un mūsu formula ir: pateikt notikumu+pateikt kā jutos+pateikt ko piedāvā darīt citādāk un kā tas liktu justies (šeit ar pozitīvo sajūtu jānobeidz). Pašlaik pat sagurumā vai kādā besītī, kad uzrūcam viens otram vai situācija neeskalējas, bet uzreiz sakam kā konkrētā situācija lika sajusties.
Vēl viena lieta, kas lieti noder, ir iemācīties pārsteigt arī otru un parādīt, cik forša sajūta, ka kāds sarūpē pārsreigumu (bet nevis tādu, kāds pašai patīk, bet kas otram patīk). Lai patrenētos var uztaisīt burciņu ar uzdevumiem, kurus katrs saraksta, ko vēlas piedzīvot, piemēram, pagatavotas vakariņas otram, burbuļvannu sveču gaismā vai spontānu izbraukumu dabā. Katrs izvelk noteiktā laikā vienu lapiņu un viņam uzdevums, piemēram, 3 nedēļu laikā realizēt. Lielisks treniņš un tiešām attīsta radošumu un sniedz gandarījuma sajūtu, ja otrs novērtē. Uzskatu, ka šādas lietas ir jāpraktizē abos virzienos, un tās ir kā musklulis, kuru dzīvē mēs "kačājam" sporta zālē, bet attiecībās praktizējot pārsteigumus un mazās tradīcijas ikdienas procesos.

Šādas situācijas ir jāizrunā un tikai no sava redzes punkta, jo parasti katram ir savas domas, principi, tradīcijas utt.. Jārunā par savām vēlmēm, jūtām, sajūtām. Šajā gadījumā vēl jāņem vērā, ka bērniņa ienākšana attiecībās ir ļoti sarežģīts laiks no dažādiem viedokļiem.

Man liekas, ka forši, ka vīrs apsveic sava bērna māti, turklāt ar laiku arī bērnam rādītu piemēru.

Ak jēziņ, liekas ka dažas te ir aukstas kā akmens :D nevienam nav jāsveic, tas nav viņa pienākums, nekādus svētkus nesvinu, neko negaidu ne no viena utt.
7dien fonā gāja mīlu tevi latvija un tur tieši viens dalībnieks apsveica māmiņdienā gan savu omīti gan mammu un arī savu sievu un tas likās jauki, nav tak jāskrien obligāti visām radu mammām konfekšu kastes pirkt un puķu pušķus, bet vienkārša atcerēšanās un sirsnīgi vārdi sev svarīgajām dzīves sievietēm ir mīļi un arī pilnīgi pietiekami manuprāt.
Es pati esmu mamma un bērns vēl ir salīdzinoši mazs, bet tas ko es sagaidu no vīra ir mācīšana un piemēra rādīšana bērnam, bet to es sagaidu laikam tāpēc, ka pašai bērnībā piemeram 5 gadu vecumā tētis mudināja uzzīmēt kādu kartiņu vai zīmējumu mammai šai dienā, vai izstāstija man par šo dienu un kopā gājām izvēlēties mammai puķes. Nu kaut kā tā...

Pieļauju, ka autores vīrs arī ikdienā/ vai citos svētkos īpaši neiespringst uz ziediem vai dāvanām, lai gan protams viņa ļoti tās vēlētos saņemt.
Un es arī neuzskatu, ka vīram tas būtu jādara- tā ir brīva izvēle un viņa brīva izpratne par šiem svētkiem, tāpat kā par jebkuriem citiem.
Nav TIK ĻOTI jāiespringst uz sarkanajiem datumiem kalendārā.

Es vispār tādas māmiņdienas, sieviešu dienas, valentindienas neuztveru nopietni.
Pati nevienu neapsveicu un neko pretī ari negaidu

Nelasīju visus komentārus, bet nu kā tā var: visu dienu neapsveica- dusmīga, apsveica- atkal dusmīga... Nu nopietni? Sie svētki man šķiet tomēr ir tādi, ka vīriešiem nav obligāti jāapsveic savu bērnu mammas, ja to izdara- labi, ja nē- nu nekas, tas nav iemesls lai visu dienu būtu dusmīga. Vai tad tie svētki ir izdevušies tikai tad ja ir saņemta dāvana, vai tad tev nav prieks, ka šie svētki ir tev jo tu esi mamma. Es vispār biju pārsteigta kad draugs mani apsveica, vēl pasmejos, ka to meita darīs, kad būs lielāk, bet nu laikam forši ka iedomajas, jo redz citi par to ka neapsveic var traci taisīt.
Priecajies par savu statusu un nedoma ka svētki ir izdevušies tikai tad kad tev kāds apsveic vai ko izdavina...

Uzskatu, ka savējam virietim ir jāapsveic tevi, jo tomēr tu esi māmiņa un davavajusi viņam bērniņu. Citiem vīriešiem gan nav pienākums to darīt.
Un vispār otru apaveikt ir TIK vienkārši, neliela dāvaniņa, kaut kas pašgatavots, kaut brokastis gultā, vai ziedi ...jebkas. vismaz jūti, ka par tevi domā.
Ta kā jums šī pirmā mātes diena kopā tad varbūt vīrietis vēl neiedomājās, bet pateikt vajag jau sākumā, jo tomēr priekšā viss mūžs un negribēsi katru gadu dusmoties :)

Sveicu arī vīru vīriešu dienā. Manās mājās svētku nemēdz būt par daudz, ar vai bez iemesla.

++ mēs arī svinam visus īstos un neīstos svētkus :D
man nav bērnu, bet draudzenēm ar mazajiem vīri nereti atrod veidus kā apsveikt savu bērnu māmiņu :) piemēram, uzrakstot kartiņu it kā no mazulīša, noliekot to bērna ratiņos, un uztaisot gardu maltīti :)

kur teikts, ka māmiņdienā tikai bērniem pieņemts savu māti sveikt?
Ir starptautiski pieņemts sveikt, kā te jau tika minēts - arī sievas mātes un vīra mātes. Ārzemēs pat kartiņas miljons drukā ar novēlējumiem vīra/sievas mātēm māmiņdienā. Tas, ka Latvijā šo dienu uztver dažs labs nepareizi, nenozīmē, ka skaistais māmiņas būšanas “statuss” attiecas tikai uz bērnu.
Intereses pēc paskatījos, ko mūsu Vikipēdija saka par Māmiņdienu - arī tur minēts, ka vīra/sievas mātes ir pieņemts sveikt. Un pašsaprotami - arī sava bērna māti :D
Sveicu arī vīru vīriešu dienā. Manās mājās svētku nemēdz būt par daudz, ar vai bez iemesla.

Abrīnoju komentētājas, kuras uzskata, ka nav jāsveic. Īpaši tās, kurām nav bērnu un ir ļoti vieglu teorētiski runāt par to, ko Tu darīsi un jutīsies, kad būs bērni.
Atkāpei - grūtniecība un dzemdības ir diez gan grūts posms sievietes dzīvē, neraugoties uz to, ka bērniņš ir gaidīts! Arī pēc dzemdībām augums nav uzreiz kā bija agrāk un ir jārūpējās par mazo 24/7 un lai cik tas viss ir gribēts, IR nogurums. Svētku iziešanas un mirkļi (es te nerunāju par mazuļa smaidu) kļūst maz!
Jābūt pilnīgi normāli!!! ja bērna tēvs, mīļotais vīrietis to redz un ne tikai palīdz ikdienā, bet arī sarupē kaut ziedus! nav runa par mega dāvanām! sievietei, kas dāvāja viņam bērnu. Saprotu māmiņas saušutumu. Šaubos, ka autore neko nedāvinās bērna tēvam Tēvu dienā, jo "bērnam jāsveic, viņš vēl mazs un tad neko".
Autorei iesaku mierīgi parunāt ar vīru, pateikt, ka ļoti gaidīji savu pirmo māmiņdienu, tā tev bija īpaša diena! Un ir tik ilgi vēl jāgaida, kamēr mazais pats sapratīs, kas šī par dienu... tāpēc būtu jauki saņemt kaut ziediņu šajā dienā, jo Tu taču arī esi mamma.. viņa bērniņa mamma, kas var būt īpašāk? :)
Bet mēģini bez pārmetuma..

Ekspektācijas un iedomas, ka vīram viss ir jāsaprot un jāzina bez jebkādas komunikācijas, un attiecīgi aizvainojums uz vīru, jo viņš nezina.
Tavs vīrs nevar ielīst tavā galvā vai izzīlēt, kas tev ir svarīgs, ja neesi to konkrēti komunicējusi. Iespējams, viņa ģimenē neviens nav svinējis tādu Māmiņdienu. Kāda problēma pateikt “mīļais, mani ļoti iepriecinātu, ja tu mani apsveiktu šajā dienā, jo tikko esmu kļuvusi par māmiņu un vēlos justies novērtēta un īpaša”?! Būtu gan puķes, gan apsveikumi un visi laimīgi. Tā vietā tu bojā savas attiecības pasīvi agresīvi dusmojoties.

Ak dievs, atradusi problēmu.
Es nekad mūžā neesmu redzējusi, ka kāds apsveiktu savu SIEVU māmiņdienā!!! Un es kaut ko tādu no sava vīrieša negaidītu, come on - es neesmu viņa mamma, bet sieva! Nejau es viņu esmu radījusi, lai tagad mani sveiktu. Es nesaprotu, no kurienes Jūs izrokaties - tādas osobas, kurām par katru cenu ko tādu vajag! Ja Tev trūkst vīrieša uzmanības ikdienas dzīvē, dod mājienu viņam, ka Tev patīk saņemt ziedus un šad un tad konfektes! Un viņš atcerēsies un to darīs! Man ar šo nav problēmu, vienīgā diena, par kuru ļoti apvainotos, ja neapsveiktu, būtu 8.marts! Un ja nu kas, es savu vīrieti sveicu vīriešu dienā...

Ceru ka visas, kas saka, ka obligāti ir jāapsveic vīrietim sieva mātes dienā apsveiks savus vīriešus vīriešu dienā. Jo paziņo lokā ir nācies redzēt cik divkosīgas ir sievietes-pašām vajag lielo klēpi ar puķēm, bet kad prasa ko darīja vīriešu dienā tad atbild pfff tie jau nav īsti svētki. Un nē runa nav par psrs datumu un svētkiem.
Kā arī mātes diena ir mātes diena kad bērni apsveic savu māti, ir atsevišķa ģimenes diena kad var sveikt visus savus radus.

Es arī esmu par to, ka vīram IR jāapsveic!
Iespējams, jo mans tēvs manu mammu vienmēr apsveica vai arī mēs abi kopā, tāpat viņš vienmēr savu māti apsveica! Esmu tā ieaudzināta, ka māmiņas ir jāsveic!
Tāpat arī pati apsveicu savu drauga māti, jo tomēr - manu kavalieri radījusi :D
Pašai nav bērni, bet ceru, kad būs, ka mans vīrietis mani apsveiks, bet lielas cerības nelieku, jo viņš, diemžēl, tā nav audzināts.... Drauga ģimenei tā diena ir "nekas īpašs", takā, tas droši vien no audzināšanas un ģimenes tradīcijām atkarīgs...

Lieka šī dusmošajās. Šie svētki ir domāti, lai bērni apsveiktu mammas neviss obligāti visiem jāapsveic visas mammas, kas ir otrās pusītes, radinieces utt. Ļoti bērnišķīgi lūpas uzmešana.
Ja man būtu bērns, tad negaidītu apsveikumus ne no bērna, ne no vīra, bet priecātos, ja atcerētos, apsveiktu.

Ja tu visu dienu dusmojies uz vinu, ka neapsveic un vins vakara noperk pukes un sokoladi, tad aizej un atvainojies-par to, ka tu visu dienu besies uz vinu un esi prieciga par ziediem.
Tu neesi padomajusi, ka vins nezinaja-vinam pirma pieredze ar bernu savja diena. Virietis pat var neaizdomaties par to, bet tu vinam liecies virsu :D
Normali butu nevis besities visu dienu, bet vienu reizi pateikt to, ka tagad tu esi mamina un butu jauki ja ari tev tiktu veltita kada uzmaniba vira un berna varda.

Vakarā tomēr aizgāja uz veikalu un atnesa ziedus un šokolādi. Tad, kad es jau visu dienu biju izbesījusies un izdusmojusies uz vinu. Liekas, ka tikai ķeksīša pēc... Mjā prieka nekāda. Un galvenais, ka to vairs nevar atgriezt :(

Jā, kādā sakarā vīram tevi būtu jāsveic?

Ok, skaidrs, ka nav viņa mamma, bet diena taču ir par godu māmiņām. Nav jau jasveic visas zināmās mammas, bet sava bērna māmiņas apsveikšanai taču nevajadzētu izklausīties nekam absurdam, kā komentāros jūtams... un kāpēc lai jaunā māmiņa negribētu sajusties īpaša šajos svētkos? Tie ir visas ģimenes svētki, nevis tikai diena, kad bērni apsveic savas mammas. Kāpēc tāda neiecietība komentāros?
Iespējams, ka vīrietis arī šādi domajošs un uzskta, ka viņam jasveic tikai sava mamma. Varbūt viņš nezināja kā labāk rīkoties, arī viņam tā bija jauna pieredze.. Ieteiktu jums ieviest šo dienu svinamo dienu sarakstā un turpmāk atzīmēt visiem kopā :)

Luī, cik jauki, ka sveicat arī Tavu mammu. Man ļoti patīk šī jūsu tradīcija. Es arī sveicu mammas. ♥
Tweek, Tu nesvini dz.d., vārda dienas utt, bet autore svin un viņai tas ir svarīgi :)