Paskatoties uz to, ar kādu mīlestību Balode rūpējas par savu Ūdri - nē, nevarētu vis atdot. Turklāt, ja vēl ir abu ģimeņu atbalsts...
Balodes un Ūdra attiecībās , es drīzāk redzu pienākuma sajūtu un atbildībh , ne mīlestību.
Slauku viņam dibenu, apmazgāju krānu, uzvelku tīru pamperu, viņš: “Slauki, mauka!” Gribas šaut pa muti. Liekas – jopcik rozīt, suns tāds! Es apzinos, ka... slims. Smadzenes sadauzītas, pieres daivas problēmas, paškontroles trūkums, nesaprot. Citreiz mēģina iesist, bet vāji muskuļi, nevar.
Vai Ilona nepieļauj domu, ka var atrasties kāds cits cilvēks, kurš viņu iemīl? “Man ir cilvēks! Ar kuru es apprecējos un kuru mīlu. Viņš ir mājās. Ratiņkrēslā. Tas neko nemaina. Mīlestība nav tikai rozā baloni. Mīlestība ir arī tas... Ūdris pa ilgiem laikiem negaidīti pateica: “Es tevi mīlu.” Un es atkal sapratu, kāpēc to visu daru,” strikti atbild mūziķa sieva.
Un es atkal sapratu, kāpēc to visu daru. Viņš ir mans labākais draugs, vīrs, brālis un tēvs vienā personā. Tas, ka viņam šobrīd ir slikti, nenozīmē, ka man viņš jāpamet.
Apprecoties cilvēki taču sola būt kopā priekos un bēdās. Mēs nelaulājāmies baznīcā, tādu solījumu viens otram nedevām, taču es tam ticu – priekos un bēdās. Citādi tam nav jēgas. Man ir žēl – viņš nav pelnījis to, kas ar viņu noticis, lai cik kretīniski agrāk būtu rīkojies. Sirds dziļumos Ūdris ir ļoti labs cilvēks un ir pelnījis izveseļoties. Tu prasi, vai neredzu, ka foršs džeks man smaida? Zini, pēc Ūdra avārijas es cilvēkus redzu kā ķermeņus, kuri jebkurā brīdī var saiet pilnīgā putrā. Redzu, ka ķermenis ir trausls, īslaicīgs, mirstošs, pūstošs...