Kā izskaust skaudību?

Skatoties uz sevi ne citiem? Nezinu. :D Tieši uz ko, uz citu izskatu, darbu vai ko? Tad attīstīt to jomu, lai nerāgojas citu šķietamie panākumi acīs.

skaud un skaud, kamēr izskaudīsi.
.
Ja nopietni, man palīdz apziņa, ka no malas visas dzīves izskatas labak, nekā cilvēks tur ieksā jūtas.

Vakar Pinterest tieši atradu padomu šim: "Jealousy is boring. Love and appreciate others. If you can`t love them, forget them." Un tā nu vakar IG atsekoju 100 cilvēkiem, kuru panākumi/neveiksmes mani neuztrauc/neiepriecina/kaitina.
Plānoju šo izdarīt arī FB.

Jāsāk darīt pašam kaut kas, jo skaudība ir saistīta ar paša nespēju kādā jomā ko darīt. Jo vairāk nodarbosies ar sapņu piepildīšanu, jo mazāk būs laiciņa skaust.

BumbleBee, tā arī laikam būs jādara. Bet zini, obidna, ka tu centies, dari, strādā, bet citiem viss nokrīt no gaisa, apmēram no sērijas, pasmaidi un visa pasaule izklājas.

Reti kuram tā no gaisa viss izklājas, reizēm izklājienam apakšā ir ieguldīts darbs, kuru mēs no malas neredzam.

Tu nekad nezini medaļas otru pusi, bet redzi tikai ārējo fasādi, kad viss no ārpuses varbūt tikai skaisti izskatās.
Tava laime ir atkarīga tikai no Tevis pašas un koncentrējies uz to, ko Tu vari. Varbūt kāds skaudīgi uzlūko Tavu dzīvi un viņam liekas, ka tev viss no gaisa?

Reti kuram tā no gaisa viss izklājas, reizēm izklājienam apakšā ir ieguldīts darbs, kuru mēs no malas neredzam.

+
Nesen uzzināju, ka daži tā domā arī par mums. Bet viņi tiešām nezin, ka varbūt dažreiz dzīvo labāk un pārticīgāk kā mēs! :-D

Kas tieši tev skauž?
.
Nezinu vai var izskaust skaudību, bet mēģini to pārvērst motivātorā. Piemēram, ja apskaud, kādu kuram ir labs darbs - ej uz kursiem, cel kvalifikāciju un meklē kaut ko labāku; ja skauž, ka kādam ir labs augums - sāc sportot; ja skauž, ka kāds skaisti runā, prot sevi labi pasniegt - lasi grāmatas par to tēmu, meklē youtube video utml.

ir cilvēki, kas raksta pateicības žurnālu. katru dienu pieraksta 3 lietas, par ko šodien ir bijuši pateicīgi. man tā šķiet supermuļķīga ideja :D bet es par to piedomāju, kad besī dzīve. atceros, kas viss man ir, ko esmu sasniegusi, ko līdzcilvēki man palīdzējuši, kā kādas situācijas ir veiksmīgi pavērsušās.

Agrāk mēdzu izjust skaudību, un tieši kā Tev šķita, ka citiem viss teju no gaisa krīt, taču kā 57days minēja, tu nezini, kas tam visam ir apakšā. Pēc tam, kad radiniece nomira un uzzināju, ka aiz it kā skaistās fasādes slēpjas gaužām rūgts stāsts, cenšos nevienam neko neskaust, jo katru reizi atceroties šo gadījumu pārmetu sev, kā es varēju būt tik briesmīgs cilvēks un skaust par tādām lietām.

Nepiekrītu par to, ka skaudība jāpārvērš motivācijā, jo tad var iebraukt vēl lielākās auzās. Cik apkārt ir cilvēki, kas būvē karjeras, pārņemti ar savu izskatu, brauc dārgos ceļojumos, un tas viss, lai apkārtējie redz/novērtē, lai būtu labāki nekā citi. Vai vispār dziļi sirdī tas viss nes piepildījumu un laimi?
Pieņem sevi, to, kur tu esi, novērtē sevi, cik daudz esi sasniegusi. Jā, kādam viss nokrīt no gaisa, bet ir arī kāds, kurš atdotu visu par to, kas tev ir tagad. Maini savu domāšanu. Var iestrēgt reizēm savā domāšanā, un izskatās, kas noticis ar tevi, ja pamani tikai to, ka visiem citiem viss nāk vieglāk... pārdomā to, kas tev ir svarīgs? Kam tu velti savas domas, enerģiju? Materiālām lietām, sasniegumos? Ja tā, tad tas ir bezjēdzīgi, jo šīs lietas nekad neatnesīs apmierinājumu, vienmēr gribēsies vēl un vēl. Novērtē to, kas ir, bet sāc ar to, ka pamani

Nepiekrītu par to, ka skaudība jāpārvērš motivācijā, jo tad var iebraukt vēl lielākās auzās. Cik apkārt ir cilvēki, kas būvē karjeras, pārņemti ar savu izskatu, brauc dārgos ceļojumos, un tas viss, lai apkārtējie redz/novērtē, lai būtu labāki nekā citi. Vai vispār dziļi sirdī tas viss nes piepildījumu un laimi?

Pieņemu, ka motivācija uzlabot savu dzīvi vajadzīga, nevis lai citi novērtētu tavu dzīvi un domātu, ka tu šiki dzīvo, bet gan lai celtu pats savu pašapziņu un saprastu, ka vari panākt to pašu un vēl vairāk.:-)

Kā jau teicu, saprast ko vēlies un to sasniegt, ar mērķi gūt piepildījumu un prieku, nevis celt pašapziņu. Saprast, ka varu to pašu un vairāk ir salīdzināšana sevi ar citiem, kas jau vien norāda, ka ir vajadzība būt labākam par citiem. Jāsaprot tas, cik daudz pašapziņa balstās uz ārējiem faktoriem, jo tas, kas ir ārējs nav noturīgs.

Skaudība pret kādu konkrēto cilvēku, jomu vai skaudība plašā nozīmē attiecībā uz visu un visiem? Man nāk prātā vairāki ieteikumi - 1) uzlabot savu dzīves līmeni līdz tādam, kāds ir vai vēl labāku nekā ir tiem cilvēkiem, kurus tu apskaud, piemēram, iegūt labāku darbu, sakrāt naudu mājas iemaksai, ceļojumam vai tml. + šim, ka būsi nodarbināta ar darbu un mazāk būs laika domāt par citiem 2) ja tā skaudība izpaužas šauri attiecībā uz kaut ko konkrētu, tad izslēgt no savas dzīves to, kas rada skaudību - pārtraukt komunicēt ar kādu cilvēku, kuru apskaud, pārtraukt lietot sociālos tīklus, kur tu redzi citu cilvēku panākto, kas tev skauž utt.
**
Izlasot citus komentārus:Es domāju, ka nevajag sev stāstīt, ka visi, kas izskatās laimīgi, patiesībā ir nelaimīgi un aiz ārienes stāv kaut kas briesmīgs vai to, ka materiāli labumi nesniedz laimi. Tā nav patiesība. Protams, mēs nevaram zināt visus stāstus, bet ne visi ir smagi strādājuši, lai kaut ko sasniegtu, citiem vienkārši veicas. Ir dažādi. Bet par to, ka laimei nevajag naudu - manuprāt, par laimi nevar runāt, ja ir jāskaita centi pamatlietām.

Sauciet mani par jocīgu, bet es neizjūtu skaudību. Nemaz. Ne pret vienu. Laikam esmu tāds cilvēks.(t)

:Es domāju, ka nevajag sev stāstīt, ka visi, kas izskatās laimīgi, patiesībā ir nelaimīgi un aiz ārienes stāv kaut kas briesmīgs vai to, ka materiāli labumi nesniedz laimi. Tā nav patiesība. Protams, mēs nevaram zināt visus stāstus, bet ne visi ir smagi strādājuši, lai kaut ko sasniegtu, citiem vienkārši veicas. Ir dažādi. Bet par to, ka laimei nevajag naudu - manuprāt, par laimi nevar runāt, ja ir jāskaita centi pamatlietām.

+++
Un piekrītu viedoklim par motivāciju. Man izskatās, ka šajā gadījumā tieši skaudības pārvēršana motivācijā varētu palīdzēt. Jo, ja cilvēks dzīvo ar attieksmi, ka

obidna, ka tu centies, dari, strādā, bet citiem viss nokrīt no gaisa

, tad jādomā ko savā dzīvē mainīt, kā savu dzīvi un attieksmi mainīt tā, lai nav pasaule jāredz no cietēja prizmas. Sak', es te raujos melnām miesām, bet tie citi, maitas tādi, tiek pie visa, ko vēlas! Tātad atliek kaut ko mainīt, lai nav jāskauž un jājūtas draņķīgi tikai tāpēc, ka kādam citam, pēc pašas domām, iet labāk.

bet citiem viss nokrīt no gaisa, apmēram no sērijas, pasmaidi un visa pasaule izklājas

Tiešām? Bieži vien lietas nav tādas kā izskatās, no malas neredz ne to smago darbu, ne citus apstākļus, teiksim, tā smukā māja ir uz kredīta, bet nomestais svars no stresa utt.

Ta vieta, lai skaustu svesas dzives, ieteiktu uzstadit pasiem savus merkus un cinities par to, lai tos realizetu. Ja cilveks tiesam tic saviem sapniem un merkiem, vins klust parak aiznemts par tiem cinoties, lai izniekotu savu energiju apskauzot citus.
Nekas nav neiespejams, viss ir atkarigs no katra pasa ticibas, drosmes un gribasspeka. Un vienigi.
Nav pat svarigi, cik niecigs ir pirmais solitis preti lielajam sapnim, galvenais, ka tas tiek sperts.

Ta vieta, lai skaustu svesas dzives, ieteiktu uzstadit pasiem savus merkus un cinities par to, lai tos realizetu. Ja cilveks tiesam tic saviem sapniem un merkiem, vins klust parak aiznemts par tiem cinoties, lai izniekotu savu energiju apskauzot citus.

+1, tieši gribēju rakstīt - koncentrējies uz sevi un savu dzīvi.