darba stāžs

Man atkal liekas diezgan grūti noslēpt to ģimenes stāvokli, kaut gan nebūt neesmu no tiem cilvēkiem, kas darba vietā iztirzā savu privāto dzīvi. Un kā notiek atklāšanās darba devējam? Nedēļu nostrādājam, bērns saslimst un tad vadītājs tiek nostādīts fakta priekšā? :-D Tiešām, tiešām nezinu, kā tas notiek, ja ir noslēpts pirms darba līguma noslēgšanas.
Par strādāšanu līdz 9-10-11 vakarā bez attiecīgas atlīdzības "lai tikai darbs būtu izdarīts" var vai nu pats augstākais menedžments, vai cilvēks, kurš no šī darba saņem tiešus augļus - bonusus par laikā pabeigtiem projektiem utt., vai muļķis. Un ja tas notiek ilgtermiņā, tad pat muļķim vajadzētu spēt aiziet pie priekšniecības un pateikt - ei, šitais nekam neder, ņemam klāt praktikantu, nevis pārbolītām acīm slavēt savu uzcītību, pie viena ņaudot un vainojot citus, ka viņiem darbs nav prioritāte.

Nesen meklējot darbinieci apzināti uz interviju uzaicinājām jauno māmiņu (pēc CV izspriedām), jo zinājām, ka viņa grib strādāt. Konkursu neuzturēja, bet dēļ profesionālām zināšanām. Tā kā ir darba devēji, kam mazi bērni nav šķērslis. :-)

Par to, ka šādu māmiņu dēļ kāda bezmaz uz dzīvi darbā pārvācās gan esmu ļoti skeptiska, jo cilvēkam ir mute un galva uz pleciem. Ja vien neesi pati vadītāja, tad šādas problēmas nav jārisina, ka strādā kāda vietā papildus slodzi un BEZ piemaksām.

tieši tā! tas, ka tev izveidojās tāda situācija ir nevis māmiņu un viņu slimojošo bērnu vaina, bet tikai un vienīgi tevis pašas vaina! Tas ir jārisina tavai vadībai un ja tu strādā virsstundas bez papildus atalgojuma, nu tad pati vainīga. Tādi cilvēki kā tu ir viena no lielākajām problēmām darba tirgū, tādi, kuri ir gatavi rukāt 2 papildus slodzes par baltu velti, a kāpēc tam darba devējam iespringt un meklēt papildspēkus, ja ir viena muļķe, kas ietaupa viņam naudu?

Un kurš izdarīs darbu? Firmas īpašnieks? Cik donutam vispār ir gadu un vai ir pieredze starptautiskās firmās? Sajūta, ka Preiļi čiepst par darba tirgu Eiropā

šitais vispār iespārda :-D:-D izskatās, ka pati uz sevi vari attiecināt Preiļu čiepstēšanu par Eiropu. Es esmu strādājusi gan starptautiskos uzņēmumos, kas ir tirgus līderi, gan mazākos uzņēmumos, arī valsts un pašvaldību iestādēs, un, iedomājies, arī tevis pieminētajā Eiropā. Un uzmini nu? VISĀS vietās ir bijis vismaz viens tāds stulbenis, kurš rukā bezjēgā par velti, kamēr pārējiem, ja viņi strādā virsstundas, tiek attiecīgi arī maksāts. Un jā, arī īpašnieki vai vadītāji bieži vien sēž kopā ar visiem pārējiem un palīdz nokopt sastrēgušos darbus. Ja tev nav mēles mutē sarunāt, ka darbu, ko tu veic māmiņu vietā attiecīgi atalgo (jā, darba devējs iespējams pats to nepiedāvās un cerēs, ka tu nepaprasīsi), tad nepīksti un turpini vien vergot. Nevaru iedomāties, kas tie pa tādiem steidzamiem darbiem, ko tu tur dari, ja neesi spējīga atrisināt elementāras lietas.
*
p.s. pirms vēl viena teksta, ka māmiņas ir tās,kas tev te brūk virsū, tad daru zināmu, ka neesmu māmiņa. Lexxie un Donata tev apstāstīja realitāti, ja neesi spējīga saprast, nu neko, arī muļķi šajā pasaulē ir vajadzīgi.

Par strādāšanu līdz 9-10-11 vakarā bez attiecīgas atlīdzības "lai tikai darbs būtu izdarīts" var vai nu pats augstākais menedžments, vai cilvēks, kurš no šī darba saņem tiešus augļus - bonusus par laikā pabeigtiem projektiem utt., vai muļķis. Un ja tas notiek ilgtermiņā, tad pat muļķim vajadzētu spēt aiziet pie priekšniecības un pateikt - ei, šitais nekam neder, ņemam klāt praktikantu, nevis pārbolītām acīm slavēt savu uzcītību, pie viena ņaudot un vainojot citus, ka viņiem darbs nav prioritāte.

Precīzi.

Cilvēks savā brīvajā laikā var darīt ko vēlas. Var arī sēdēt darbā. Ja nemāki saplānot savu laiku un darbus- pats vainīgs. Ja esi uzņēmies tik daudz darbu, ka netiec galā- pats vainīgs. Ja sēdi un ne arvienu par to nerunā- pats vainīgs.
Bet autores tēma interesanta. Ilgi svārstījos, bet izdomāju, ka rakstītu pilnu laiku cv, par pamatu ņemot, ka esmu darba attiecībās. Man kopumā patīk nedaudz noapaļot darba stāžus :-D

CV es neiekļauju BKA laiku, motivācijas vēstulē arī paskaidroju, ka to laiku esmu bijusi BKA. Esmu pieteikusies 2 vakancēm intereses pēc pa šo laiku, abās esmu pieņemta ar visu šo piebildi. Abus darbus gan atteicu, jo tā baigi nemaz negribēju strādāt :D
Bet kopumā neapskaužu DD ar jaunajām mammām, jo bērni bērnudārza pirmajos gados slimo nenormāli.

Atbildot uz Zinas Tantes teikto, ka grūti noslēpt bērnu esamību...nez, nebazūnējot apkārt, sanāk pat ļoti ok, ja tiešām šo faktu nevēlas atklāt. Pārrunās nekad neesmu teikusi, pēc tam jau pēc situācijas, protams pamazām kolēģi uzzin. Ja darbs patiešām būtu svarīgs, mēģinātu ģimeniski vienoties, ka pārbaudes laikā izvairos no darba kavēšanas, galu galā arī bērna tēvs lieliski var paņemt slimības lapu. Pēc tam jau tas kā sanāk. Lai gan, ja bērns tiešām pusi mēneša pavada slimojot, neatgrieztos darbā tik ātri vai runātu par iespēju strādāt no mājām. Tā kā autore minēja par jauna darba meklējumiem, nevis atgriešanos vecajā darba vietā, varu ieteikt pasēdēt vēl bezdarbniekos, pirms meklēt darbu.

Zinot sevi, man, atbildot uz jautājumu, kāpēc pamesta iepriekšējā darba vieta, noteikti izspruktu kaut kas par BKA :-D
Šis vispār ir diezgan spēcīgs arguments, kāpēc to iekļaut stāžā, atliek vien izdomāt un formulēt, kas tad īsti ir bijis par iemeslu, kāpēc darbā neatgriezties.

Atkarīgs no darba specifikas. Piem. strādājot iepriekš maiņu darbu, gribas pārmaiņas un stabilitāti ar standarta laiku; notiek nodaļu apvienošanās un piedāvā citu amatu, kas nešķiet saistošs; galu galā vienkārši vēlies izaugsmi, ko saredzi potenciālajā darba vietā. Vēl jau kāds kopumā laiks ir pagājis- vai doma atgriezties aptuveni tajā pat laikā pēc oficiālā BKA beigām, vai vēl pēc laiciņa. Ja aizej no iepriekšējā darba un uzreiz jau meklē jaunu, tad jau vispār vari neteikt, ka esi jau prom, vnk skaties kaut ko citu.