Vai prasāt atlaidi?

Nu tapēc jau cilvēki ir dažādi, arī iepirkšanās paradumi u.t.t. Daži var paprasīt atlaidi vai piedāvāt savu cenu, citi ne. Man gan tas nekaitina un nekā neietekmē, katrai precei manās acīs ir sava vērtība, bet pārdevējam sava, citreiz sanāk nonākt pie kopsaucēja citreiz ne, tas ir normāls tirgus.
Bieži situācijas ir bijušas šādas, kāda mamma tirgo andelē bērnu drēbes, es piedāvāju paņemt daudz vienību, bet par zemāku cenu - viņa negrib, pēc nedēļas atkal jautā - vai man tas vēl ir aktuāli, jo tomēr atdošot! :-D Tāpat ar automašīnām, ja tu pērc auto, kaut vai ss.lv, visi auto tirgotāji pēc viņu domām ir uzlikuši "adekvātu" cenu, bet vienmēr var nokaulēt vismaz 500 EUR! Manās acīs tā ir liela summa, kapēc lai es to nedarītu?
Tāpat ar pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, lattelecom. Man ir 4 līgumi, un kad kāds beidzas, viņi standartā piedāvā parasto cenu, es vienmēr normāli izrunājos - man ir tik un tik līgumi, maksājumi regulāri jau ntos gadus, kādu cenu par pakalpojumu varat man piedāvāt, lai es būtu ieinteresēta palikt pie Jums. No summas 32.00 EUR par līgumu, man piedāvāja 24.00 EUR, starpība 8.00 EUR par līgumu mēnesī, es pa to naudu bērnam dejas apmaksāju.

Nē, nekad neprasu atlaides. Preces ar defektiem vienkārši nepērku.

Man ļoti patīk šis citāts:

Mēs visi vēlamies iegādāties lietas izdevīgāk. Kāpēc gan maksāt par kaut ko daudz dārgāk, ja iespējams nopirkt tieši to pašu preci, par nedaudz zemāku cenu! Mēdz teikt, ka kaulēšanās ir māksla, tas jāprot dabiski un ir cilvēki, kas nekad tā īsti neprot kaulēties – visbiežāk kautrības dēļ. “Ja jau reiz tirgotājs uzlicis tādu cenu, tad man tā jāmaksā”. Tomēr ne vienmēr šāda pieeja ir vislabākā. Tiesa – jāzina arī kur un kā kaulēties, lai ietaupītu. Lielveikalā, protams, necentīsimies desai nokaulēt cenu, bet tirgū, pērkot lietotu auto, pērkot kaut ko no privāta pārdevēja – kāpēc gan ne.

Nekad nav ienācis prātā prasīt atlaidi veikalos. Zinu,ka tirgū citi kaulējās, bet arī tur es neprasu atlaides.

Man tieši tas pats.

bet nu , priecājos, ka dienvidnieciskā kaulēšanās pie mums nepastāv. iedomājoties, cik daudz laika tiek nosists stulbā abpusējā izrādē ik dienas/nedēļu, gadiem...

Nekad neprasu, neesmu bezkaunīgais cilvēku tips. Nepatīk knapināt kapeikas - tā es justos ja paprasītu atlaidi :-D

Bieži vien paprasu, gandrīz visur var dabūt vismaz 5% atlaidi, visbiežāk 10-15%. Pērkot kaut ko lielu, obligāti kaulējamies.
Man dažreiz ir kauns prasīt, sak, ko ta es nevaru atļauties? Varu, tas ir vairāk kā principa jautājums - ja preci var dabūt lētāk, kādēļ no tā atteikties? Par dažu centu atšķirību gan nekaulējos, tad tiešām nav vērts.

Ar kādiem vārdiem jūs prasāt to atlaidi un kādos veikalos?
Nu nopietni man interesē. Vismaz vienreiz dzīvē gribu izmēģināt.:-D:-D

Ja pie cenas redzētu, ka precei ir paredzēta atlaide, bet pārdevējs to nepierēķina, tad pateiktu, ka šai precei bija atlaide. Citādi man prātā neienāktu tērēt savu laiku, stāvot veikalā un kā ubadzei mēģinot izdīkt zemāku cenu.

Nejutos kā ubadze uzprasot atlaidi (aizņem 30s laika). Toties jutos patīkami, ja iedod 10-15% atlaidi. Pat no 50 eur var piecīti ieekonomēt. ;-)

Ja pie cenas redzētu, ka precei ir paredzēta atlaide, bet pārdevējs to nepierēķina, tad pateiktu, ka šai precei bija atlaide.

Es arī šādu daru bet tāpat jūtos kā kapeiku skaitītāja, un man besī, ka pārdevēja dēļ esmu šādā situācijā pret savu gribu :-D

Zizelle

Es arī šādu daru bet tāpat jūtos kā kapeiku skaitītāja, un man besī, ka pārdevēja dēļ esmu šādā situācijā pret savu gribu

Tas ir pavisam savādāk, te Tu norādi uz pārdevēja (veikala) kļūdu vai apzinātu pircēju maldināšanu , ka -nē, es nebūšu tā, kuru jūs čakarēsiet ar cenām.

Neprasu. Es pat isic atlaidi aizmirstu izmantot, ja vien pārdevēja pati nepaprasa. Ir gadījies pat nepamanīt, ka neiedod atlaidi precei, lai gan ir paredzēta.
Bet bieži dodos iepirkties kopā ar vienu draudzeni, kura pati strādā veikalā par vadītāju, un viņa ir iemanījusies zināt, kuros veikalos var dabūt atlaidi un kuros nē. Kaut kā nemanāmi atrod īstos vārdus, lai pajautātu atlaidi tā, ka neizklausās uzbāzīgi vai pēc kapeiku pisējas. Ja iepērkamies tajā pašā t/c, kur viņa strādā, tad bieži vien sarunā atlaidi pat veikalos, kuros nedod, jo sarunas laikā piemin, ka pati strādā tajā un tajā veikalā, un ja kādreiz iegriežas, lai vaicājot pēc viņas, un iedošot atlaidi. Jā, tie 5-15 procenti varbūt ir maz, bet ja vairākos veikalos iedod atlaidi, tad tā ietaupītā summa savācas.

un kā būtu, ja jūsu darbam regulāri paprasītu 10% atlaidi? kāpēc ne? :D

Vai OP varone Ilze Jurkāne 'savās' bankās un kur tur vēl pati bieži deva atlaides? :) šaubos. (jā, arī pakalpojumiem dod atlaides)

un kā būtu, ja jūsu darbam regulāri paprasītu 10% atlaidi? kāpēc ne?

+

akjekcikvar bet daudzi arī prasa atlaidi - santehnikiem, servisos... Pati strādāju ēdināšanas biznesā un klienti regulāri prasa atlaidi banketiem, beru mielastiem u.t.t. tu tagad liec "slikti justies" tiem, kas prasa atlaidi? Prasot atlaidi jau mēs nenovērtējām zemāk to cilvēku darbu! Kaulēšanās par cenu precei, pakalpojumiem jau iet gadu simtos, citi to dara, citi ne! Viss jau domāšanā, man tas galīgi neliek justies kā bomzim vai kapeikpisējam, drīzāk pat azarts. Bez tam tas, kas ir otrā pusē pieņem lēmumu vai dot atlaidi vai ne!

un kā būtu, ja jūsu darbam regulāri paprasītu 10% atlaidi? kāpēc ne?

Man, laikam, ir tie kautrīgie klienti, kas baidās justies kāda cita acīs kā kapeiku pi..ji :D Bet, ja prasītu vai es no tā justos sliktāk? Noteikti nē. Galu galā katrs pats izlemj dot atlaidi vai nē.

Esmu strādājusi veikalos, nekad neko sliktu neesmu domājusi par citiem, kas pajautā vai kādu atlaidi nevar sarunāt. Ja ir bijusi iespēja vienmēr esmu devusi atlaides. Pati gan neprasu, jo esmu pārāk kautrīga.. :-D
Vienmēr ir licies, ka ir labi būt drosmīgākam vieglāk dzīvot.

jā, ja runa ir par pašnodarbināto, var iedot apjoma atlaides. es vairāk par to, ka savā valsts/privātajā darbā jūs saņemtu ziņu, ka klients paprasīja 10% atlaidi, tāpēc aldziņa būs mazāka :)