Daiļās dāmas un godātie kungi (te noteikti arī tādi ir). Jautājums šāds, kā saprast, ka vairs nevēlies attiecības. Personīgi man šobrīd ir tā. Mēs dzīvojam kopā. Mēs kašķējamies ļoti ļoti bieži, bet es jūtu, ka man tas vairs tā neuztrauc. Bieži liekas, ka es varētu mierīgi bez viņa dzīvot. Bet.. tad uznāk šī sajūta "ak, kā gribās mīļumu, nāc pie manis," kas vispār ir diezgan reti. Mums nesaskan, tā šķiet. Es vēlos piedzīvojumus, jautrību, bet tad es domāju, nu ok.. cik ilgi ta es jautrošos. Varbūt man nepietrūkst viņš, bet vienkārši sajūtas, emocijas. Tikko bija forumā raksts par dvēseles radiniekiem, es domāju, ka ir jābūt attiecībās kaut kam tādam, bet šeit tā nav. Mēs kopā dzīvojam tā it kā būtu vienkārši istabas biedri, kuri dažreiz saskumst, bet vai tad tādas ir tās attiecības...
235
