Universitātē sekmes bija stipri virs vidējā, ne tikai tādēļ, ka man bija svarīgi noturēties budžetā, bet arī tādēļ, ka man vienkārši patika mācīties un vispār nepatīk darīt lietas pa pusei. Uzskatu, ja studē, tad studē un tiešām lasi un apgūsti zināšanas, kas tev tiek piedāvātas. Un, jā, es arī strādāju, pie tam divos darbos. Viegli nebija, tas gan. Sekmju izrakstu neviens darba devējs, protams, nav pētījis, bet to, vai esmu kaut ko iemācījusies vai vienkārši izvilkusi puslīdz sakarīgu atzīmi var just. Jo bija arī tādi priekšmeti, kas man tiešām neinteresēja un kuriem neredzēju saistību ar savu jomu. Piemēram, B daļas psiholoģija - biju uz pāris lekcijām, iekalu gala testam un dabūju 9. Bet zināšanas apakšā tur bija visai niecīgas. Ieteiktu nekoncentrēties uz atzīmēm, tie ir tikai cipari, kas nevienam īsti neinteresē, tā vietā pievērst uzmanību, vai tu tiešām kaut ko iemācies. Neredze jēgu peldēt cauri studijām (neatkarīgi no vērtējuma ballēs), tā arī īsti neko neapgūstot, tad tiešām labāk strādāt pilnu laiku un netērēt naudu un pūles diplomam. Bez zināšanām tas ir tikai papīra gabals un to darba devēji gan pamanīs.