Meitenes ap 30, kas ir labāk: būt vienai vai veidot attiecības ar alimentu maksātāju?

Es gan domaju, ka bērnam ir daudz labak uzaugt šķirtā ģimenē nekā tādā, kur it ka nav ne alkoholisma, ne psihopātijas, bet vienkārši vecāki nemīl vairs viens otru.. Tas galu gala spiežas pa visam vīlēm laukā... Protams, esmu tikai par, ja precas tikai tad, kad otrs iepazīts līdz galam.. Pati apprecējos pēc 10 gadu kopdzīves, bet dzīvē diemžēl neko paredzēt nevaram. Cilvēki galu gala mainās.. Un vēlāk padirst, atvainojos, savu, vīrieša un arī bērna dzīvi, jo “pareizi” ir palikt kopā, man liekas mazākais muļķīgi, ja ne mazohistiski un absolūti nevajadzīgi, jo tas bērns tāda ģimene tāpat nekad neizaugs laimīgs.

choker, es Tev konceptuāli piekrītu un man pat ir piemērs iz dzīves, kad šāds variants ir beidzies reāli slikti, bet es īsti neticu šim kategoriskajam konceptam "mīl-nemīl". Ja mūsdienās neprecas ar totālu svešinieku, tad jau vairs nav attiecībās tikai balts un melns. Man vispār šķiet, ka tāds variants ir novecojis, kad padomju laikos "iemīlējās" no pirmā acu skatiena, lai varētu pārgulēt, apprecējās, pēc gada saprata, ka nemīl, jo otras puses zeķes smird, piedodiet par pretīgo piemēru. :-D Nu ko nozīmē "nemīl"? Kāpēc agrāk mīlēja, bet tagad nemīl? Ja vien, protams, nav jau minētās galējības, kad visu algu nospēlē Fēniksā utml.
Ja izlemj paturēt bērnu, kas radies no gadījuma sakara/ ārpus nopietnām attiecībām, ir jārēķinās ar sekām, nevis jāšausminās forumos, ka esi kļuvis/ kļuvusi mazāk konkurētspējīgs/a attiecību "tirgū".

Chocker
Ko tu saproti ar "nemīl viens otru"? Rozā brilles ilgst līdz 1 gadam. Pēc tam kaisli nomaina cieņa un kopā tur kopīgas intereses, simpātijas. "Jumtu nost rauj" stāvoklis nemēdz ilgt 10-20-30 gadus.

Viedā Minka, es tev pilnībā piekritu. Bet bieži gadās, ka mainās intereses, pazūd cieņa, cilvēki vienkārši nav vairs interesanti viens otram, otrs sāk apnikt un kaitināt, rodas strīdi.. Cik bieži nav redzēts un dzirdēts. Kaut te pat foruma lasits( kaut vai te pēdējā laika pavīdējusi tēma, ka pēkšņi vīrietis aizliedz sievietei kontaktēties ar pretēja dzimuma pārstāvjiem, jo tagad esot precējušies, lai gan pirms tam nebija ne izteiktas greizsirdības nekā cita). Tādu piemēru ir simtiem.

Man arī zināms piemērs, kad pāris apprecējās dēļ neplānotas grūtniecības, bija kopā līdz bērns izauga, izvācās no mājām un teju uzreiz arī laulība izjuka. 20 nelaimīgi dzīves gadi. Un tikai tāpēc, ka “jāuzņemas atbildība”?
Es arī būtu gribējusi, lai maniem vecākiem būtu pieticis spēka izšķirties, noteikti tad mans skatījums uz ģimeni un vīriešiem kopumā būtu bijis veselīgāks. Arī mans vīrietis bija kopā ar ex neplānotas grūtniecības dēļ (izšķīrās, tad uzzināja, ka pieteicies mazais un tomēr palika kopā), bet spēja (daudzmaz) laicīgi saprast, ka nu nebūs tur aršana un galā būtu izjauktas 3 dzīves. Ko bērns var iemācīties no attiecībām, kurās nevalda mīlestība, cieņa, kaisle? Kāds ģimenes modelis viņa galvā veidojas, ja vecāki dzīvo kā kaimiņi? Protams arī būt šķirtu vecāku bērnam nav viegli. Bet nu kā jau teicu - mana personīgā pieredze ir tāda, ka labāk būtu dzīvojusi šķirtā ģimenē.
Nezinu, nu man neliekas, ka ir tikai balts un melns. Dzīve pietiekami parādījusi arī citas krāsas.

Rozā brilles ilgst līdz 1 gadam. Pēc tam kaisli nomaina cieņa un kopā tur kopīgas intereses, simpātijas. "Jumtu nost rauj" stāvoklis nemēdz ilgt 10-20-30 gadus.

Standartā rozā brilles ilgst 2-3 gadus, turklāt, daļai pāru (veiksmīgākajiem) mēdz ilgt arī visa mūža garumā:-) Ilgstoša kopdzīve neizslēdz kaisli, bet mīlestība kā tāda vispār rodas tikai pēc ilgāka kopābūšanas laika:-) Nav visi vienādi;-)
Kas attiecas uz šķiršanos un bērniem - manuprāt, daudzi tiešām nedomā uz priekšu, kad rada ar kādu bērnus. Tas ir stipri nopietnāks lēmums par laulību, bērns tomēr ir kopīga atbildība uz daudziem gadiem. Tā ka..varu savā ziņā piekrist dažiem iepriekšējiem komentāriem, šķirteņi ar bērniem šad tad atstāj vieglprātīgu cilvēku iespaidu. Protams, ne visu var paredzēt un no atkarīgajiem vai psihopātiem labāk šķirties:-D

Kā var būt tik šaura domāšana. Cilvēki jau neprecas ar domu ka kaut kad viss izjuks un viņi šķirsies. Cilvēki dzīvo laimīgi kopā, rada bērnus utt. Bet nekas dzīvē nestāv uz vietas, attiecības var arī mainīties, un dažreiz lai kā arī tu censtos visu glābt, tas vienkārši nesanāk, tad labāk šķirties, nekā mocīt sevi, to otru cilvēku, un arī bērnu!!

Oi, kā piedziedājušas diskusiju. :D
Man vienīgajai neviļus rodas iespaids, ka Daenerys1 ģimenē ir ap +/-1000 cilvēkiem? Uz katru problēmu, jautājumu, likstu viņai ir piemērs, vai vairāki, no radu loka. :)
__
Kas attiecas uz alimentu maksāšanu - Latvijā ir diez gan draudzīga likumdošana. Var pieprasīt ne tikai alimentus, bet bijušā laulātā uzturlīdzekļus. Piemērs, par "nenopirka kažoku, aizliedza satikt bērnu, aizbrauca" neliekas reāls. Un, pat ja ir, neizklausās, ka bērna tēvs būtu vērsies kādās instancēs, lai šo jautājumu sakārtotu. Bet, mutiski par alimentiem vienojas daudzi šķirtie pāri. Un, tad tas kļūst par nesamērīgu sadalījumu. Muļķim muļķa liktenis.
__
Visi - šķirteņi, atraitņi, vientuļnieki, meklē otru pusīti, lai būtu laimīgi un būtu iespēja pavadīt brīvo laiku ar kādu kuru viņi mīl. Dae, tava mīlestība vai mana mīlestība nav vērtīgāka vai pareizāka par jebkuru citu mīlestību. Cilvēki šādas lietas neplāno. Tās uzbrūk kā mēris. :D
__
Es varu piekrist, ka mūsdienās cilvēki ir ļoti neuzmanīgi un izlaisti. Nekopj attiecības un šķiras pie pirmā sīkuma. Tas ir par traku. Tomēr arī uzstādījums "šķirteņi ir muļķi" ir pārspīlēts. Ļoti bieži cilvēkiem ir veselīgāk šķirties nekā gadiem lāpīt caurumus izdilušās attiecībās. Nav nepieciešams gaidīt līdz kāda no pusēm neveselīgu attiecību dēļ, kļūs bīstama. Un, tici man, dzīve bez mīlestības mentāli var sagraut jebkuru.
___
50 gadus atpakaļ cilvēki nešķīrās, jo tas bija negods. Ko tad Tu nebļauj, ka visām jāgrib bērni? Ka visiem jāstrādā cehos? Ka visiem jāmīl viena partija?
Sieviete bija dzemdējamā mašīna, pavarda turētāja un šuvēja. Šķirties bija negods, nebūt precētai padsmit gados negods, bez bērniem ap 20 neauglīgs brāķis. Ar mīlestību tur bija pavisam maz sakara. Ļoti maz kuri pāri ir mīlējuši viens otru. Pie apstākļiem, bija svarīga "laba partija" un bonusi, kurus sniedza valsts sistēma pie nodibinātas ģimenes un sadzemdētiem bērniem.
___
Man ļoti žēl, ka mūsdienās vēl ir cilvēki ar domāšanu kā vidusslaikos. :-/ Neviļus rodas sajūta, ka viena otra nekad nav iepazinusi patiesu mīlestību ne dzimtajā saimē, ne intīmās attiecībās. :-|

Man šķiet, ka mūsu paaudze, jeb tie, kam tagad ir 25-35 gadi, pret šo jau sāk attiekties nopietnāk, vismaz mana vecuma draugu un paziņu lokā tikai viena sieviete ir izšķīrusies un jau otrreiz precējusies, cik redzu, cilvēki tiešām rūpīgi izvēlas partnerus, padzīvo kopā, tad apprecas, tad rada bērnus, no malas pilnīgi noteikti izskatās pēc veselīgām attiecībām, nu, tuvākās draudzenes un radinieces man nav sūdzējušās par mikroklimatu ģimenē. Par to vismaz ir prieks. Bet to cilvēku lokā, kuriem pašlaik ir 40-50 gadi, gan redzu visādus brīnumus un daudz

Šim piekrītu. Tas ir tas, ko redzu sev apkārt.

umtu nost rauj" stāvoklis nemēdz ilgt 10-20-30 gadus

Oiiij un kā vēl jumtu rauj nost arī pēc 10 gadiem. (l)(l)(l)
Bet lielākā problēma ir cilvēku stulbums, jo partneri jāizvēlas atbildīgi, jārisina problēmas ar runāšanu, un bērni jātaisa tad, kad saproti, ka pats esi pieaudzis, un berns nav tikai mazinš bumbulītis, bet īsts cilvēks, kurš ir jāizaudzina par gudru, pašpietiekmu sabiedības locekli. Jāsaprot, ka tā ir milzīga atbildība ielikt cilvēkam pamatus un augstus standartus.
Bet diemžēl tā notiek reti. Un realitāte ir tāda kāda tā ir. Daudzi šķirās, padzīvo dažus mēnešus un uztaisa sīko, kuram nebūs nekādu normālu pamatu, un izaugs kārtējais cilvēks parastais....

Rozā brilles ilgst līdz 1 gadam. Pēc tam kaisli nomaina cieņa un kopā tur kopīgas intereses, simpātijas. "Jumtu nost rauj" stāvoklis nemēdz ilgt 10-20-30 gadus.

Vai NENOMAINA cieņa. :-)

Man šķiet, ka mūsu paaudze, jeb tie, kam tagad ir 25-35 gadi, pret šo jau sāk attiekties nopietnāk, vismaz mana vecuma draugu un paziņu lokā tikai viena sieviete ir izšķīrusies un jau otrreiz precējusies, cik redzu, cilvēki tiešām rūpīgi izvēlas partnerus, padzīvo kopā, tad apprecas, tad rada bērnus, no malas pilnīgi noteikti izskatās pēc veselīgām attiecībām, nu, tuvākās draudzenes un radinieces man nav sūdzējušās par mikroklimatu ģimenē. Par to vismaz ir prieks. Bet to cilvēku lokā, kuriem pašlaik ir 40-50 gadi, gan redzu visādus brīnumus un daudz

Nezinu, varbūt vainojams fakts, ka mūsdienu 30 gadnieks nekur īpaši nesteidzas - ja nav saticis savu īsto, turpina gaidīt un dzīvot sev, nevis apprec pirmo duru, kas patrāpās pa rokai vai ieķeras pirmajās vīrieša biksēs, kas patrāpās pa rokai. Paldies Dievam, nav vairs vecā Padomju (Padumjā!) domāšana, kad neprecēto sievieti pāri 30 jau sauca par vecmeitu. Tagad nevienu vairs nepārsteidz fakts, ka cilvēks iztrakojas, padzīvo sev, atrod normālu darbu, un tikai tad... Nevis kā agrāk - nu ko tu tik izvēlīga, šitā izvēloties, vecmeitās paliksi! Zinu, ka Koļa dzer, bet galvenais kā tik vīrieša bikses mājās!"
Ne velti man nesen viens paziņa - alimentu maksātājs, starp citu - teica: Eh, mani vienaudži (32) tikai tagad iztrakojušies un uz kājām nostājušies, 25 gadīgas meitenes bildina, bet es... Alimentu maksātājs ar diviem bērniem.

Es arī priecājos, ka mani vecāki izšķīrās, jo šķiršanās iemesls bija ļoti nopietns, un dzīvojot kopā ar tēvu, es būtu vēl nelaimīgāka. Bet tas nenozīmē, ka man šķiet norma, ka bērnam jādzīvo nepilnā ģimenē. Es uzskatu, ka viena no vissvarīgākajām ģimenes funkcijām, kurā ir bērni, ir parādīt bērniem, kā viņiem nākotnē būs jādzīvo, kā jāveido veselīgas attiecības. Un protams, ka nav arī pareizs tāds modelis, kur vecāki dzīvo kā kaimiņi, bet jautājums, kāpēc tas tā notiek? Mūsdienās, kad ir tik plašas iespējas izšķirties, sadalīt bērnus un dzīvot katram pēc sava prāta, jūs bieži esat kaut kur redzējušas attiecību veidošanas padomus? Jūs esat bijušas uz pirmslaulību kursiem? Skolā sociālajās zinībās vai veselības mācībā stāsta par šīm lietām? Kā izvēlēties partneri? Kam pievērst uzmanību? Kā kopt attiecības? Man nestāstīja, man tikai par izsargāšanos stāstīja. Agrāk to iemācījās ģimenē, tagad tās ģimenes ir tādas, kādas ir.

Es laikam savos 30 gados esmu naiva, bet nesaprotu, kur tā mīlestība pēkšņi pazūd. Sevišķi, ja iet roku rokā ar cieņu, atbildību pret sevi, savu otro pusi un bērniem.
--
Galu galā tagad taču mēs paši izvēlamies, ko mīlēt. Nav jau viduslaiki, kad vecāki, izvērtējot finansiālo un politisko izdevīgumu, noslēfdza laulības bērnu vietā.
--
Cik tad mūsdienās ir tādi pāri, kuri precas, pirms tam neizbaudot kopdzīvi, kuras laikā iepazīst partnera labās un sliktās puses. Līdz ar to par laimes spēli tpo vairs nenosauksi.

Annie

, tu tiešām liecies gudrs cilvēks.
Patiešām, saprotu agrāk - tu vēl maziņš esi, šūpulī guli, bet vecāki dzer ar draugiem un jau saprecina tevi ar viņu dēlu. Un nospļauties, ka viņš vizuāli ir krokodils, bet tu samīlējies citā - kad pienāks 18 gadi (nu, vai cik tur toreiz gaidīja) - esi tik labs, precies ar to, ko VAJAG!
Par otro punktu arī pilnīgi piekrītu. 21. gadsimtā, kad uz civillaulību neviens normāls cilvēks šķībi neskatās, nepadzīvot kādu laiciņu kopā, neiepazīt partnera labās un sliktās puses, uzreiz buh, bah - gredzenu, bērnu... Kā to var dabūt gatavu?! :-|
OK, ir jau dzīvē visādi. Man te darbā ar viens paziņa saka, ka sieva pēc dzemdībām kļuvusi par citu cilvēku - ja līdz tam viņš tās sievietes dēļ bija ar mieru i divos darbos rukāt, i ar trijiem pretiniekiem sakauties, lai tik mīļotajai ir labi, tad tagad... mājās negribas nākt. Ne velti ir teiciens: Vairums laulību sabrūk tāpēc, ka sievietes cer, ka pēc kāzām vīrietis mainīsies, bet viņš nemainās, savukārt vīrietis cer, ka sieviete nemainīsies, bet viņa mainās.

jūs bieži esat kaut kur redzējušas attiecību veidošanas padomus? Jūs esat bijušas uz pirmslaulību kursiem? Skolā sociālajās zinībās vai veselības mācībā stāsta par šīm lietām? Kā izvēlēties partneri? Kam pievērst uzmanību? Kā kopt attiecības? Man nestāstīja, man tikai par izsargāšanos stāstīja.

Pērle. :D
Lai kā plānotu, tas nenozīmē, ka ar visiem bērniem, laulību, māju un visu ieplānoto paliks kopā mūžīgi mūžos, nu kas tie vispār par argumentiem, izvēlies taču prātīgi, redzi, kāda es gudrākā. Tā kā tikai pa mucā izskrāpētu caurumu varētu redzēt pasauli. Tik pat labi varētu jautāt, izvēlies savu darbu prātīgi, ja, visu mūžu ņem un strādā vienā darba vietā - ko, kādi vēl kolēģi riebīgi palikuši, kāds vēl slikts priekšnieks, kāds attīstības trūkums, taču viss, esi pieķēdēta un ciet arī narkošnikus, ja tādi tur uzrodas. Protams, ka attiecībās ir iesaistīti vairāk cilvēku, bet nu kaut kā tas iedomīgais tonis jau pārāk lien ārā, visi vainīgi, ka nekas nav iemācīts, tagad vēl nabadzītei bērnus varbūt tāpēc negribas? Ne tikai par šo konkrēto citātu, bet arī vēl te citiem. Dzīve nav teorijas grāmata, mīlestība, cilvēku attīstība, dzīves ceļi, likteņa iegrozīšanās, izvēļu ietekme, sekas un vēl 100 lietas to visu kopā veido, tāpat kā darbu, tāpat kā draudzību - kā jau redzam, te visas meklē draudzenes gandrīz - tad jau nevar vienkārši ņemt un salabot. Nu izvēlējies savu draudzeni, tad nu ņem un labo visu atlikušo mūžu, glāb to draudzību, bet tas no abiem diviem ir atkarīgs, atkarīgs arī no apstākļiem, kas ir mums apkārt, izmaiņām, pie kādām tie noved. Kaut kāda utopija te dažām.

Visi brāķēti lohatroni, tikai viens secinājums. Ā, vēl arī ne tikai brāķēti - gan sievietes, gan vīrieši - bet arī bez domāšanas spējām. Nu visi citi tik stulbi, tik stulbi, labi, ka pašas gudras, vismaz 5 cilvēki uz mūsu zemes. :D

Duuja
Tavuprāt tās visas ir bezjēdzīgas lietas un ka attiecības veidojas tāpēc ka liktenis un zvaigznēs kāds ierakstījis? Nē, taču.
Paskaties, cik daudzi saiet kopā, bet nemāk ģimenes budžetu plānot, cik daudzi krāpj viens otru, jo nezina vērības vai ir tik gļēvi, lai pateiktu, ka nav kopā ar īsto cilvēku un pieliktu punktu attiecībām.
Naudas lietas, seksuālā saderība, fundamentālie uzskati par dzīvi utt, šiem uzskatiem jāsakrīt, lai izveidotos normālas, saskanīgas attiecības. Mazos sīkumus un rakstura īpašības var laika gaitā pieslīpēt, bet ja vienam vajadzēs seksu katru dienu, bet otram 4x mēnesī vai vienam naudu patiks tērēt tā ka nepietiek līdz algas dienai, bet otrs krās un taupīs nekādā kopdzīve nebūs.
tāpēc būtu svarīgi izglītot arī par tādām lietām, lai būtu vairāk domājošu cilvēku.

Ak, cosmo...
Šī diskusija - cilvēks ir jāiepazīst PILNĪBĀ pirms tu sāc plānot ar viņu kopīgu nākotni, proti, laulība, bērni, hipotekārais kredīts, utt., pretējā gadījumā tu esi stulba.
Cita diskusija - "nekad mūžā nedzīvošu kopā ar vīrieti pirms kāzām", "ja tevi neprec pēc 3 gadu attiecībām, tātad negrib un uzskata par stulbu piegulētaju"
.
Un vispār vai ir iespējams otru cilvēku iepazīt PILNĪBĀ?
.
Vai ir iespējams paredzēt kā cilvēks izturēsies situācijā kurā ne vien tu viņu neesi redzējusi, bet arī viņš nav bijis nekad? Kā mainīsies viņa personība? Un es nerunāju par "salauza kāju tagad mēnesis būs ar ģipsi jāstaigā" situāciju, es runāju par "viens no mūsu kopīgajiem bērniem nomira", "nepārvaramu iemeslu dēļ man jāmaina sirtsdarbs uz tādu, kas morāli iznīcina", "laimēju loterijā 10 miljonus" situācijām. Ekstrēmas izmaiņas dzīvē parasi rada arī izmaiņas personībā, nu, vai arī ļauj parādīties šķautnēm, kas agrāk nebija manāmas.
.
Tas ko es gribu teikt ir, ka cilvēki mainās un ne vienmer tādā virzienā, lai partnerim tas būtu pieņemams. Nu nevar cilvēku iepazīt tādā apmērā, lai varētu pateikt kāds viņš būs pēc 20 gadiem.
Tas kategorisms, kas valda šajā forumā ir traģikomisks.
Un vel smaidu izraisa situācija "Visi šķitreņi ir lūzeri!!!! Protams, izņemot man tīkamo šķirteni, kurš atbilst specgadījumam, kad šķirteņi nav lūzeri, bet visi pārējie gan ir!!!!!!!" :-D:-D:-D
Vispār šis arī skaidri atbild uz jautājumu, kas tad beigās savāc tos nožēlojamos šķirteņus un alimentu maksātājus un citus deklasētos elementus. Tās pašas staltās un pareizās dāmas, kas pirms tam viņas norēja, savu īsto atrodot, atradīs viņam piemērotu specgadījumu, kādāļ tieši viņš ir OK, kamēr citi analogā situācijā nav.

Twinmom, absolūti Tev piekrītu. Man šķita, ka tāds kategorisms raksturīgs vienīgi tīņiem vai reliģiskajiem fanātiem, bet rādās, ka arī pieaugušām, inteliģentām un veiksmīgām (it kā) sievietēm... Jābūt taču mazliet elastīgākam.

Nepiekritīšu viedokļiem par šķirteņiem - lūzeriem. Tāds kategorisks uzskats galīgi neatbilst mūsdienu situācijai. Es vairāk piekrītu viedoklim, ka neviens neprecas un netaisa mazos ar domu pēc tam izšķirties un saukt par bezatbildīgiem tāpēc, ka šķīrušies ir nevietā, nezinot šo cilvēku dzīvesstāstus un backgroundus. Citi cilvēki ātri saprot, ka nebūs aršana ar to otru cilvēku, bet citiem cilvēkiem tam paiet gadi, bet vēl citi tā arī nodzīvo visu mūžu nelaimīgi, jo ir pārāk gļēvi pārtraukt nemīlošas attiecības. Nav vienas pareizas atbildes un to nevar piemērot visām situācijām.