Vai ziedojumu prasiishana iet par taalu?

Robīte, un tev number one dīvaināko problēmu īpašniecei? Un kur būtu limits, cik jāizsakās šādā tēmā, cik tēmā, par banāniem un cik tēmā par apenēm. Izdomā, tev sanāks, ticu.

Nespēju viņu iedomāties kā laipnu un atsaucīgu personāla darbinieku, kurai jebkurā situācijā smaids pa visu seju.

Vo vo

Mēs domājam, ka Lietuvā iet labāk, bet cik esmu runājusi paši lietuvieši domā, ka Latvijā ir tomēr drusku labāk.
raven, man ļoti žēl par Tavu pieredzi un es par dzemdību namiem nevaru spriest, jo tādas pieredzes nav. Spriedu tikai par to medicīnu ar ko esmu saskārusies.
Plus, es esmu laikam rets izņēmums, kas dzīvojot Norvēģijā visu laiku grib atgriezties Latvijā un plāno kā to pēc iespējas ātrāk izdarīt.
Par sākotnējo tēmu - uzskatu, ka nav normāli prasīt ziedojumus tādām lietām, tā tam vienkārši nevajadzētu būt.. Bet man katru reizi sažņaudzas sirds, kad lūdz ziedojumus slimiem bērniņiem utt.

Būtu mana teikšana, tevis vispār te nebūtu!!! mcamca

Neviens jau nesaka ka ir limits komentēšanai dūja...vienkārši cilvēki nebeidz par tevi brīnīties, ja vēl neesi sapratusi :D
Kur vienam cilvēkam var būt tik daudz laika tādai palagu drukāšanai katrā tēmā, katru dienu, par visu...un vēl ar tādu entuziasmu par visu diskutēt :D

Tad aicinu parādīt, kur man katrā tēmā, katru dienu, par katru lietu ir pilns ar palagiem.

Visi to pamanījuši, tikai pati Duujaa nē! :-D

Robīte, tu kaut reizi beigtu dirst. Kā tur bija mcaaaaa

Peekaboo1, man liekas, ka Dūja ir vidusskolniece - lūk, arī laiks atrodas drukāt un gandrīz visās tēmās jābūt pirmajai :D
Dūja, žēl, ka nepasniedz balvas daiļdiršanai - tādus palagus raksti, bet neko beigās nepasaki.. :)

Visur kur tu komentē ir vidēji 2 ciparu skaitlis ar taviem komentāriem, pasties pati.
Bet uz jautājumiem sakarīgi atbildēt nespēj vispār, vai vienkārši ignorē....interesanti.

Oho, un vēl pirmā visās tēmas. Visur man divciparu, ak tad tomēr ir noteikts skaits, cik kurā diskusijā var? Vai tomēr nē, nav visur? Tas gan ir draņķīgi, ka pat pie acu ārstiem pie mums tikt nevar, kas par šaizi.
Peekaboo1, piedod un atvaino, bet es neredzu, kāpēc man būtu tev jāstāsta, kur es strādāju.

Nu cītīgi slēp jebkādu info par sevi. Varbūt tomēr pašai bišk kauns tomēr :D

Kādu jebkādu? Tieši ko man būtu jāstāsta, ka stringi nepatīk? Kādā vispār sakarā? Aizej un visām uzprasi cv, ja tas ir priekšnoteikums. Lai gan tas redzei nepalīdzēs. :D Vai speciāli jāklusē, ja par čekiem varu pateikt, kas meitenēm nav skaidrs un uzdod jautājumus. Nē, nu super, uz priekšu, domājam jaunus noteikumus.

Nē, nē, forums ir vienīgā mēraukla no kā spriest un domāt, un neko citu nezina diemžēl, ja vispār tā var izteikties, ka šī lapa viņai liek pārdomāt. Nu kur vēl tālāk.

Atvaino, tieši ko Tu vēlies man pateikt? Es atbildēju Raven komentāra daļai.
Dūja un Wee, cilvēcīga attieksme nenozīmē ausu aizbāžņus, rozā torti un dziesmiņu dziedāšanu. Par to, kāda bija konkrētā Raven situācija un kāda ir Raven pati kā cilvēks, es nezinu, bet tā pat arī jūs diez vai to zināt. Kāpēc automātiski jāpieņem, ka viņa sagaidīja kaut ko neiespējamu? Var arī, protams, paņirgāties par “dziesmiņu dziedāšanu”, bet, ja ar to domāta vienkārši laipna un iejūtīga attieksme, tad cilvēkiem, kuriem sāp (ne tikai fiziski vai mentāli) tā tiešām var palīdzēt sajusties mazliet labāk, pat, ja tā neatrisina galveno sāpju iemeslu. Turklāt, strādājot, piem., slimnīcā, nākas sastapties un strādāt ar daudz cilvēkiem, kuriem sāp un/vai viņu uztvere un reaģēšana uz lietām ir citāda kā cilvēkiem, kuri nav tajā situācijā, kuriem nesāp. Ar to ir jārēķinās strādājot medicīnā. Un pirms šis tiek pārvēsts par “pacienti var uzvesties neadekvāti pret personālu”, nē, to es neapgalvoju.

Pasedena, lai kāda būtu attieksme, situācija bija tāda, kāda tā bija. Viņa nejustos laimīga nu nekādi. Ne jau burtiska rozā torte vai dziesmiņu dziedāšana apkārt kaut ko līdzētu, ne arī pārnestā nozīmē. Tur var teikt un darīt, ko grib, būs cilvēks, kuram tāpat liksies nenormāla attieksme, viss slikti, briesmīgs personāls, briesmīga raudāšana utt., tāpēc, ka pati tikko ir zaudējusi bērnu, ne tāpēc, ka visi viņai tiešām dirstu virsū. Raven komentāra daļai par to, ka kur nu vēl trakāk veidot savu domu par to, vai atgriezties, kā tieši pēc šīs lapas. Nu tas man neliekas normāli, ja tādēļ var atkal un atkal pārdomāt un par to gausties.

Es pārlasīju 2x un goda vārds neatradu neko tik drausmīgu. Tagad ir moderni saukt kādu līdzi uz dzemdībām atbalstam. Varbūt bija vajadzīga šāda persona? Kā arī ja pacients uzskata ka kāds bija rupjš ir iespēja vērsties pie iestādes vadītāja vai veselības ministrijā. Ja nekas no šī nav izdarīts , tad tāda pati vienaldzīgā, ka tas personāls.

Nelaipna izturēšanās Raven situācijā nav attaisnojama, tā nebūtu jābūt, bet apgalvot, ka tā ir normāla prakse Latvijā ari nevar. Bet no Raven komentāra saprotu, ka viņa to attiecina uz visu Latviju.esmu pārliecināta, ka nīgri arsti ir visur. Lielisks ārsts un vēl piedevām iecietīgs un laipns, protams, ir ideāls variants, bet svarīgāka tomēr ir arsta kompetence nekā laipnība. Raven salīdzina ar Norvēģijas laipnajiem ārstiem.. man arī Norvēģijā ir gājis visadi. Ne visi ārti tur ir bijuši laipni, bet lai nu kā, labāk nelaipns bet labs speciālists Latvijā, nekā laipns, bet nekompetents Norvēģijā. Protams, arī Norvēģijā adekvāti ārsti ir atrodami, ja cītīgi pameklē.

Pasedena, lai kāda būtu attieksme, situācija bija tāda, kāda tā bija. Viņa nejustos laimīga nu nekādi. Ne jau burtiska rozā torte vai dziesmiņu dziedāšana apkārt kaut ko līdzētu, ne arī pārnestā nozīmē.

Es jau teicu, ka galveno cēloni tas nelabotu, bet tas var palīdzēt cilvēkam sajusties mentāli labāk, morāli atbalstītam, kas, savukārt, var (ne vienmēr, protams) veicināt atlabšanas procesu.

Pasedena, uztver domu līdz galam, nekur nav teikts, ka šie cilvēki izturējās slikti. Tā ir viņas emociju būtība, kas runā par toreizējo stāvokli. Tāpat nav neviena argumenta, lai apgalvotu, ka kaut kur citur noteikti tā nebūtu, ja nav tādā situācijā būts. Tāpat izspļaut, ka nu te tā jau norma, vai kā viņa daudz kur ir izteikusies. Tas liecina tikai atkal par to, ka grib nomētāt ar akmeņiem un neko citu. Tikai un vienīgi emocionāla runa, par emocionālo stadiju. Tur varēja puķināties cik grib, kas pat iespējams bija daļēji noticis, bet viņa to nav sapratusi - jo bija tajā situācijā, kurā bija.

Un to, ko norāda Luī, laiž mierīgi garām un turpina par to pašu - atkal emocijas par to, kas ar viņu notika. Un viss. Tas nav nenormāli vai kā, bet loģika jāiedarbina analīzē. Turklāt vēl var skatīties, cik vispār pieejamu cilvēku tajā slimnīcā ir, kas noteikti no vietas uz vietu pamatīgi atšķiras, tāpat viņu attieksme ir patiesa vai samākslota, lai slēptu savu neziņu par to, kā rīkoties medicīniski, piemēram.