Katalonija

Personīgi man ir vienalga, kas notiek ar Katalonijas neatkarību, bet Spānija, traucējot referendumam un ES turpmākā klusēšana šajā sakarā, ir parādījusi to, ka ES "demokrātija" ir tikai skaists vārds. Manuprāt, kaut kas tāds, kas notika referenduma laikā, būtu pilnīgi ikdienišķi Krievijai, bet nekādi ne valstij, kas it kā ir ar rietumnieciskām vērtībām.
Konkrēti par Katalonijas neatkarību negribu vērtēt, jo es tā neesmu iedziļinājusies tajā, ko tieši viņi vēlas panākt. Pilnīgu neatkarību, zaudējot arī visu, ko būšana Spānijas sastāvā viņiem deva, piemēram, dalību ES? Vai kaut kādu citu "neatkarības" veidu? Ja es sāktu interesēties, ko tieši viņi grib panākt, tad varētu izveidot savu viedokli šajā jautājumā, jo tas mainītos atšķirībā no dažādiem faktiem. Ja kāds ir informēts šajā jautājumā, labprāt palasītu.
Tomēr, lai ko viņi arī vēlētos panākt, Spānijas uzvedība nav adekvāta rietumu vērtībām.
P. S. Vienīgais, kas man šķiet tizli, ka tiek salīdzināta Katalonija ar Latviju, Baltijas valstīm, visa tā himna, Baltijas ceļš. Man tas liekas nenopietni.

Principā Katalonijas referendums kā tāds pēc Spānijas (jebkuras valsts?) konstitūcijas ir pretlikumīgs, tāpēc arī iesaistās Spānijas valdība, sūtot policiju. Notikumi un policijas rīcība tiešām bija briesmīga, cik nu var noprast, neesot tur, taču var saprast Spānijas valdības nostāju zināmā mērā.
Tas ir tik komplekss jautājums, ka latvietis vidējais, manuprāt, nespēj pietiekami iedziļinātos, lai viedoklis būtu vairāk vērts par "man patīk/nepatīk" tipa viedokli. Piemēram, ja nezina, kāds ir referenduma cēlonis, tad diskusijā piedalīšanās noteikti nedos nevienam nekādu vērtību.
Esmu dzirdējusi salīdzinājumus par Latgali, Krimu - tik ļoti galīgi garām... Taču arī es neesmu politologs (vai vienkārši pietiekami zinošs cilvēks), lai spriestu.

Uz autores jautājumu daļēji atbildot - es pilnībā saprotu Katalonijas vēlmi, jo, piemēram, Baskiem ir dota autonomija, Spānijā vispār ir daudz reģionu ar dažādu autonomijas pakāpi. Katalonija ar savām diferencēm ir pietiekami sena, lai arī gribētu pastāvēt paši par sevi.

Katalonija spiež uz nacionālismu un ekonomiskajām interesēm (tas ir bagāts reģions, tāpēc sanāk "piemest" naudiņu pārējai Spānijai). Saprotu vēlmi, bet referendums lielā mērā bija populistisks gājiens, jo atdalīšanās nebūtu nekāds čiks un gatavs. Katalonija nebūtu ES, Spānija varētu bloķēt pieeju Eiropas tirgum, nebūtu lērums valsts iestāžu. Te ir raksts par to, kā tas varētu izskatīties, ja realizētos tagad un tūlīt, bez sakarīga plāna un nopietnām pārrunām ar Spānijas valdību: http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/680463-katalonija_cela_uz_neatkaribu_ko_tas_nozime
Kā saprotu, tad Spānija pirms referenduma diez ko neņēma pierē Katalonijas runas par neatkarību, un balsojums to mieru sašūpoja. To var saprast. Es neatbalstu Spānijas policijas izdarības referenduma laikā un pirms tā, bet, tā kā tāds balsojums ir pretrunā ar konstitūciju, tad, protams, ka valstij kaut kādā veidā bija jāiejaucas. Varēja gan ļaut referendumam notikt un pēc tam pa punktiem izklāstīt - tas nav iespējams, un šeit ir iemesli, kāpēc. Jo bez Spānijas piekrišanas tā neatkarība būtu ja ne neiespējama, tad ne pārāk spoža.

Mani izbrīnīja Spānijas policijas rīcība. Lai kā tas bija, likumīgi/nelikumīgi un uz robežas, ar argumentiem katram savā pusē, bet tā izturēties pret cilvēkiem nu nevar. Kaut vai anulētu rezultātus, nu kā var nelaist iekšā cilvēkus, arestēt, sist un tādā veidā parādīt ''demokrātiju'', lai gan Spānija jau neizceļas ar to. Pieņemu, ka negrib, lai Barselona tiek ''atņemta'' viņiem. Katalonija jau tā ir diezgan ''savā dzīvē'' no visa pārējā, agrāk gana ietekmēta, bet pēc tam visstraujāk attīstījusies no visiem Spānijas apgabaliem.

Ja Katalonija tiešām ar neatkarību domā pilnīgu neatkarību (tā, kā tas aprakstīts rakstā), tad man grūti saprast, kāpēc katalonieši to vēlas, jo tas viņiem radīs tik daudz problēmu. Tieši tādēļ man bija ienācis prātā, varbūt viņi grib kaut kāda cita veida neatkarību (reģiona lielāku autonomiju).
Par cēloņiem esmu lasījusi.

Tēmai nedaudz sekoju līdzi. Savā ziņā saprotu Spānijas valdības darbības šajā jautājumā, bet tas variants, kad ar policijas stekiem tika sisti visi un pat sievietes vai bērni, man pilnīga nav saprotams.

Kā noprotams, tad runa ir par neatkarīgu valsti. Jautājums, par ko balsoja referendumā bija: "Vai gribat, lai Katalonija kļūst par neatkarīgu valsti - republiku?" No Pudždemona šodienas runas:

I want to follow people’s will for Catalonia to become an independent state.

Bet tajā pašā laikā viņš šodien mainīja retoriku uz to, ka vajag tomēr sarunas ar Spāniju. Kas droši vien nozīmēs kaudzi ar dažādiem noteikumiem un cita veida statusu, nevis pilnīgu neatkarību. Man drīzāk gribētos salīdzināt ar Breksitu - pēc populistiskas kampaņas nobalso par radikālu lēmumu un idejas autoriem jānāk klajā ar "have your cake and eat it too" risinājumu, proti, kā saglabāt visus līdzšinējos labumus, vienlaikus tiekot vaļā no pienākumiem un saistībām. Kas, protams, nav iespējams. Bet cilvēkiem patīk, cilvēki balso...

Es arī saprotu, ka viņi ir par pilnīgu neatkarību - lai gan sadarbību ar Spāniju.

tb ar sadarbību

Kataloņiem ir ekonomiski attīstīts reģions un iedzīvotājiem šķiet ka viņiem būtu daudz labāk ārpus Spānijas.
Ja tas notiks Spānija neatzīs Katalonijas neatkarību un bremzēs visus centienus iestātoes ES vai tikt Eiro zonā. Un, visticamāk ES būs Spānijas pusē.
Domāju ka neatkarība nesanāks, jo jau tagad Katalonijas līderi svārstsās un nav stingru mēģinājumu kaut ko darīt.
Ja viņi gribēja Va bank, tad otrā dienā pēc referenduma vajadzēja deklarēt neatkarību, tagad jau arī daudzi piekritēji sāk šaubīties par šo ideju.