es esmu no tiem garlaicīgajiem ļautiņiem, kas viegli aizmieg (nu reizēm protams kāds izņēmums gadās). nekādi TV, skaņas un gaismas nav vajadzīgas fonā. pilnīga tumsa un klusums. apzināti domāt un plānot pirms miega nav vajadzības. jo ja es eju gulēt, tad arī eju - nav svarīgi es to izdomāju darīt 9 vakarā vai 4 rītā.
Katru dienu mans izaicinājums ir neko nedomāt pirms miega.. Man ir savi dīvaini paņēmieni, kas vienmēr strādā. Bet nu tās domas, kas ir galvā, gandrīz vienmēr ir saistītas ar darbu.
Izklausās tik labi! :-D:-D .. Es esmu no tiem, kas ļoti ātri aizmieg. Ja nu gadās, ka tomēr nevar iemigt (ļoooooti reti), tad neļauju sev ne par ko domāt, lai it kā nebūtu ko darīt un iemigtu. Bet tā vispār pirms aizmigšanas parasti iečekoju nākošās dienas laika prognozi un izrēķinu, cik stundas sanāks pagulēt.
Gandrīz par neko, jo ļoti ātri aizmiegu. Tāpēc es eju gulēt tieši tad, kad man to tiešām ļoti gribās. Kādreiz mēģināju pieradināt sevi laicīgi iet gulēt un tad varēju stundām grozīties un domāt par lietām, kas varēja notikt savādāk, par to, kas kādreiz ir bijis un ko es mainītu, ja varētu atgriezties :D Tādas bija biežākās domas.
Par visu ko, katru vakaru/nakti pirms miega pat kaut ko citu..:-D Parasti jau vairāk par dzīvi -ko es darīšu turpmāk, kas ir manas dzīves pašreizējas moments un (to visu pat nevar izstāstīt), vēl arī par konkrētiem cilvēkiem..:-/:-D
domāju par savas dzīves visneveiklākajām situācijām utt, lai nevarētu normāli aiziet gulēt
+++ un tad es sevi uzvelku, palieku dusmīga pati uz sevi un miegs vairs nenāk:-D Bet visbiežāk prātā izspēlēju dažādus scenārijus, tas palīdz man iemigt. Parasti sāku domāt, izspēlēt prātā situācijas un ātri vien iemiegu. Nereti jūtu, ka prāts pats sāk man rādīt savu scenāriju, sāku sapņot.
Esmu liela domātāja, ne tikai cenšoties iemigt. Ja gribu novirzīt domas, tad izdomāju, ko nākamajā dienā vilkšu. Vai vēlu noeju uz sporta zāli, cardio treniņš un ja ir kāds interesentas raidījums klāt, lieliski. Vai arī izejam pastaigā, īpaši dzestri vasaras vakaros, pēctam viegli iemigt. Bērnībā vecākiem nebija problēmas mani nolikt gulēt, jau prasīju pati, kad varēs iet sapņot |-) Patika sapņot, vēl joprojām, laba iztēle jau no bērnības.
Nē, manā vecumā mēnessērdzība vairs nav normāla. Es vienkārši grozoties mēdzu netīšām uzsist ar roku pa datoru, nevis miegā ar kādu mēģinu sarakstīties :-D
3127
