Ja tērē 400 eiro mēnesī pārtikai vienam cilvēkam, tad es te redzu tikai 3 variantus. :-D
1. Tajā naudā ir iekļauts arī alkohols un tu daudz un/vai dārgi dzer
2. Tu tiešām plus mīnus pusi no nopirktā izmet ārā, jo neapēd
3. Tu pērc daudz visādu gatavo produktu un našķu, tur visādas kolas, jogurtus, šokopienus, gatavās pankūkas un gatavos salātus, kas galīgi nav labi, jo tu nezini, kas tur ir iekšā, un var gadīties, ka salātos, kuri tev uz aci vai pēc telefona aplikācijas šķiet uz 200kcal, ir visas 400kcal. Es pati grēkoju šajā ziņā, kaut vai tos pašus suši, bet nu ļoti cenšos pēc iespējas mazāk pirkt gatavos produktus un ēst ārpus mājām, jo es nezinu, kādas kvalitātes eļļu, cik daudz sāls un cukura lieto tajos produktos, vai tur ir sviests vai margarīns, utt.
-
Ekonomikas teorija pasaka to, ka, sākot pelnīt stipri vairāk, cilvēks proporcionāli mazāk no ieņēmumiem atstās pārtikai. OK, ir izņēmumi, kuriem nereāli patīk staigāt pa restorāniem, bet lielākā daļa sabiedrības tomēr nenotērēs pārtikā tur 800 eiro uz vienu cilvēku, pat, ja varēs to atļauties. Jo nu ja tu katru dienu ēd laša ikrus ar ēdamkaroti no lielas bļodas, tad tu no oligarha ātri pārvērtīsies par lohu ar caureju. Un pamēģiniet katru dienu apmeklēt restorānus - kad es dzīvoju viena, bieži ēdu ārpus mājām, pēc 3. dienas es vairs uz cilvēkiem paskatīties nevarēju un viesmīļiem gribējās iespert par lēnu apkalpošanu. Kas par daudz, tas par skādi.