Laulībā nodzīvot 20+ gadus! Attiecību modelis.

Tu lasi cosmo zurnalu?:-O:-O:-O tads domats tinitem un lielaka dala rakstu pilnigs bulsits!;-)

Te laikam noderīgāk būtu, ja atbildētu arī vīrieši.

VikishA
Kas ir raksta autors? :)

nerātnā , es vairs nevaru atrast tieši to žurnālu, :-D bet zinu, ka raksts bija par to kā cīnīties ar greizsirdību.

He, nosaukums, kā cīnīties ar greizsirdību, bet pats raksts par to, kā sadzīvot ar to, ka vīrietis pēc 5 gadiem aiziet pie citas :D
VikishA - neķer kreņķi ;) arī žurnālistam gribas kaut ko ielikt ledusskapī (vai nopirkt Birkin Bag :-P ), tāpēc gadās ātrumā uzcept vienpusējus un depresīvus rakstiņus :D Un pašam žurnālam vajag reklāmdevējus, ā un kaut kāds teksts arī kādreiz ātri jāieliek tukšajā vietā - karoč, daudz iespēju, lai tas teiciens būtu gatavais bulšits, vēl ņemot vērā to, ka Tavi vecvecāki arī pēc 40 laulībā pavadītiem gadiem staigā rokās sadevušies (un ne viņi vien, cita starpā ;) :) )

Mūsu omīšu laikos tas bija milzīgs kauns ģimenei izšķirties, tie bija citi laiki. Sabiedrībā bija milzīgs nosodījums pret tādām ģimenēm. Mani vecvecāki arī ir nodzīvojuši gandrīz 50 gadus laulība, tikai vecumdienās ome atzina, ka bijusi gan krāpšana, gan krīzes.

Vīrieši nav monogāmi un nav īstās sievietes ar kuru viņš būtu gatavs pavadīt visu dzīvi.

Tieši to pašu varētu arī par sievietēm pateikt :D Ir gan monogāmi, gan nemonogāmi cilvēki, neatkarīgi no dzimuma. Un lielā mērā tas tomēr ir saistīts ar personīgajām vērtībām un prasmi attiecības attīstīt, saglabāt lieliskas. Problēma, manuprāt, ir apstāklī, ka liela daļa cilvēku sapinas paši savos partnera izvēles kritērijos un piedevām ir ellīgi egoistiski - loģiski, ka laulība neizdodas.

Ak, jā, un mani šausmīgi besī tas uzskats, ka neeksistē ilgas laulības (15+) bez krāpšanas un miiiilzīgām krīzēm. Tāds iespaids, ka attiecību neveiksminieki sevi mierina ar domu, ka viss skaistais ir meli un citiem neveicas tieši tāpat.

Nu bet kur teikts, ka 15+ gadu laulība ir tas ideāls, uz kuru visiem būtu jāteicas?
.
Serial monogamy modelim ir zināmi plusi :)

Es arī dzīvoju pasaku valstībā.. gan mani, gan arī drauga vecāki ir kopā 30+ gadus. Ticu mīlestībai līdz kapa malai (l)
Turklār piekrītu Delusion rakstītajam:

Ak, jā, un mani šausmīgi besī tas uzskats, ka neeksistē ilgas laulības (15+) bez krāpšanas un miiiilzīgām krīzēm. Tāds iespaids, ka attiecību neveiksminieki sevi mierina ar domu, ka viss skaistais ir meli un citiem neveicas tieši tāpat.

Nu, mana mutere izšķīrās pēc 25 gadiem. Viņi ar manu fāteri bija pašķīrušies jau kādā tur tālajā 1988.gadā. Fāteris dzīvoja kaut kādu gadu, vai cik tur pie citas sievietes.
No, muteres puses bija aizbildinājumi, ka 80 gados neviens nešķīrās!!!:-D:-D:-D

Nu es arī laikam dzīvoju pasakā, bet savās teju 5 gadu attiecībās jūtos kā pasakā, man netrūkst uzmanības, mīļuma un visa pārējā. Ticu, ka bieži tā nenotiek, bet ir iespējamas arī ļoti laimīgas ilgstošas attiecības, pat uz visu mūžu, kad abiem neko vairāk kā otru nevajag :-) (tēlaini izsakoties, protams :-D)

Mani vecāki šogad svin 40 gadu jubileju laulībā. Un es vienmēr esmu ticējusi un vienmēr ticēšu laimīgai kopdzīvei un laulībai. Protams es neesmu naiva un neceru, ka viss būs rožaini, jau par šiem gadiem ar draugu esam izgājuši visam kam cauri, esam mācījušies no kļūdām, piedevuši daudz ko, esam mainījušies gan domās gan uztverē. Ar lielu centību joprojām viens otram pieslīpējamies. Viss nāk ar smagu darbu. Citiem paveicas un klājas vieglāk, bet pat tas nav rādītājs veiksmīgai laulībai. Es ticu, ka viss ir atkarīgs no pašu gribasspēka un apņemšanās, ne vienmēr cilvēkiem tas ir pietiekams.

Es īsti neredzu, kāpēc tajā rakstā visa šķiršanās lieta tiek novelta tieši uz vīriešiem. Arī sievietes šķiras. Ir diezgan maza iespēja, ka diviem cilvēkiem visu mūžu būs vienādas vēlmes, vajadzības, skatījums uz dzīvi, līdz ar to ilgtermiņa attiecībās (5+ gadi) lielākas vai mazākas krīzes tomēr ir gandrīz neizbēgamas.
.
Un tādos krīzes brīžos ir jābūt kaut kādam iemeslam cīnīties par attiecībām un neizvēlēties to vieglāko ceļu - šķirties un meklēt nākamo, ar kuru atkal gaida daži saulaini gadi bez problēmām. Šķiršanās izraisīts kauns un negods vairs nav iemesls, arī reliģiozi apsvērumi savu aktualitāti pamazām zaudē. Dzimumu lomas vairs nav tik atšķirīgas, retāki ir bezizejas gadījumi (sievai nav darba, nav naudas, nav kur iet). Mūsdienās labs stimuls risināt attiecību problēmas ir kopīgi īpašumi vai kredīti. Un, protams, kopīgi bērni.

Var nodzivot laulibaa 20+ gadus un vairaak ja attiecibu laikaa rupejas viens par otru un speej pienemt kopigus leemumus un atrast kompromisu ja domas dalaas kaadaa jautaajumaa. Attciebas vienmeer jaakopj taapat kaa pukes ja nekops novitis. Taapat ar mums ipasi kad iestregstam rutiinaa ir jaatrod tie brizi kad attieciibas varam atrast prieku un harmoniju gan priekos gan beedas:)

Cilvēki paliek mazāk, kuri laulībā var nodzīvot 20+ gadus. Mani vecvecāki laulībā nodzīvoja 40 gadus un vecumdienās vēl gāja rociņās.

Nevar salīdzināt agrāk un tagad.
Agrāk daļai ilgas laulības ,kopdzīve bija piespiedu pasākums un liels negods,ja šķiries . Bija jābūt kopā esi laimīgs ,vai arī ne. Bija radu ,apkārtējo spiediens, kas neļāva šķirt laulības un ja izšķīries, tad biji melnā avs. Mūsdienās ir ,protams, citreiz ir mazliet pārspīlēti un cilvēki šķiras dēļ sīkumiem, bet ,manuprāt, labāk, ka mums ir izvēlas iespējas nodzīvot ar kādu kopā visu mūžu, 20 gadus, 10 gadus, vai arī 3 gadu un šķirties,ja ,kaut kas nesapas neviss tēlot laimīgo ģimeni un tiklīdz aizveras dzīvokļa durvis tā sākas realitāte.
Es arī zinu vīru ,sievu ,kuri sabiedrībā tēlo laimīgo ģimeni , staigā rociņās sadevušies, smaidīgi un ir ,it kā 30gadus kopā, bet vīrs krāpj sievu un visi to zin un turpina tēlot, it kā laimīgo ģimeni. Tas, tavuprāt ,ir labāk un viņi patiešām ir laimīgi?

Manuprāt, laulība un ģimene, pa lielam ir komandas darbs, kur raugās nevis viens uz otru, bet gan vienā virzienā.

Pacelšu, sanāca aizdomāties.
Sanāk, šo raksta sieviešu žurnālā, lai iebiedētu un sieviete skraidītu pakaļ, ka tik nepamet tagad? Vai pieņemtu propagandu, ka vīrieši jau tā var skraidīt un nekas?

Mūsdienās mazāks nosodījums un normas.
Un uz sievietēm daudz lietu novelsanas.

Te laikam noderīgāk būtu, ja atbildētu arī vīrieši.

Ar foruma dalībnieku atbalstu ir panākts, ka vismaz viens no viņiem vairs nevēlas atbildēt.