Jūs jau runājat par pārmērībām, loģiski, ka tad sekas ir redzamas uzreiz. Tas pats var būt no alkohola. Sāc dzert un nevari beigt, nedēļu lāpies, tad piedzeries vēl, aizej uz darbu vai neaizej vispār un brīnies, kāpēc tevi atlaiž, jo viss taču ''čotka''.Tur jau tā lieta,ka tas ir ar jebkuru apriebinošo vielu,bet te marihuāna uztaisīta par ļaunumļauno.
Es gan īsti nepiekrītu gateway drug teorijai, jo ir pietiekami daudz cilvēku, kuri to dara paretam un nemēģina kāpināt intensitāti. Tie, kuri pāriet uz spēcīgākām narkotikām, tikpat labi var atsperties no alkohola. Tie vienkārši ir cilvēki, kuriem par katru cenu vajag apreibināties un notrulināties, bet tam ir dziļāki iemesli, kāpēc tā ir.
Ilgāku laiku to darot viņi jau sāk pīpēt tāpēc, ka tikai tā viņi jūtas normāli. Bet kondīcija bez zāles ir tāda, ka dzīvē kaut kas trūkst, tobiš ir nenormāli.
Sākumā cilvēki pamēģina uzpīpēt, jo ir interesanti pamēģināt kā tas ir. Pēc tam uzpīpē, jo ir prikolīgi un kompānijas pēc. Ilgāku laiku to darot viņi jau sāk pīpēt tāpēc, ka tikai tā viņi jūtas normāli. Bet kondīcija bez zāles ir tāda, ka dzīvē kaut kas trūkst, tobiš ir nenormāli.
Tas noteikti neattiecas uz lielāko daļu cilvēku. Ja tā būtu taisnība, tad vairums cilvēku (jo pamēģinājuši ir daudzi) bez zāles nedzīvotu ne dienu :D
Ja nav spēcīgas predispozīcijas uz atkarībām
Vajag vienkārši uzjautāt sev un godīgi atbildēt - vai es spētu dzīvot bez zāles/alkohola/narkotikām/cigaretēm/utt. un pilnvērtīgi izbaudīt dzīvi, bez pārpīlētām tieksmēm pēc šīm vielām un spiedienu no sabiedrības atsāk tās lietot?