Es tomēr neesmu gatava riskēt un izvairos pirkt produktus, kuriem tuvojas derīguma termiņa beigas. Protams, apzinos, ka vairākumā gadījumu šie produkti nav slikti un starpības starp nenocenoto un nenocenoto preci nav, bet saindēties arī īsti negribu. Eksistē tādi standarti, cik ilgi pārtiku būtu ieteicams uzglabāt. Arī restorānos un kafejnīcās pagatavotu pārtiku nedrīkst turēt ilgāk par noteikto laiku. Dažiem pārtikas produktiem tās var būt 12 stundas, bet dažiem 72. Ja kādam nav bail produktu lietot, tas nebūt nav slikti. Tas viennozīmīgi ir izdevīgi, bet nevajag saukt par izšķērdīgiem cilvēkus, kurus atbaida doma par pārtiku, kas nav svaiga. Vienkārši, manuprāt, maizes kukulis nav tik dārgs, lai to ēstu mēnesi, bet varbūt kādam ar naudu ir problēmas, tāpēc tas ir saprotami. Ikdienā to par normu neuzskatu, jo tad var arī tualetes papīru nepirkt, bet lupatiņas izmantot un mazgāt regulāri (starp citu, šo piemēru pati neesmu izdomājusi, ir tāds raidījums, kur ir cilvēki, kas ekonomē pilnīgi uz visa, tai skaitā arī saldē pārtiku), tā, manuprāt, ir tāda pati galējība.