Nostāja pret dāvināšanu

Tā kā esam ģimene, tad dāvanas pērkam no ģimenes- vinalga, no kura maka- tas, kurš tuvāk internetbankai vai tas, kurš ir tirdziņā.
Iepriekš viņa ģiemene nekad nav apdāvinājjusies? Ja nē, vari pasniegt visai ģimenei kopīgu dāvanu/ cienastu svētkos, ja jūties neērti, nedāvinot neko.

Ja viņa ģimenē šādu tradīciju nav kā apdāvināt vienam otru, kāpēc jaucies ar savām dāvanām?
Tu saproti, ka vari panākt pretēju efektu, likt citiem justies neērti, ka neviens Tev nav sagādājis dāvanas, bet tu gan visiem. Ja gribi apdāvināt, uzdāvini nama saimniecei dāvanu, uzorganizējiet lotereju, vai ko citu atraktīvu. Pieņem, ka citiem nav tā kā Tavā ģimenē un tas nebūt nav slikti.;-)

kam to vajag?
manā ģimenē ir visiem radiem pieņemts, ka dāvina tikai mazajiem - bērniem.
Pieaugušiem cilvēkiem neviens netērējas.

Es jau gadiem pērku dāvanas. Nav tā sadalīts - tas no manis, tas no vīra. Visas dāvanas ir kopīgas. Vairāk vai mazāk es esmu atbildīga par to, kas katram tiks, es tās dāvanas sapērku, es sapakoju, es nogādāju!
Jā, dažreiz nav viegli, bet man patīk dāvināt. Ja mani līdzekļi būtu neierobežoti, tad dāvanas būtu oi, oi! :D
Mēs parasti vienojamies par cenām. Vidēji uz tiem 20 - 30 eur par dāvanu. Nedāvinām tikai dāvināšanas pēc, bet meklēju to, kas tiešām iepriecina, noder un liek sirdij iepukstēties straujāk :)
Šogad vē neesmu sākusi pirkt dāvanas, bet pamazām jau "apsmadzeņoju" un veicu izpēti, kas, kam tiks.

Vispār es jūtos, ka rūķis (un, nē, es šoreiz nerunāju par savu 1.60 m :D ). Man tik ļooti patīk dāvināt! Tiešam. Un saiņot, slēpt, lai kāds neatrod un tā :D

Jums pirmie kopīgie Ziemassvētki?

Katrā ģimenē jau tās apdāvināšanās tradīcijas ir citādākas. Ja tu tā teikt ienāc viņu ģimenē, nevajag visu pagriezt pa savam. Ja viņiem nav pieņemts apdāvināties, tad nevajag. Kā te minēja, uzdāvini vienu kopējo dāvanu visiem, ja vēlies kaut ko dāvināt.
Vēl sapirksi visiem dāvanas, viņiem nav pieņemts- tev neko neuzdāvinās, un pēc tam cosmo būs diskusija "Es viņiem pirku dāvanas, viņi man neko". :-D

Es arī piekrītu, ka varbūt nevajag. Ja nav pieņemts, tad nav. Aiznes kādu gardumu grozu, lai nav tā, ka nekā nav. :) Tas būs jauks žests un neliks justies slikti.

Arī mūsu gadījumā tās dāvanas būtu no mums kopā kā no ģimenes. Bet realitātē es būtu tā, kas tās pērk un tērējas.
Ja vēl būtu viena ģimene. Tur ir vairākas ģimenes, brauksim gan pie mammas, gan pie tēta, gan māsas, ir arī bērni tur.
Nav tā, ka viņi pilnīgi neko nedāvina. Ir ka dažreiz kaut ko uzdāvina, dažreiz nē, kā sanāk - cik vismaz vīrs stāstījis.
Šie ir otrie kopīgie ziemassvētki. Bet pirmajos es par dāvanām nerūpējos, man likās, ka draugs parūpēsies, bet nekā. Šogad es negribu tādu situāciju pieļaut.
Bet tai pat laikā besī, ka man jātērējas, nevis viņam :D

Nu, bet varbūt var parunāt ar vīru? Vai tiešām tik grūti ir pateikt :" Zini, mīļais, vajadzētu mazliet naudu, lai nopirktu dāvanas Tavai ģimenei". Viss. Man tas būtu īzī - pīzi! :) Nav bijušas šāda veida problēmas. Nu no sērijas "Kā es viņam pateikšu, vai teikt, ai! kaut kā neērti". Runā!

Nu, ja tev tās naudiņas nav vai vienai tas viss ir par dārgu, palūdz viņam, lai piepalīdz ar finansēm.
Bet cik saprotu pēc iepriekšējām diskusijām, tad vīrs tev vispār ir dāvanu nīdējs, gatavs mājās nenākt, lai tik tev dāvana nebūtu jādāvina..

Jūs vispār est kopā?
Viens nedomā, kā kopīgā ģimenē, otrs skaita naudu, it kā svešinieki būtu.

Vai obligāti jāpērk dāvanas? Sacep mazos keksiņus,izcep katram pa lielajai piparkūkai, lej sveces utt.

Tavas finanšu sadalījuma problēmas tev jārisina pašai, pēc diskusijām tā nav pirmā reize ka kaut kas neštimmē.
Es vispār nesaprotu kā var būt ģimenē tā, ka katrs žmiedzas ar naudu. Vai šausmīgi dala, ka kāds nepārmaksā savu daļu :-D

Jā, viņš ir dāvanu nīdējs.
Jācer, ka vispār ko man uzdāvinās :D

Kādēļ gan nevienoties par modeli lai neviena no pusēm - ne Tu, ne vīra ģimene, nejustos neērti? Man, piemēram, būtu slikta saūta, ja manā ģimenē nebūtu pieņemts dāvināt dāvananas, bet viens te atnes dāvanu kalnu.
Ir dažādi varianti - izloze (katrs izlozē vienu cilvēku, kam dāvināt) / kopīga dāvana visai ģimenei / kaut kas simbolisks katram / paštaisīta dāvana / nedāvināt neko. Tik vien atliek, kā vienoties par abām pusēm pieņemamāko variantu.
.
Bet par finansēm, piekrītu meitenēm, ja esat ģimene, es arī nesaprotu tādu centu skaitīšanu, ka tik kāds nepārmaksā eur vairāk..

Kāpēc to visu nevar izrunāt un par visu vienoties?
Un kādas problēmas pateikt, ka, lai iedod naudu dāvanām, ja pašai nepietiek.
Lai gan man arī liekas, ja viņiem ir pieņemts, ka neapdāvinās, tad nevajag iejaukties.

Mans vīrs arī nekad nemeklē dāvanas, lai gan viņiem ģimenē ir pieņemta apdāvināšanās. Parasti dāvanas pērku es. Dāvanas vienmēr ir no mums, nevis manis, vai viņa. Tā kā niekus dāvināt negribu (tikai dāvināšanas pēc), tad parasti piedomāju ko dāvināt, ko tam cilvēkam vajag, vai, kas noderētu. Tad nu dažām dāvanām arī vīram paprasu naudu, jo vīram ir liela ģimene, un visu atmaksāt viena fiziski nespētu. :)

Man šķiet, ka es šādā situācijā izveidotu kopīgo dāvaniņu. Piemēram, pagājušajā gadā mēs ar mammu visai, visai ģimenei (gan no tēta, gan mammas puses) vārījām Ziemassvētku marmelādi, kurai klāt piecepām pirparkūkas, kuru mīklu arī pašas gatavojām. Sataisījām ļoti skaistas Pinterest veidīgas burciņas, uztaisījām savu etiķeti, smuki kopā sasaiņojām un dāvinājām. Radiniekiem patika :)

Minci, izklausās baigi labi :)