Es uzskatu, ka tur pie vainas ir divi aspekti: a) neprasme sevi "pārdot", b) nevēlēšanās uzņemties atbildību. Visi tie krutie, labi atalgotie darbi nes sev līdzi arī augstu atbildību. Man ir pāris tādi paziņas, kuriem ir augstākā izglītība, viens no viņiem, piemēram, Zviedrijā stāda kokus, ir strādājis arī par krāvēju. Esmu jautājusi, kāpēc tāda izvēle, ņemot vērā, ka viņš perfekti pārvalda divas svešvalodas. Atklāti pateica, ka nevēlas uzņemties atbildību. Patīk tāds darbs, kur varot "nošancēt" 12 stundas un ne par ko nedomāt, nečakarēties ar dokumentiem, ar padotajiem, utt.
Tad vēl ir neprespektīvas nozares izvēle. Zinu dažus bezdarbniekus ar maģistra grādu filozofijā, teoloģijā. Ir taču mazliet jāpainteresējas par darba tirgu, ka šādās nozarēs darba devēji nestāvēs uz tevi rindā, nav jau IT.