Sākumā domāju, ka pēc kāzu dienas kleitu censtos pārdot - ko ar viņu darīt? Ne ir vieta dzīvoklī, kur turēt, ne arī vajadzība. Vispār jo mazāk mantu, jo labāka, tīrāka sajūta (tam gan aizvien piekrītu). Bet. Pēc kāzām tā uztvere tomēr galīgi mainījās - kāzu kleita tiešām ir kas intīms, personisks, noteikti nespētu to ne pārdot, ne arī aizdot. Kleitu atstsāju, kāda tā ir, ar mazliet netīru apakšdaļu, kas nosmērējās, nedaudz atirušu pērļu jostu, kuru vakara gaitā kaut kur mazliet uzplēsu... jo gribu, lai saglabājas tā autentiskā sajūta. :) Ar TĀ vakara enerģiju. (l) Ahh, domājot par to, pilnīgi skudriņas skrien, cik viss bija skaisti - un kleitā tā diena ir saglabājusies.
Par aizdošanu - būtu nenormāli dīvaina sajūta. Tiešām līdzīgi kā "aizdot" savus gredzenus... vai kāzu apakšveļu... Nevaru arī iedomāties, ka kāda draudzene ko tādu jebkad varētu jautāt. Gribās tomēr kleitu, kas ir caur caurēm TAVA un pauž tevi.