Man ir ļoti liela problēma. Nezinu kā lai ar to cīnos.
Esmu attiecībās, attiecību sākumā!
Kad abiem mums ir brīvs, visu laiku veltu tikai viņam, pārējais man vispār neeksistē. Viņš ir ļoti aizņemts ar savu darbu, un netiekamies tik bieži. Tad kad esmu viena bez viņa, mani tas ļoti nomāc, un visu laiku gribu būt viņam blakus. Man viņš ļoti pietrūkst. Esmu skumīga, bēdīga, neko negribas, liekas ka ir tukšuma sajūta, gribas raudāt.
Zinu ka ļoti ļoti bērnišķīgi, bet kā lai es ar to cīnos?
Tās ir manas sajūtas, un es tur neko nevaru padarīt.
Gribas būt ar viņu 24/7, bet tas tak nav normāli, un nav iespējams!!
Kā nomākt šo te vientulību???
((