Berge depresija pārāk skaļi teikts. Nav jau gluži depresija, kā slimība, ar kuru jāiet pie psihologa. Viņš pēc savas kārtējas dzimšanas dienas atkal sāka domāt par to, ka viņš savos gados neko nav sasniedzis un ka viņam neka nav. Es mēģināju viņu aizvest pastaigāties, parunāt, pavizināties ar riteņiem, paskatīties kopā kādu filmu, aizbraukt pie draugiem utt. Uz visu saņēmu vienu un to pašu atbildi "nē", savukārt pavisam nejauši uzzināju, ka ar savu bijušo bija aizlaidies uz visu dienu staigāt pa dabas takām. Kaut arī es pirms tām atklāti jautāju vai viņš grib šķirties, saņēmu to pašu atbildi "nē".
Varbūt tāpēc man arī ir tāda vieglprātīga attieksme. :-)