Sveikas. Gribēju opietni ar kādu aprunāties bez pārmetumiem, bet gan reāliem ieteikumiem. Es vairs savā dzīvē nezinu ko daru, jo savu kompleksu dēļ bojāju dzīvi sev un savai otrajai pusītei. Man vienmēr liekas ka viņš kaut ko dara man aiz muguras, ka vnm viņam citas galvā vai izņirgā mani. 5 gadus mums jau reāli nav intīmā dzīve. Max 2-3 reizes mēnesī - ātrs, bez kaisles, tikai no viņa puses kā darba pienākuma izpilde, jo es vnm par to sūdzos - kpc mums nav sex. Tā iemesla dēļ liekas, ka viņam ir mīļākā, ka izbrauc no mājas un aizbrauc pie kādas citas. Dažreiz liekas, ka tieši šī iemesla dēļ vnk nojūgšos. Pirms iepazinu viņu biju pašpietiekams cilvēks, gāju ar augsti paceltu galvu un biju ar sevi apmierināta visos iespējamajos variantos. Tagad meklēju katru dienu sevī vainas - izskatā, raksturā, domāšanā, uzvedībā utt.... to sarakstu varētu turpināt. Nevienam neesmu par šo teikusi, bet reāli dziestu ārā no tā, ka liekas - viņš ar mani r kopā tikai pienākuma dēļ. Runājot par sexu - viņš man mūždien saka, ka sex nav jo nesporto kā pienākas, tpc arī neesot fiziski stiprs lai gribētu sexu. Nu piedodiet, varbūt protams tā arī ir, bet man grūti kam tādam noticēt. Un tas ka viņam paliek ciets - sāk glaudīt mani, un drīz vien arī noiet. Tas liek man vnk kaukt no tā vai tiešām esmu tik slikta. Līdz ar to manai greizsirdībai arī nav robežu.. viņš ar mani īsti nekur iet negrib... un līdz ar to baroju vēl vairāk savus kompleksus:'-(
nezinu ko gribu no jums, venkārši izkratīju sirdi, nez varbūt būs kāda kas man ko ieteiks, bet nebruks virsū jo tā jau es jūtos kā sūds:'-(
2288
