draudzene ar stāžu

 
Reitings 605
Reģ: 04.06.2016
Pēdējā laikā sasāpējusies viena lieta. Esmu attiecībās teju 8 gadus- iepazināmies jauni (17 gados), šobrīd abiem 25 gadi, 5 gadus dzīvojam kopā, esam pabeiguši augstskolas, iekārtojušies labos,stabilos darbos, pastāvìga,laba dzīvesvieta ir (pagaidām tik īrējam,jo krājam iemaksai). Vārdu sakot,nekā mums netrūkst tìri sadzìviski. BET, pēdējo pusgadu mani patiešām nomāc domas, kāpēc mēs neprecamies!? Ir pienācis tas brìdis,kad prasās pēc nākamās attiecìbu stadijas. Negribas vīrietim to uzspiest vai izdīkt, pa jokam pie attiecìgās tēmas esmu izmetusi tekstus: "nu kad mēs precēsimies?" Utt. Protams, šādus jautājumus adresē arī citi. Viņam tik viena atbilde-nu kaut kad jau vajadzētu. Tomēr man ir sajùta,ka viņam to negribas vai ir bail, jo, kă pats reiz izteicās, viņam darba biedri saka, ka sievietes pēc kāzām dikti mainoties. Brīžiem liekas,ka varbùt es tomēr neesmu tā" īstā"?
Tas ir stulbi, bet es savā galvā esmu devusi termiņu-līdz 8. gadadienai (kas ir pēc mēneša) un ja tad nesagaidìšu kādu bildinājumu-kravāšu mantas. Tas ir dīvaini, jo pa lielam jau viss attiecībās ir kārtībā- dzīvojam saticìgi, ir kopīgas intereses, kopīgi draugi, cieņa vienam pret otru. Kaisle gan norimusi, sekss ir aptuveni 1x nedēļā un ir pienācis tas brīdis,kad arī man attiecības negribas vairs atsvaidzināt, jo no drauga puses atbildes nav, ne kādu aktivităšu organizēšanā, ne kur citur no viņa puses nejūtu iniciatīvu.
Kādi ir jūsu viedokļi, ieteikumi, pieredze? Vai ir vērts no tik ilgām attiecìbām mesties prom, kaut gan jùtu, ka vēl mīlam viens otru, vai arī gaidìt to mistisko brìdi, kad viņš beidzot sadūšosies apliecināt,ka esmu tā, ar kuru pavadīt dzìvi?
Piedotiet par palagu:-D
07.06.2016 21:48 |
 
Reitings 220
Reģ: 29.05.2016
Nan tuva draudzene ar savu draugu bija kopā no 16 gadu vecuma un aprecējās pēc 11 gadiem. Drīz pēc tam palika stāvoklī, tagad meitiņa, laimīga ğimene. Tev arī ieteiktu vnk aprunāties kā tavs vīrietis redz jūsu nākotni.
08.06.2016 15:20 |
 
Reitings 2
Reģ: 08.05.2014
Neuztraucies par precībām - gan jau tās būs, kad pienāks laiks. Jums ir tikai 25 gadi, kas, man liekas, ir tikai pats sākums, lai varbūt sāktu domāt par kāzām. Es ar savu draugu esam kopā 10 gadus, pēc 3 mēnešiem jau būs 11 gadi. Bildinājums ir bijis, bet precējušies vēl neesam. Mums, ļoti līdzīgi kā jūsu attiecībās - primārais bija iegādāties dzīvoklīti, kur dzīvot un kas būtu MŪSU, nevis mēs īrējam no kāda un tu nezini, kurā brīdī izīrētājs izdomās tevi izlikt uz ielas,jo būs izdomājis pārdot dzīvoklīti. Tāpēc nepārsteidzies!!! Tas, ka neesat vel precējušies, nenozīmē, ka viņš to negribēs darīt. Tas nenozīmē, ka viņa jūtas ir mainījušās. Bet, es tev ieteiktu parunāt ar viņu. Varbūt uzreiz ne par kāzām, bet pajautā kā viņš iedomājas jūsu nākotni. Mūsdienās ir ļoti aktuāli "iegrimt līdz ausīm" darbos un privāto dzīvi atstāt novārtā, bet tādā veidā ir iespējams zaudēt savu mīļo cilvēku - ir nepieciešams kaut stundiņu vakarā veltīt otram - pārrunāt kā gājis, lai nezustu šis kontakts ar otru. Galvenais, neej no viņa prom tikai tādēļ, ka viņš tevi nav bildinājis. Galvenais ir runāt, runāt, runāt...,ja to nedarīsi, tu nemitīgi šaubīsies par daudz ko....tici man, izdomāt sievietes ir spējīgas daudz ko...iestāstīt, ka "viņš mani nemīl", "viņam ir cita", "es esmu viņam apnikusi"... Tāpēc iesaku tikai vienu - izrunājieties! Lai jums veicas!
08.06.2016 15:36 |
 
10 gadi
Reitings 13809
Reģ: 29.01.2009
Ja jau esat tik ilgi kopā, tad būtu jābūt pietiekami tuviem, lai varētu šo situāciju izrunāt savā starpā.
Otram cilvēkam nav pienākums vēlmes un domas nolasīt no acīm.

Kad sāku draudzēties ar savu vīru, tad jau diez gan ātri viņu informēju, ka dzīvošanu kopā, seksu un bērnu radīšanu atzīstu tikai pēc kāzām. Viņš to saprata un nekādus iebildumus neizteica. Pēc gada draudzēšanās sekoja bildinājums.
Savu uzskatu izstāstīšana vīram neliek man justies tā, it kā es būtu kaut ko izdīkusi. Es nedīcu, tikai pastāstīju savas vēlmes, viņš varēja izvēlēties - ir tas pieņemami vai nav.
08.06.2016 15:37 |
 
Reitings 605
Reģ: 04.06.2016
Martha, man gan kaut kā visu laiku likās, ka tik kategoriska jau nemaz neesmu, jo, lai gan domāju par to jau labu laiku, draugu nosēdināt sev pretī un pateikt savu nostāju skaidri un gaiši, tā arī neesmu saņēmusies. Iespējams, ka nedaudz bail no sliktākā iespējamā varianta, ja viņš beidzot sāktu par to patiešām atklāti runāt, tāpēc klusēju kā partizāns:-D un cepjos te. Bet jūtu, ka nāk tas brīdis, kad, ja viņš nesāks, tad tas būs jādara man, jo es jūtos pārliecināta, ka ar šo cilvēku vēlos būt, neskatoties uz kaut kādām sadzīviskām nebūšanām, jūtos gatava lēnām ievirzīt attiecības nākamajā līmenī. Ja no viņa būs kārtējā "nezinu" atbilde, tad jau laikam var izdarīt secinājumus, vai ne?
08.06.2016 17:00 |
 
Reitings 5726
Reģ: 27.08.2011
Baiba123
Uz kāda vārda pērkat dzīvokli?
08.06.2016 17:24 |
 
Reitings 1416
Reģ: 25.06.2012
dzīvošanu kopā, seksu un bērnu radīšanu atzīstu tikai pēc kāzām.

Es visu varu saprast, izņemot seksu pēc kāzām. Pirmkārt, sekss taču ir tik būtiska attiecību sastāvdaļa- un ja nu pēc kāzām izrādās, ka seksuālajā ziņā vispār nav pa ceļam? Otrkārt, es nemaz negribētu sevi mocīt, tik ilgi esot kopā ar cilvēku, kuru gribu un iekāroju, bet nemīlēties ar viņu , jo - kāpēc gan tas vajadzīgs? Ok, ja seksu uzskata par dzīvniecisku procesu, kas tiek darīts pēcnācēju radīšanai, es varu to saprast. Man šķiet, ka pāriem, kuri MĪL viens otru, ir jāMĪLējas. Un, lai mīlētu, precēties nav obligāti. :-|
Tāda novirzīšanās no tēmas sanāca, bet mani šādi teksti vienmēr izbrīna (t)
08.06.2016 17:40 |
 
10 gadi
Reitings 2587
Reģ: 07.03.2011
Interesanti, ka cilvēki ir gatavi būt nopietnās, ilgstošās attiecībās, pirkt kopīgus īpašumus, radīt bērnus, bet precēties ni un ni


Ļoti vienkārši - kotletes un sekss ikdienā, īpašums uz vīrieša vārda, bērni sievietes atbildībā. Tāpēc arī precēties negribas.
08.06.2016 22:39 |
 
Reitings 796
Reģ: 09.08.2015
Negribu nevienu aizvainot. Tikai mazliet jocīgi liekas tie izteicieni, ka pat pēc n-to gadu kopdzīves ietu prom, ja nebūtu izskanējis bildinājums. Tad jājautā - kas tad ir tas, kas sievieti dara laimīgu? Kopdzīve un tas, kas vīrietis ir blakus ik dienas, gan priekos, gan bēdās? Vai tas gredzens un paraksts laulības apliecībā? Vismaz mans uzskats ir tāds- ja vīrietis ir man blakus plecu pie pleca jau vairākus gadus, tad tas ir vistiešākais mīlestības un uzticības apliecinājums, bet kāzas - tikai tāda nieka formalitāte. Pamest vīrieti, kurš gadu gaitā bijis līdzās, tikai kāzu neesamības dēļ? Man tas liekas, atvainojos, bet stulbi. Labi, atjās kāds princis baltā zirgā. Bildinās jau pēc pusgada. Apprecēsieties. Bet nez kāpēc liksies, ka tā azote tomēr nav tā vecā, labā, siltā. Un brokastīs ceptā omlete arī negaršo tā, kā vajadzētu. Toties gredzens pirkstā mirdz un laulības apliecība smuki aiz kumodes stikla stāv.
Vai tiešām kāzas ir kaut kāds dzīvības un nāves jautājums kā dēļ sievietes ir ar mieru pēkšņi vienā dienā sakravāt somas un iet prom, jo, redz, nav sanācis sajusties kā īstajām par spīti tiem simts ikdienas sīkumiem, kurus vīrieši nereti dara, lai liktu mums tādām justies? Skumji, ja mīlestība pēkšņi beidzas tur, kur nesaskan viedokļi par tik milzīgu notikumu kā līgavas pušķis un balta papīriņa apliecība, kura tik un tā negarantē uzticību un laimi līdz kapa malai.
09.06.2016 02:27 |
 
Reitings 420
Reģ: 06.03.2016
Katrs cilvēks ir individuāls, un katram ir brīvība izvēlēties savas intereses un noteikt vērtības. Ja autorei attiecību sakārtošana ir būtiska, tātad tā ir viņas fundamentālā vērtība. Pamata premisa nav apstrīdama.
Ja kādam, piemēram, Ophelia tas neliekas būtiski, tas nozīmē, ka viņas pamata premisa ir cita.
Tur kur valda brīvība, īpaši personiskajā dzīvē, viedokļu plurālisms ir akceptējams un tā apstrīdēšana ir gana interesanta pieeja situācijā, kad tiek lūgts viedoklis.
09.06.2016 04:36 |
 
Reitings 4962
Reģ: 24.08.2013
Ophelia, Tu kāzas uzskati tikai par formalitāti, gredzenu un papīru kumodē. Es uzskatu citādi-man laulības parāda nolūku nopietnību, atbildību par saviem vārdiem un otru cilvēku, man tas ir pašos pamatos svarīgi. Man nepietiktu ar to vien, ka ikdienā kopā forši, vīrietis it kā mīl, viss labi, bet attiecību statuss joprojām īsti nav nosakāms.
Mūsu uzskati atšķiras, tāpēc arī ir sievietes, kuras bildinājuma neesamības dēļ ir gatavas visu pārtraukt un ir tādas, kurām tas nav tik būtiski un ir labi tāpat.
09.06.2016 08:28 |
 
Reitings 605
Reģ: 04.06.2016
Manas domas, šķiet, sakrīt ar marissa. Esmu no tām, kam nepieciešams tas solis kā bildinājums, laulības, lai nostiprinātu savu pārliecību, ka neesmu vairs tikai draudzenīte, kas dzīvo kopā gadiem ar vīrieti un pieturas pie domas, ka šeit un tagad ir labi, un tas arī ir galvenais. Bez tam, nākotnē neiztikt bez bērniem un īpašuma pirkšanas, pret ko esmu kategoriski PRET esot neprecētas sievietes statusā. Tā kā man laulības ir svarīgas ne tikai no emocionālā, bet arī juridiskā viedokļa. Jā jā, zīmogs negarantē laimīgu dzīvi, bet tas dod kaut kādu garantiju tomēr, ja nu viss aiziet pa pieskari. Dotajā brīdī man gribas saņemt no sava drauga to apliecinājumu, ka 8 jaunības gadi nav velti iztērēti un ka abi esam/neesam pārliecināti, ka esam/neesam gatavi ievirzīt attiecības citā fāzē.
09.06.2016 09:07 |
 
Reitings 20
Reģ: 29.01.2009
Autores sajūtas var 100% saprast, manuprāt arī gadi nav par jaunu lai precētos, par stāžu pārim nemaz nerunājot.

BET tā arī nevaru saprast vai autore ir ar savu vīrieti par šiem jautājumiem jebkad kārtīgi izrunājusies - un es nedomāju vispārīgu mājienu došanu, kas var neko neizteikt, vai ultimātu uzstādīšanu. Šķiet tas varētu sniegt daudzas atbildes, ja pārim būtu iespēja abpusēji izpasut savu viedokli un skatījumu par šo tēmu. Nu piemēram: ''Vai tu esi kādreiz domājis par to vai tu gribētu aprecēties/kādā laika posmā no šodienas/kādas redzi kāzas/kad precēties jau skaitās vēlu utt. vai Kā tu mus redzi piem. pēc 5 gadiem/kā tu domā vai mēs pēc būsim precējušies, kad mums abiem būs jau 30 nu utt.

Vai ja tas nestrādā, laikam apsēstos un pateiktu - Mīļais ir sasāpējis jautājums un man svarīgi zināt tavas domas, jo es jau labu laiku jūtos šādi - nu un arī pastāstīt VIŅAM savu nostāju (ne izteikt ultimātus) tā pat kā šeit forumā un pateikt, ka neesi pārliecināta cik lgu laiku tā gribi turpināt dzīvot, ja neradīsies skaidrība.

Un var saprast ļoti labi, pat bildinājumam izskanot tuvākajā laikā, teiksim šajā vasarā, pieņemsim vidējo standartu, ka normālas kāzas un arī vasarā, tas jau 26, pieliec meddusmēnesi + stāvoklī, 27, un 28 ar mazuli un jaunu ģimenīti nu nebūt nav ''par jaunu'' (protams, katram individuāls jautajums, tas tikai mans subjektīvais viedoklis)
09.06.2016 09:15 |
 
Reitings 1603
Reģ: 22.06.2012
Es pats esmu dzīvojis ar sievieti nepilnus sešus gadus kopā, viņu nebildinot. Tā arī attiecības izbeidzās, jo pienāca attiecību punkts, kad vai nu bildini, vai palaid vaļā. Es palaidu .. Iemesls vienkāršs - nevarēju iedomāties sevi kopā ar doto sievieti pēc 20 gadiem, kad bērni jau būs pieauguši. Ok, neviens tik ilgi neplāno, jo dzīvē notiek visādi, bet man tas bija svarīgi - redzēt mūs kopā pēc 20+ gadiem.
Tāpat man ir trīs draugi, kas pēc vairāk kā astoņu gadu kopā būšanas ir apprecējuši šīs sievietes un tagad dzīvo laimīgi. Visi viņi apprecējās 28 - 29 gadu robežās.
Es saprotu, ka gribas stabilitāti un noteiktību. Bet padomā arī no otras puses - ko Tavam vīrietim nozīmē stabilitāte? Vai viņš ir pietiekami nobriedis šādam, dzīvi ļoti ietekmējošam, nopietnam lēmumam.
Mana pieredze rāda, ka sievietes bieži "uzzīmē" savā galvā dzīves plānu, piemēram, līdz 25 - apprecēties, līdz 30 - 2 bērni, līdz 40 - sava māja, utt., un, kad šie plāna punkti nepildās, viņas sāk rīkoties neapdomīgi, kā rezultātā cieš apkārtējie un viņas pašas.
Piekrītu viedoklim, ka to vajag izrunāt. Tavam vīrietim noteikti būs komentāri par tēmu. Un, ja nē, tad vismaz viņš tiks piespiests kaut kā reaģēt.
Kas attiecas uz Tevi - apzinies, ka šādās sarunās likmes ir ļoti augstas - tā ir Jūsu kopējā nākotne. Esi gatava :)
Veiksmes.
09.06.2016 09:30 |
 
Reitings 17203
Reģ: 08.05.2010
Nav ko gari diskutēt šeit. Vienkārši ej un runā ar savu vīrieti, iedzen stūrī un noskaidro to vai viņš ar tevi vispār ir vel plānojis tālāku nākotni vai vienkārši dzīvo kopā dēļ rutīnas.
09.06.2016 10:15 |
 
Reitings 3551
Reģ: 23.11.2012
Iespējams ka ar jūtām un attiecībām viss ir kārtībā, tikai vīriešiem mēdz uznākt slinkums uz lietam kuras var atlikt un kuras prasa apņemšanos un plānošanu.

Rutīna attiecībās ir normāla, lieta visiem tā ir ja neko necenšas uzlabot. Ja pacenšas, tad arī pēc 10 vai 15 gadiem var būt interesants kopā pavadītais laiks un labs regulārs sekss.

Ja jau nu esat kopā un plānojat palikt, tad vajadzētu gan saņemties kāzām, tas ir skaists un vērtīgs pasākums.
09.06.2016 10:21 |
 
Reitings 121
Reģ: 06.09.2015
Neizlasīju visu līdz galam, bet varu ieteikt sarunai izmantot šos jautājumus- http://mrspaularoze.com/neertie-attiecibu-jautajumi/ . Mēs ar draugu vienu vakaru abi izmantojām šos jautājumus un visu viens par otru noskaidrojām. Bez liekiem jautājumiem, tieši tik vienkārši un skaidri. Tagad zinām viens otra nostāju vēl labāk.. :-)
09.06.2016 10:25 |
 
Reitings 4041
Reģ: 20.07.2014
Es savam draugam tā skaidri un gaiši pajautāju - Tu taisies mani precēt kādreiz? :-D uz ko saņēmu atbildi - bet protams!
Pēc pusgada saņēmu bildinājumu, bet pirms tam mēs bijām diezgan daudz par to runājuši un abiem bija skaidrs ko gribam.
Visa šī doma par kāzām mani sāka nomocīt kad man tuvojās 25 gadi in mums 6 gadu jubileja. Pirms tam pat īsti negribēju precēties un draugs to zināja. Tāpēc darīju viņam zināmu, ka esmu mainījusi savas domas :-D
Plus vēl vijām runājuši, ka gribam aprecēties pirms bērnu piedzimšanas un īpašumu pirkšanas. Tīri juridiski arī redzam nepieciešamību.
Galvenais sāc runāt, izvelc no viņa to ko viņš domā par to, bet neko neizspied.
09.06.2016 12:09 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits