Vai Tu gribi bērnus?!

Mad, domāju gan. Man viena draudzene jau ilgu laiku cenšas ieņemt bērniņu, bet neizdodas, veselības problēmas, apkārt par to nerunā, iemeslu, kāpec nav mazais, zina tikai pāris cilvēku.. bet tiiiik daudzi bāžas virsū ar saviem jautājumiem un padomiem, kā ta tā, kā ta tā utt. :-/

Jā, varbūt šajā gadījumā es esmu neiecietīga. Tikai tas nav saistīts ar bērnu nevēlēšanos, bet gan ar pasaku stāstīšanu sev pašai - man gribas viņu sapurināt, lai atjēdzas un sāk kaut ko darīt. Es saprotu, ka tas nestrādā, bet man gribas tik un tā! :'-(

Ruta, man mamma vienmer so prasa, kad tad bus mazberni. Loti kaitinosi. Un ne jau tikai nevelos dzemdet, jo sacakaretu figuru vel ari tapec ka neesmu preceta un nedzivoju ar virieti kopaa un ari vesleiba nav ta labaaka. Butu reali bail,ka varetu piedzimt berns ar cererlaro trieku vai sazin ko.

Joprojām liela neiecietība, vienaldzība te parādās. Vai tad aiz labas dzīves cilvēki "pārāk aizņemti dresējot savus putnus un tarakānus"? Vai cilvēciņš ir vainīgs, ka piedzimis ar depresīvu/citādu mindset, ar noslieci uz atkarībām un salūstot dzīves grūtībās, vai piedzīvojis traumatiskas lietas utml.? Vieglākajos gadījumos cilvēki varbūt tikai "negrib bērnus" vai meklē profesionālu palīdzību, grūtākos - nu, tur var būt visādi.

Šķiet, ka jebkurš, apziņas vai zemapziņas līmenī, tiecas pēc dzīves jēgas un piepildījuma, liela daļa to īsteno ģimenēs un bērnos, toties citi vēl meklē savu ceļu. Un, ja jums gadās sastapt šādus cilvēciņus, labāk novēliet viņiem atrast dvēseles mieru, nevis nicinoši noraugāties no augšas.

Mēs ar draugu, esot jau nobriedušos gados, arī nevēlamies ģimeni. Mums abiem un katram par sevi šai mācību stundā jāapgūst citas mācības.

Es gribu bērnus. Ilgi domāju, ka max 1, bet tagad jau pieļauju domu, ka varētu divus.
Bet saprotu tos, kuri nevēlas, nu nav visi cilvēki vienādi, nav visiem bariņš bērnu laimes atslēga. Kaitinoša ir cāļmātes tipa sieviešu vēlme citiem uzspiest savu, it kā pareizo viedokli par sievietes misiju, vēlajām dzemdētājām utt. :-D

Manuprāt, bieži šie "trūkst līdzekļu", "neesmu droša kā nodrošināšu izglītību, nākotni", arī "baidos par figūru" vairāk domāti tiem, kas nespēj saprast vienkāršo "bērnus negribu", jo tad sākas cepiens "kāpēc", "kā var negribēt", "tā tikai tagad saki" utt. Bet konkretizē iemeslu, pieskaņojot sarunbiedram, un tēma izsmelta.

Ja cilvēks negrib bērnus, nav nekas slikts. Katram savs. Labāk ir negribēt bērnus un to godīgi atzīt, nekā melot sev un otrai pusei un laist pasaulē bērnu kuru nemīlēs.

"Bērni bojā figūru" laikam ir idiotiskākais apgalvojums, ko es pēdējā laikā esmu lasījusi, īpaši, no MAD. Dzīve bojā figūru! Un mūsu izvēles! Visas tās reizes, kad tu vem, neēd, neguli, piedzeries, nemaz nerunājot par katru izsmēķēto cigareti bojā tavu figūru. Bet tikmēr, kamēr tu par bērnu domā kā "kaut kādu sīko" labāk arī nevajag. Ir labi apzināties realitāti un saprast, ka dažās ģimenēs nav bērnu audzināšanai piemēroti apstākļi, jo vecāki pārāk aizņemti dresējot savus putnus un tarakānus.

Ir pilnīgi normāli negribēt bērnus, jo gribas dzīvot tikai sev. Bet apgalvot, ka bērni bojā figūru un attiecības-ir muļķīgi.

teika spolite, nu ari taisniba. Piemeram, man mama bija tievina, kad vel biju beebis, a tagad jau stipri pari 40un apala ir..uz plikiem geniem palauties ar nevar.

MADasaHATER
Tad jau tev jāsāk jau tagad uztraukties, vai vīram tevi vajadzēs tādu vecu 40 gados, ar mīmikas krunciņām un ne pirmā svaiguma ādu :-D
Bērni ir attiecību katalizators-kam bija labas, kļūst vēl labākas, kam sliktas-sliktākas.
Un sliktie gēni (uz aptaukošanos, strijām) tepat cosmo ir plaši apspriesti starp meitenēm, kurām nemaz nav bērnu. Ja gēni slikti, pie lielas pakaļas var tikt pat bez grūtniecības.

DieKleineHexe, protams, ka visam apakshaa ir personigaa pieredze, bet temas pieteikums ir skaidrs - Vai Tu gribi bernus?! Ja gribetu tikai to, lai komentee manu situaciju, tad tema taa arii sauktos - Ko man dariit!? Help u.tml.

Rvis
Uzskatu ka tas ir pilnīgi normāli negribēt bērnu, cilvēki ir dažādi un tas nenozīmē ka ja peksni ja satiksi savu īsti,peksni saksi gribet.. Galvenais ir attast otru tadu pasu cilveku, kas doma tapat

Piekritu sim.

Nikola, ja es ar zinu tadus gadijumus un tur ari liela milestiba pazuda. Zinu divas tadas sievietes abas tagad vienas ar berniem, jo viriem nebija vajadzigas tadas ""resnas"" Zinu,ka sev personigi negribetu tadu situaciju.

Uzskatu ka tas ir pilnīgi normāli negribēt bērnu, cilvēki ir dažādi un tas nenozīmē ka ja peksni ja satiksi savu īsti,peksni saksi gribet.. Galvenais ir attast otru tadu pasu cilveku, kas doma tapat :)

Labi, ja grūtniecība neatstāj sekas uz veselību un ārējo izskatu. Bet nu jāsaprot gan, ka var būt arī savādāk. Nav tā, ka, ja rūpes par sevi dod 100% garantiju figūras un veselības saglabāšanā. Uz ātro zinu vismaz 3 gadījumus, kur sievietēm grūtniecība sekas atstājusi uz mūžu (svara pieaugums par 30kg-izmaiņas vielmaiņā, problēmas ar ķeizargrieziena rētu un gaitas izmaiņas, nezinu kas, laikam ar kauliem kas notika, bet nu viņai ir tāda pīles gaita.)
Apziņa, ka ķermenis var mainīties, nebūtu iemesls bērna nedzemdēšanai, ja gribētos, bet tas, ka kādu šīs potenciālās problēmas attur, liekas pilnīgi normāli.

Ko tur meklēt atrunas, ja negrib bērnus tad negrib un viss, nav nevienam jāatskaitās par to! (e)
Ja grib tad svaru var zaudēt, formas atgūt, savas dzīves mērķus sasniegt utt. Ne visi grib būt vecāki un labi vien ka tā, iespējams nevajag arī!

MADasaHATTER ir daļa taisnības, ir tāda lieta kā gēni. Jums varbūt ir paveicies ar labiem gēniem, vai arī apkārt esat redzējušas labus piemērus, kad sieviete ātri atkopjas pēc dzemdībām, bet jau atkal, tie pamatā ir gēni. Es zinu, ka manā ģimenē uz to ir ļoti slikta iedzimtība, ja es izlemtu dzemdēt, man būtu ļoti, ļoti grūti sevi atgriezt normālā izskatā. Tiesa, man tas nebūtu iemesls nedzemdēt, ja es to gribētu, jo mūsdienās pastāv dažādas nodarbības, trenažieri, kosmētika, plastiskās operācijas, kas vairs nemaksā nekādu kosmosu. Bet es esmu redzējusi vairākus gadījumus, kur grūtniecība tiešām izkropļo sievieti. Viena mana kolēģe pēc otrā bērna sportoja, ievēroja diētas, bet tāpat viņai bija milzonīgs vēders pat tad, kad bērnam jau bija 2 gadi, varēja pajautāt: tu trešo gaidi? Vai arī mana tante, kurai pēc 1.bērna bija viss OK, modeles augums, bet pēc 2. viņa izplūda tiešām neglītās proporcijās. Svaru nometa, bet neproporcionālais augums palika. Vidukļa nav, krūšu nav, gurni saplūst ar vidukli.

Tagad, kad abas autores teemas dazhas saak sasaistiit kopaa, autore breec, ka ne jau par sevi vinja runaajot, bet vispaariigus viedokljus (nu kaut kaa taa...) vinja veeloties.

Sasodiitaa mele. Vai nu tu trolljojies (visdriizaak) vai arii tiek cepts augshaa kaut kaads peetiijums psihologjijaa/kaut kaads zhurnaalistikas garadarbs (ja taa, tad buusi sasodiiti dranjkjiiga savas izveeleetaas profesijas paarstaave, bet taa jau klasika, vesela varza taadu knapi bakalauru uzskricileejushu daamiishu, kuras nejeedz ne savas domas pamatot, ne normaalu teikumu kopaa salikt).

P.S. Iesaku nedzemdeet veel ilgi, nu vismaz tik ilgi, kameer praataa nepienjemies 8-)

MJ, man anoreksija sen jau vairs nav, bet ari ta pienemsanas svaraa un esana pa diviem laikam nav prieks manis..Ja veeleesos akdreiz beernu,tad adoptesu.

Teikaspolite - jaa zini esmu Girts, nu protams.:-D:-D:-D:-D

Nevēlos. Ļoti nepatīk bērni un netaisos paļauties uz brīnumu, ka ar manējo tas būs savādāk, jo tā var arī nebūt. Ir lietas, par kurām esmu mainījusi savas domas, vecākai kļūstot, taču tāpat ir lietas, kurām teicu nē, kad man bija 16 un saku nē joprojām, kad man ir jau gandrīz 30. Nevienā neklausos, jo tikai es pati zinu, kas manai dzīvei ir un kas nav vajadzīgs.