Vai Tu gribi bērnus?!

MAD, protams, ka tevi neviena nezuzskata par bērnu nīdēju, kā savādāk! Palasi savus komentārus un tad saliec loģiski kopā ko raksti! (t)

Undiya, es saprotu visu. Un ja bernins ir gaidits un velas to bernu tad tas gaidisanas laiks ir skaists,protams.:) Nevajag mani uzskatit par bernu nideju. Vienkarsi uzskatu ka bernus vajg dzemdet kad pats velas. Citas grib atrak, citas velak. Citas nekad.:) Protams, ja milosas attiecibas ar viru mazais pieteiktos paturetu mazo un atmestu visus kaitigos ieradumus. Neesmu sveeta nekada, bet reali nepatik, ja ir kada pazina ar berniem un berna prieksaa piemeram smeekee. Man pazina tada ir ar bernu un berna prieksaa pipe vienaa virtuvee un es vienmer saku,ka nevelos bernu indeet. Vinai tiri vienalga, bet tas sir cits stasts jau.

Starpcitu, es arī baidījos par figūru un par to, cik grūti būs atgriezties vecajās formās. Taču es tā pēc tam priecājos par savu punci un pašai likās, ka palieku tikai skaistāka. Beigās bez maz vai raudāju par to, ka tad, kad piedzims mazais - man vairs nebūs apaļais puncis un nejutīšu tās mīļās kustībiņas.
Man pat cilvēki ir teikuši, ka tagad esmu vēl tievāka nekā pirms bērna, kaut es vienmēr esmu bijusi slaida.

Undiya, tev vajadzētu saprast, ka katrs gadījums ir individuāls. Tiešām jauki, ka ir mātes, kurām viņu loma piestāv, kuras nudien nevar iedomāties bez bērniem. Tādām tiešām vajag ģimeni un sīkulīšu pulciņu apkārt.

Es saprotu un arī neuzskatu, ka visiem vajag tos bērnus. Man arī bija bail, likās, ka netikšu galā, ka es neesmu pacietīga, ka būšu slikta māte, baidījos no tik lielas atbildības, bet kad tu paņem rokās savu bērnu, kurš ir tava miesa un asinis - tu vienkārši nevari būt slikta māte, ja vien tev nav lieli putni galvā. Tur atplaukst tāda mīlestība.
Cik sieviešu zinu, kuras saka, ka bērni visu dzīvi riebušies un nekad nav domājušas, ka varētu būt labas mātes un tikai pienākuma pēc bērnam piekritušas (nu, bez maz vai, lai vīrietis prom neaizskrietu). Un, re, kā beigās izrādās, ka cita pasaule atklājusies un viņas ir tiešām foršas mammas saviem bērniem. Tagad pateicas saviem vīriešiem, kuri uzstājuši un visu laiku mudinājuši uz to, ka grib un vajag bērnus, jo nevar iedomāties savu dzīvi bez viņiem.
Eh, labi.. ko es te dzejošu. :D Vienkārši, ja būs jums kādreiz tie bērni, tad noteikti domāsiet ar kuru galu domājāt kādreiz, kad bijāt tik kategoriskas. Bet, ja nebūs, tad ticu, ka jums dzīvē būs citi prieki un darīšanas! :)

Undiya, tev vajadzētu saprast, ka katrs gadījums ir individuāls. Tiešām jauki, ka ir mātes, kurām viņu loma piestāv, kuras nudien nevar iedomāties bez bērniem. Tādām tiešām vajag ģimeni un sīkulīšu pulciņu apkārt

Te viss ir skaisti pateikts:) Zinu sievieti kurai bija 8 berni. Palika viena ar zidaini uz rokaam. Un visus izaudzinaaja. Tiesam liels respect. Vecaakie palidzeja auklet jaunaakos, bet loti gruti bija. Visi gan bija paeedinaati un palidzeja tas ka pasiem maaja un darzs kuraa izaudze darzenus. Tadu sievieti apbrinot var. Tantei ar bija 5 berni, bet pilseeta un loti gruti gaaja vinai, jo ar apkopeejas algu nu nepabaros visus, lai gan vinai virs ari bija, bet nekodizi nepelnija.

Te meitenēm laikam ir bijusi kkāda "trauma" no veikalā sastaptā raudošā un kliedzošā bērna, tad nu domā, ka visi bērni ir šausmīgi, nemierīgi un kādi tik vēl ne. Viss jau atkarīgs no vecākiem un audzināšanas!

Tieši tā, pati daļēji atradi atbildi par šādu attieksmi. Savā komentārā es uzsveru, ka manī jau ir tā vaina - es nevarētu to visu izdarīt, apvienot, realizēt. Man prieks un apbrīna par tām, kas to visu spēj paveikt un vēl atliek laika sevis pilnveidošanai, brīnišķīgi! Es neesmu tāds cilvēks un nevēlos to apvienot, tas arī viss.
Undiya, tev vajadzētu saprast, ka katrs gadījums ir individuāls. Tiešām jauki, ka ir mātes, kurām viņu loma piestāv, kuras nudien nevar iedomāties bez bērniem. Tādām tiešām vajag ģimeni un sīkulīšu pulciņu apkārt. :-)

Bērnus ļoti vēlos un noteikti nebūtu pa ceļam ar vīrieti, kurš bērnus negrib.

Brazil, esmu ari forsus kiparus auklejusi, bet gadijies ari taadi berni kas spiedz un keerc un gruti tikt galaa ar viniem. Ieet veikalaa nenopirksi saldumus kliegs un kritis gar zemi..Vienkarsi briesmigi vai kaut vai pazinai 2gadiga meitene bija un visu laiku baza rokas kaku smiltis. Skaidro cik grib un nekas nemainas..Uzsauj pa roku tad varbut saprot, bet nu man nepatik un nesitu bernus, bet ja neklausa tad vnk nez ko dariit.

Artemzija
7-8 gadus

Kad straadaju par aukliti man gadijaas taadas maates,kas zvanijas ik pa paris h ar to pasu tekstu kaa tad bernam iet? Vai paeda ? utt.

Loģiski, ka tā ir un būs. Tas tieši nebūtu normāli, ja māte varētu atstāt savu bērnu pilnīgam svešiniekam pat nepazvanot un nepakontrolējot to, kas ar viņu notiek. To tu nekad nesapratīsi, kamēr tev bērnu pašai nebūs!
Un es vispār nekad, nekad neatstāšu savu bērnu svešam cilvēkam. Manuprāt, tas ir pilnīgs neprāts.
Tad, kad es bērnu atstāju saviem vai vīrieša vecākiem, tad zinu, ka viss ir kārtībā un goda vārds varu atpūsties par to bērnu maz vai nemaz nedomājot.

Undiya, uhh, tik labi uzrakstīji!(l)
Te meitenēm laikam ir bijusi kkāda "trauma" no veikalā sastaptā raudošā un kliedzošā bērna, tad nu domā, ka visi bērni ir šausmīgi, nemierīgi un kādi tik vēl ne. Viss jau atkarīgs no vecākiem un audzināšanas! Ja bērnu vispār neaudzina, tad viņš arī nemācēs uzvesties ne mājās, ne publiskā telpā un no mājas iziešana pārvērtīsies par vecāku lielāko murgu.

Vot kadus 10 kakenus daudz labpraatak audzinaatu nekaa bebi(l)(l)(l)

Bet savaa zinaa taisniiba ir. Vienalga via bernu atstaa pie aukles via kur, taapat nevaresi normaali atsleegties vai koncentreeties uz darba lietaam. Kad straadaju par aukliti man gadijaas taadas maates,kas zvanijas ik pa paris h ar to pasu tekstu kaa tad bernam iet? Vai paeda ? utt.

Un tomēr - ja man vismaz uz septiņiem, astoņiem gadiem jāpārvēršas par neizgulējušos zombiju, kurš spējīgs runāt vien par autiņbiksītēm, kolikām, rāpulīšiem, bērnudārziem utt., kuram nav laika apsēsties un mierīgi palasīt grāmatu, pameditēt, aiziet uz koncertu, pilnīgi atslēdzot prātu no tā, ko auklītes vai vecvecāku sabiedrībā dara bērns, es to negribu.

Manam bērnam nebija koliku, un es nestaigāju kā zombijs. Mans bērns guļ labi un nesaprotu kāpēc man ar kādu būtu jārunā par autiņbiksītēm? :-D:-D:-D
Mūsu draugi arī no bērniem izvairījās līdz brīdim, kad ieradāmies mēs. Mēs visur braucam, visu daram un patiesībā tie ir viņi, kas iztaujā mūs par bērnu, nevis mēs, kas visiem uzbāžamies ar savu bērnu.
Viņi ir patīkami pārsteigti par to, ka ar bērnu var visur aizbraukt, visur paņemt līdzi un, ka viņš pie tā visa pierod no mazām dienām un tračus netaisa. Viņi arī dzīvoja stereotipos, ka visi bērni raud, visiem bērniem sāp vēders. Patiesībā, manā paziņu pulkā, tas ir liels retums - pa lielam visiem viss ir kārtībā. Ja bērns taisa histērijas, tad ir jāved pie ārsta, ja paši vecāki nesaprot kāpēc tas tā ir un nevar neko darīt lietas labā. Mans puika nekad nav raudājis ilgāk par pāris sekundēm, jo tā viņš mani pasauc un attiecīgi es zinu, kas man tajā brīdī jādara. Jābaro, jādod padzerties, jāliek gulēt, jāiedot kāda mantiņa vai kā citādi jānodarbina. Manuprāt, manā dzīvē vēl nekas nav bijis tik vienkāršs kā bērna audzināšana. Vismaz pagaidām, bet protams, jo lielāks kļūs buciņš, jo labāk redzami būs radziņi. Bet es jau laicīgi sāku izglītoties, lai nebūtu pārsteigumu un izmisuma brīžu.
Uhh, kā es izplūdu, bet diemžēl ļoti daudzi kaut kā galīgi greizi ir izsapņojuši to bērnkopības sākumu.

Paldies, paldies! :)

Artemzija- ja tas nopietni. tad apsveicu! jo tieši tā pat domāju (l);-)(l)(l)(l)(l)(l)(l)(l)

kaposts, kā tad! Protams! :)

Artemzija- ja drīkst jautāt, tad sekss arī tikai pēc kāzām?:) :-)

Jā, vēlos bērnus, bet tikai pēc kāzām. :)

sniegpulksteniite, cik jūs ilgi bijāt kopā, ja jāsper radikāls solis bija?

Es izšķīros no sava drauga , tāpēc ka viņš nebija gatavs kāzām , bērniem,kaut gan pēc vecuma jau vajadzēja būt nobriedušam šim solim un jau daudzus gadus bijām kopā. Citreiz ir jāupurē jūtas, attiecības, jo nākotnes plāni radikāli atšķiras.