Fobijas jeb bailes

Musofobija - bailes no pelēm. Manā gadījumā, ja peles no ielas, ne krātiņā. Kājas ļimst, sirds stājas un sanāk spēlēt augstāk par zemi. Pretīga sajūta.

Bailes no dziļiem ūdeņiem ( nespēju peldēt tur, kur nevaru aizsniegt zemi, kādreiz tā nebija),

Identiski. Pie krasta ar bērniem plunčājos.

Man ir paniskas bailes no negaisa, no lapsenēm / iršiem / bitēm / kamenēm, salūta trokšņi arī iedveš bailes.
Nesen atklāju ka arī es dziļā ūdenī zaudēju peldētspēju, turklāt diezgan stulbā veidā to atklāju - ielecot no laipiņas vismaz 4m dziļā ūdenī.. :/

Bailes no zirnekļiem.. ļoti. (t)
Un dziļiem ūdeņiem.
Bet tādas bailes ir katram otrajam.. :D

Man īstā panika ūdenī sākas tad, kad sajūtu kko pie kājām. Kaut tikai kādu ūdenszāli.

Ar zirnekliem man ir taa, ;loti patik tie tarantulini pukainisi, bet krusta zirnekli fuj pat pretigi nosist:-D

Gluži par fobijām nesauktu, bet man ir ļoti, ļoti bail no lapsenēm/bitēm/iršiem un tiem lielajiem odiem (laikam odu tēviņi, tie garkājainie) - uzreiz ir neadekvāta reakcija ar rokām, asarām, skriešanu, ja neatstājas un lido apkārt visu laiku. Zinu, ka izklausās stulbi, bet es reāli esmu raudājusi un mukusi no lapsenēm laukos :D

Milzīga nepatika pret līķiem, tāpēc es izvairos no bērēm. Laikam filmas saskatītas, bet man vienmēr ir bail, ka ja es stāvēšu un skatīšos, līķim atvērsies acis :D

Un es nekad neeju peldēties viena ūdenī, ja vien tas nav baseins.

Man ir bail, ka solārijā saplīs stikls, jo guļot solārijā, tas brīžiem krakšķ.
cik pamatotas ir manas bailes? :D

Rainy - tieši mans stāsts. Es esmu viegla un zinu, ka manis dēļ viņš nesaplīsīs, bet tad nāk prātā doma, ka varbūt pirms manis bijusi kāda liela dāma, kas to stiklu jau līdz robežai novedusi :-D
Pati apzinos, ka tas ir stulbi, bet divas pēdējās reizes vnk izkāpu ārā un atpakaļ nekāpu. Eju tikai uz vertikālo, kaut apmeklēju tiešām ļoti reti.

Teddy.
Varbūt tavas bailes mazināsies.
Tie kilzīgie " odu tēviņi " nemaz nav odi, bet nekaitīgi puķu nektāra sūcēji :)

Man ir paniskas bailes no augstuma. Bail kāpt pa trepēm, izliekties pa piektā stāva logu, utt. Vislielākais murgs šajā ziņā bija Eifeļa tornis. Pašā smailītē tas nedaudz šūpojās, man bija slikta dūša, reiba galva un zaudēju loģisko domāšanu. Jocīgi, ka man nekad nav bail lidot ar lidmašīnu.

Man bail no bitēm, lapsenēm, kamenēm, iršiem, visiem tiem kas var iedzelt, tā mana bērnības trauma, gribēju palīdzēt bitei, kura bija sapinusies zirnekļutīklā, bet kad atbrīvoju, viņa iedzēla man acī (t)

Rainy - tieši mans stāsts. Es esmu viegla un zinu, ka manis dēļ viņš nesaplīsīs, bet tad nāk prātā doma, ka varbūt pirms manis bijusi kāda liela dāma, kas to stiklu jau līdz robežai novedusi

Svara izturība tur ir liela, ja pat lielas mammas lēnām uzguļas, nekas nevar notikt, galu galā, tā, kas salonā, taču arī skatās, kādi cilvēki nāk.
Vairāk man bail par to, ka kāda būs sabojājusi stiklu, lietojot eļļainus līdzekļus iedegumam, ko solārijā nedrīkst lietot tāpēc, ka bojā stiklu. Manuprāt, daudzas to nezina. Pēc palasīšanās internetā rikai sapratu, ko solārijā drīkst lietot.

Šī vislabākā. Anatidaefobija- bailes, ka tevi novēro pīle.
Man pašai ir bail no augstuma un zirnekļiem.

Zināšanai.
Fobijas ļoti veiksmīgi ārstē ar Biheiviorālo metodi. Princips ir sekojošs. Piemēram, kādam ir bail no zirnekļiem. Sākumā dod skatīties bildi un pārvarēt bailes, tad zirnekli stikla kastē, beigās klients ir spējīgs paņemt zirnekli rokās. Protams, pa vidu ir daudz darba ar klientu.

Man ir vēl viena fobija- bailes no nepabeigta mācību kursa :-D:-D:-D

Zīle
Nemazinās, man no viņiem kopš bērnības ir bail, jo kāds man iestāstīja, ka viņi kož, lai gan zinu, ka nekož, bet tomēr šķiet tik riebīgi, kā tādi černobiļas odi.

Ā, un man ir bail no naktstauriņiem. Tīri no tā, ka viņi tik šausmīgi ātri lido :D

Bail no čūskām, zibens, ērcēm.
No lapsenēm, bitēm, iršiem un citiem līdzīgiem baidos, jo man ir ļoti stipra alerģija.

Man vēl līdz šim ir bailes no tumsas.Pat esot mājās un naktī ejot uz vannas istabu - gaisma visur jāieslēdz.

Gluži fobiju nav, tikai jau klasiskās bailes no čūskām, pelēm, žurkām, tarakāniem, prusakiem un visādiem kukaiņiem. Arī no augstuma, īpaši Nacionālajā bibliotēkā uz kāpnēm paskatoties uz leju.:-D

gribēju palīdzēt bitei, kura bija sapinusies zirnekļutīklā, bet kad atbrīvoju, viņa iedzēla man acī

Ir tāds teiciens, ka "nepateicība ir pasaules alga". Mēs bērnībā ar māsu no kaķa izglābām pelīti, turējām viņu krātiņā, barojām (bija ievainota), bet vienu brīdi viņa man iekoda rokā un aizbēga :-D

Man ir izteikta arahnofobija, varu noģībt, ieraugot zirnekli, it īpaši lielu. No čuskām un pārējiem kukaiņiem nebaidos, tie man vienkārši liekas pretīgi, bet zirnekļi... Brrr :'-(