Interesanta tēma. Man ir bail no augstuma, taču tai pat laikā esmu tīņu gados daudz kur līdusi, pabijusi uz vecās, nu jau nojauktās, Ķemeru sanatorijas jumta u.tml., tā ka par fobiju to laikam nenosaukt. Dažreiz jūtos nekomfortabli tumšās un/vai šaurās telpās, taču arī tas nav kas tāds, kas reāli traucētu dzīvot. Tā ka daudzas lietas no kurām bijis bail, agrāk esmu kļūdaini sev piedēvējusi par fobijām. Tiesa gan, viena fobija gan ir un tā ir no visādiem sīkiem kustoņiem - zirnekļi, visādas vaboles, pat tauriņi manī rada paniku, ja pieskaras manai ādai. Vasarā, kad topā ir dažādi pārgājieni un pikniki, nereti pat esmu kritusi panikā, ja ieraugu skudru pūzni vai arī, paceļot kādu koka zaru, konstatēju, ka zem tā čum un mudž desmitiem melnu kukaiņu, kuri parasti atrodas zem mitriem kokiem. Rodas reāla panikas lēkme, sāku mētāties ar rokām, jo liekas, ka tie kukaiņi ir manos matos un drēbēs, nevaru nomierināties pat tad, ja ar veselo saprātu saprotu, ka viņi man nav tikuši klāt.
674
