Ir bailes no augstuma, bet tā nav fobija. Nesen biju Tarzānā un tās bija šausmas, bet izgāju visu, izņemot spēka trasi. Bailes kā bija, tā palika, bet gandarījuma sajūta ir.
Smieklīgākā liekas fobija no pīles, kas kaut kur pasaulē ir un vēro. Vienreiz ar draugu sēdējām tējas namiņā un aiz koka pabāza galvu pīle un sāka skatīties uz mums. Toreiz par to fobiju atcerējāmies un sasmējāmies. :D
Bet man pašai ir fobija no slimībām, tā ir īsta un man ir sagādājusi daudz negatīvu brīžu. Esmu taisījusi vienas un tās pašas analīzes 4x, lai pārliecinātos ,ka nav viena vai otra slimība, par kuru esmu izlasījusi internetā un sadomājusies. :D Tagad var pasmieties, bet toreiz tiešām biju panikā.
Vēl viena ir no miroņiem. Nevis vienkārši nepatīk (kuram gan patīk!), bet gan pilnīgi sāk raustīties rokas no nerviem, laikam "nervu tiks". Pēdējās bērēs vispār pat neiegāju atvadīties, bet mācītājs jau pie kapa gribēja, lai mēs ar māsu kā mazmeitas apsedzam zārku (aizvērtu) ar segu. Es aizbēgu uz pašām beigām, jo sākās panika un roku trīce, bez maz vai histērija. Un ne jau no tā, ka es ļoti pārdzīvotu par to cilvēku, bet gan par to, ka man jāiet tuvu klāt mironim. :-O:-O:-O
674
