Sveikas meitenes.
Patiesībā jau daudziem esmu stāstījusi šo situāciju, taču vairs negribās apkārtējiem krist uz nerviem ar savām attiecību problēmām. Nezinu ko sagaidu, bet gribās vienkārši izkratīt sirdi.
Situācija tāda, ka ilgu laiku bija ļoti foršas attiecības. Pirmā mīlestība. Draugā biju pārliecināta par visiem 100%, jo viņa uzskati ir diezgan konservatīvi un es zināju kā viņš izturas pret tiem, kas krāpj. Sākām dzīvot kopā, pēc dažiem mēnešiem sākās problēmas gultā, viņš teica, ka vairs negrib mani, jo neizskatos gana labi (svara ziņā). Izrunājām, nolēmu, ka sākšu tievēt. Ilgi tas neturpinājās, laikam tāpēc, ka nedomāju, ka ar mani viss ir tik slikti. Tā nu tas palika. Seksa biežums aizgāja jau līdz 1 reizei mēnesī, bet citādi viss salīdzinoši labi. Nesen atkal sākās šī pati saruna, pateica ka nejūtas laimīgs. Nolēmām šķirties. Pēc tā atklājās, ka viss iemesls problēmām ir bijusi mana paziņa ar kuru viņš vairākas reizes ir gulējis. Kad viss atklājās, no viņa puses sākās milzīga nožēlas izrādīšana, saka ka ļoti mīl, grib būt kopā, es ticu, ka ļoti nožēlo, to var labi redzēt.
No vienas puses šķiet, ka es varu piedod, no otras puses, es tagad visu laiku gaidu, kad atkal kaut kas atklāsies, kad atkal būs cita (tagad zinu, ka viņš var gadiem slēpt citu sievieti), katru reizi kad skatos uz viņu, redzu viņus kopā.
Nezinu ko darīt, jūtas ir, bet tās vienādā mērā mijās ar stipru aizvainojumu. Zinu, ka ja palikšu kopā ar šo cilvēku, viņš mani mīlēs (tikai nezinu vai nekrāps), rūpēsies u.t.t.
Pati esmu ļoti neizlēmīga, itkā šķiet, ka jādod iespēja, jo tas, kas viņam bija nebija mīlestības dēl, pat ne simpātiju, bet drīzāk, pat nezinu kā nosaukt, nejaušība? apstākļu sakritība? asu izjūtu meklēšana?. No otras puses, viss ir tik sāpīgi... Varbūt varat padalīties pieredzē, vai izdevās piedod krāpšanu, vai vienkārši izsakiet domas.... :-(
185
