Fifa, kurā slimnīcā guli?
Ja Tevi ir viegli sabiedēt, tad nelasi nekādus nostāstus par to procedūru! Man vecmāmiņa (viņai kobra taisīta vismaz reizes 20) teica, ka viss ir pareizā elpošanā, ja elposi, kā dakteris liek, tas viss būs forši. ;)
Kad man taisīja kobru, uz to braucu ar trīcošām kājām, pie ēkas durvīm domāju griezties otrādi, braukt mājās un raudāt spilvenā. Gaidīju dzīvajā rindā un stresā trīcēju kā apšu lapa, draugu uztraukumā bombardēju ar sms (vismaz pārliecinājos par savām rakstītspējām stresa situācijās). Man priekšā bija daži cilvēki un viena jauna meitene (kādi gadi 15), viņa iegāja kabinetā un pēc piecām minūtēm iznāca ārā raudādama. Tajā brīdī nodomāju - nafig tik ātri? Viņa nespēja izturēt un aizlaidās no ārstiem? Viss - manai pūcei aste ir uzziedējusi! :-D Mani iesauca kabinetā, divus soļus no ieejas stāv tāda kā vanna, kurā kobras truba plunčājās. :'-( Dakteris izrādījās baigais jokupēteris un tas mani nedaudz nomierināja. Iepūta kaklā vietējo anestēziju, apgūlos uz sāniem, māsiņa turēja manas trīcošās kājas un dakteris uzsāka savu darbu. Kad sākās tā trubas ievietošana, nezināju kur skatīties, tāpēc lasīju, kas rakstīts uz pašas trubas un domāju, ka kādreiz tādu atradīšu Depo un bāzīšu acīs visiem, kas teica, ka kobras caurule ir tieva. Kā Askepott sacīja - kam gan patīk vemt tukšu gaisu? Var just kā tā kustas barības vadā, bet tas nekādīgi nesāp. Pēc tā visa, raudot kā skatoties kādu traģisku mīlasstāstu, daterim teicu: "Paldies Jums par profesionālismu, bet uz šādu procedūru nekad vairs nenākšu!" Viņš pasmējās, izstāstīja kaut kādu anekdoti un teica, ka ar manām emocijām dzīve gan jau varen' interesanta. Procedūra nebūt nebija sāpīga, nepatīkama gan.
Tagad atceroties smiekli nāk. :-D