ssh,es ar varu saviem suņiem gaļu rīklē negrūžu,viņiem ir izvēles opcija,bet uzēst kaut ko no augu valsts produktiem viņi izvēlas labi,ja reizi mēnesī un minimālos audzumos.Ja tas suns pats izvēlas burkānu gaļas vietā-ok,bet izlemt suņa vietā,ka viņam jaēd tas burkāns un neko citu nedos-tas nav ok.Un nevajag te par rīkles griešanām,cilvēks ir bijis visēdājs jau izsenis,tie ir tikai daži īpatņi,kas nolēmuši gaļu uzturā nelietot.Jums ir visas tiesības uz to.Tikai es gribētu redzēt,ko darītu šāds vegāns pilnīgā bada situācijā,ja tam gadītos pa ceļam satikt kaut ko,kas tomēr pieder dzīvnieku valstij,teiksim,putna ligzda ar olām vai mazuļiem,bruņurupucis,kaut vai nelaimīgs briedis,kam gadījies ar ragiem ieķerties zaros.Nemaz nesaki,ka atstātu,lai tas rupucis dzīvo,putniņus neaztiktu un briedītim palīdzētu atbrīvoties.Aprītu,ka nemetās un nemaz nedomātu,ka tas taču ir briesmīgi un,kas es tāds,lai lemtu par viņu nāvi.Tā ir daba,ir dzīvnieki,kas medī un dzīvnieki,kurus medī,tā ir daba un tas ir normāli.Suns savukārt jau izsenis ir bijis palīgs medībās,vēlāk,kad cilvēki pārstāja klejot,tie kļuva par palīgiem,lai ganītu un nosargātu ganāmpulkus.Iemesls kāpēc cilvēks vispār pieradināja suni bija tieši tas,ka cilvēks ēda gaļu un tiem palika pāri dažādi produkti no tās un suņi sāka pārvākties tuvāk cilvēkiem,lai tiktu pie šiem labumiem,suņi piekrita palīdzēt medīt un piekrita sargāt,jo zināja,ka cilvēks to nodrošinās ar uzturu.Diez vai suns ļautu pieradināties,ja viss,kas cilvēkam paliktu pāri būtu mizas un serdes,un diez vai suns piekristu palīdzēt nomedīt dzīvnieku,ja tam pateicībā par to tiktu doti āboli un burkāni,līdz ganu un sargsuņiem vispār nebūtu tikts.