Mana meita iet uz bērnudārzu, kurā arī iet akls puisītis. Viņa nesaprata, ko tas nozīmē, tāpēc es paskaidroju. Nākamajā dienā, kad gāju viņai pakaļ, es viņu atradu aizvērtām acīm sēžot pretī aklajam zēnam, stāstot kā izskatās koki un puķes un mazais zēns smaidīja.
Padalieties ar stāstiem no savas pieredzes, jo domāju ka mēs spējam saskatīt pozitīvo kas ir dots sajā dzīvē!:-)