Darbā daru visu, tikai ne strādāju

Slinkums un nolaidība, tas saucas :)
Kādam tie darbi ir jādara Tavā vietā? Vai arī Tu sakrāj un tad izdari?
Ieteiktu sākumā nolikt sev mērķi, izdarīt darba lietas un, ja paliek laiks, tad sēdi internetā.

Tā ir atkarība.

Ja nav noslēpums, par ko strādā? Ja tas netraucē darbam, tas ir, visu paspēj izdarīt, tad jau nekas traks. Bet, ja traucē, tad ieteiktu vienkārši nobloķēt lapas darba vietā.

Atvaino, ka tā teikšu, bet darba devējs Tev nemaksā algu par to, lai Tu darba laikā kārtotu savas personiskās darīšanas. Darba vieta ir domāta tam, lai strādātu, nevis, lai slinkotu un nepildītu tiešos darba uzdevumus. Tad kāda jēga darba devējam ir no Tevis? Viņam būtu būtu izdevīgāk atbrīvot Tevi no darba un dotu iespēju strādāt tam, kas to ir pelnījis ar maksimālu atdevi. Citadāk Tu radi uzņemumam zaudējumus. Vai tad tā nav?

Nu ja negribi strādāt, tad nestrādā, bet ļauj to darīt citiem, kuri gribētu darbu un strādātu pilnvērtīgi ;)

Ok, es arī darbā sēžu Cosmo un šad tad čekoju kādu ziņu lapu vai portālu, bet tas ir tad, kad man nav nekas cits jādara vai ir tukšās dienas/nesezona, jo citreiz ir tādas dienas, kad nav laika ne paēst, ne apsēsties, kur nu vēl netā sērfot :D

Protams, ka tas traucē darbam :(

Vespera, protams, ka es to visu apzinos. Tāpēc jau saucu pēc palīdzības :(

Bet te ir jāatrod problēma, manuprāt. Kāpēc es neesmu ieinteresēta strādāt.

Tevi tas darbs vienkārši garlaiko un nav domāts tev.

Strādāju šeit jau pirkto gadu... varbūt tiešām apnicis un vairs nav nekādas intereses, shēma atstrādāta

Bet te ir jāatrod problēma, manuprāt. Kāpēc es neesmu ieinteresēta strādāt.

Tu mēģini atrast kāud gudru vārdu / problēmu kā nosaukt slinkumu? Tev nav atbildības sajūtas.

Man ir tieši tas pats. Ir dienas, kad prakstiski neko neizdaru. Bet toties pārējās dienas mēdzu pat sēdēt līdz 2h ilgak darbā un visu izdaru. Man ir atbildība pret darbu, lai tas tiek paveikts, ar visu to, ka slinkums citreiz ņem virsroku.

Man ir atbildības sajūta, un kāda vēl! Es arī nāku ātrāk un eju prom daudz vēlāk, brīvdienās daru darba lietas. Bet tas neatrisina problēmu, ka "atsēžu" internetā. Ja es strādātu efektīvāk, es iekļautos darbadienā un nevajadzētu sēdēt ilgāk un brīvdienās.

Darbs var nepatikt, bet ja esi uzņēmusies to darīt, tad ir jābūt kaut kādai atbildībai.

Ja es strādātu efektīvāk, es iekļautos darbadienā un nevajadzētu sēdēt ilgāk un brīvdienās.

Nu ja Tevi apmierina šādi saplānots un saorganizēts laiks, tad lūdzu... bet vispār jau labāk būtu, ja darbu darītu darbā un iekļautos darba laikā, tad personīgās lietas netā varētu kārtot darba dienu vakaros un brīvdienās ;)

Man tā bija darbā. Es pat pēdējo brīdi atstāju uz pēdējo brīdi... jo riebās tas darbs, uz darbu nācu kā uz katorgu, no pirmdienas līdz piektdienai dzīvoju kā zombijs. Un darba vietā arī nositu laiku viskaut kā, tikai ne strādājot. Riktīgi rukāju tad, kad nebija variantu-dežūrās. Manā gadījumā tā nebija ne bezatbildība, ne slinkums, bet totāls riebums. Nomainīju darbu un nu uz darbu eju palēkdamies(l)

Kaut kas jāpamaina ikdienā. Darba vide Tevi garlaiko. Es kad daru laikietiplīgāku darbu, lieku austiņas un nokoncentrējos vienai lietai.

ir cilvēki kuri vienmēr darbā meklē daļēju haļavu , es arī tada esmu ja varu nedarīt vai varu atrast iemeslu nedarīšanai , tad arī nedarīšu .... :D :D :D

++++ ★marsu☆

Piebiedrojos ★marsu☆.Situācija līdzīga. Bet es godīgi varu teikt, ka esmu šeit sevi izsmēlusi. Nav iekšā vairs darboties. Kaut arī līdz dekrētam it kā tikai 5 mēneši, ietu prom, ja mani kāds ņemtu citā darba vietā.

Man ir tieši tāpat kā undersun.
Reizēm neko neizdaru, bet ir dienas, kad es pārspēju pati sevi. Bet nu manu darbu neviens cits nedarīs, tākā es apzinos, ka tā pati nodaru sev tikai lielāku ļaunumu.
Tāpēc mēģinu sevi ielikt stingros rāmjos.
Sastādu sev dienas plānu un kārtīgi izpildu.( internetā sēžu, vai savas darīšanas kārtoju tikai pie kafijas, tējas tases, kā teikt 5min atelpas)

Manā gadījumā atalgojums mani dikti nemotivē, tāpēc atļaujos reizēm paslinkot :D

Iespējams Tev līdzīgi, kā arī vienkārši panīkums darba vietā uzbrucis. Labot to vari tikai pati sevi sapurinot un saņemoties. Citādi bosi vēl sāks izteikt sliktas piezīmes (t)

Kaut kāds man pavisam neticams stāsts - man ir vienmēr (agrākā dzīvē, kad biju algots strādnieks) bijis otrādi. "Tu" rullē nenormētā (patiesībā pārnormētā) darbā, un tad vēl tiek domāts- lai man tik nemaksātu.

par ko tad tu saņem algu, ja neko nedari? priekšnieks nepamana, ka nekas nav padarīts?