Tad nu abām ierādītas darbavietas vienā istabā. Abām ir pienākumos sekot šī loģistikas uzņēmuma atskaitēm un kravu pārvadājuma dokumentiem. Abas strādā galvas nepacēlušas. Tomēr Dāmu starpā ir atšķirības- vizuāli. Pirmā ierodas vienmēr piegulošā džīnsu kostīmā. Jaciņā, biksēs, Kas pa reizei daždien tiek variēts ar vienkārša auduma taisna silueta biksēm. Kājās ērti apavi- balerīnas, laiviņas. Otrā - ir teju izaicinošais tips. Melnā kostīmā, tostarp svārko ar apakšējo līniju drusku virs ceļiem. Kājās gan lakādas spicenes uz 7-10cm papēžiem, krāsa no diendienas tiek variētas.
Oi, Sikerniekam atkal seksuālais noskaņojums. Lasīs diskusiju un trīsies savā ķeblī.
Uz darba intervijām principiāli nevelku augstpapēžu apavus. Tieši tāpēc, lai mani nevērtētu pēc sazin kādiem vizuālajiem aspektiem. Jā, starp citu, tikko nomainīju darbu. Mans priekšnieks ir vīrietis. Un viņam, acīmredzot, bija ok arī manas bezpapēžu kurpes.
Ne visi ir pasisti kā tu.
Sikerniek es nebūtu te ielīdis, bet tava diskusija mani uzrunāja.
Patīk sievietes, kuras darbā velk pēc iespējas pieguļošāku, seksīgāku apģērbu un spickurpes, kurpes der arī ar noapaļotiem purngaliem. Mūsu būvdarbu vadītāja nēsā spicenes un blūzītes kas iekrīt krūšu bedrītēs, varam tikai pafantazēt par to, kas slēpjas zem tās, he , he :-)
Bet Dāmai- kas spicenēs strādā būvkompānijā, tomēr daļu laiku nākas pavadīt objektos- kur būvniecības brīdī parasti ir netīrs un peļkains. Tad laikam nākas uzvilkt gan gumijniekus...
Pirmā katru dienu atnāk tā "klusā". Nemanāmi nedzirdama. Rātni pasaka "labrīt", izņemt no kaudzes papīrus un sāk strādāt. Otrā vienmēr drusku (iesākumā 5min, tad 10-15min) kavējas, toties papēdīši klaudz vēl uz ielas, pirms pati ienāk pa ofisa durvīm. Kad spiceņu īpašniece turpina soļot pa gaiteni, no kurpīšu "šāvienu" skaņām satrūkstās visos kabinetos. Un priekšnieks savā gala istabā neviļus tai brīdī paskatās pulkstenī. Bet spic-papēžu kundze mierīgi nosēžas pie galda... un sāk nodarboties ar ātro "meikapu", t.i. atkal uzprisina seju. Pārsviežot laicīgi arī kājiņas vienu pāri otrai.
JO- katru darbadienas rītu notiek apmēram viens un tas pats. Ap 9:30 darbinieču telpā ienāk lielais boss. Formāli, lai runātos par darbalietām. Pie durvīm pasaka "labrīt, Dāmas". Un ar seju pavēršas pret iznesīgo, runājās "kā iet? kā jūtieties? kā vecāki? un tikai pēc tam paskatās kādu atskaiti pie spiceņu rotātā galda. Pēc pagriežas pret "kluso" un paprasa "viss kārtībā"? Un iziet...
1979
