Filozofisks jautajums, padalieties ar savu pieredzi. Pedeja laika daudz domaju, kapec nespeju but tada, kada biju pusaudzu gados. Toreiz daudz nedomaaju par nakotni, tuvaku un talaaku, to, kaa un kas sanaks, daudz neplanoju un jutos lieliski, jo vareju izbaudit katru mirkli. Tagad, kad esmu iesoljojusi pieauguso vecumaa, tam visam klat ir nakusas ari nepartrauktas raizes par ritdienu, to, ko darisu pec menesa, gada, kaa risinat to vai citu problemu. Bet es gribu taa kaa agrak! Gribu iemacities dzivot sodien un tagad un beigt bojaat pat labu garastavokli vai labu mirkli ar savu nepartraukto domaasanu par nakotni un problemam.
Isuma - Kaa Jus sevi esiet iemacijusas izbaudit mirkli - seit un tagad?