cik bieži sazvanāties ar savu mammu?

Katru dienu vairākas stundas. P.S. Es vēl dzīvoju pie viņas. Neesmu maza, bet ļoti daudz kas ir jāpalīdz.

Katru dienu, plus vēl pa dienu, ja esam pie datora, paralēli darbam sarakstāmies e-pastā. Man ir labākā mamma pasaulē (l)

Joprojām dzīvojam kopā, pa dienu arī sazvanāmies.
Katrai ir sava dzīve, privātā telpa, kur nelien otra.
Neuzskatu, ka viņa man traucētu dzīvot vai ka man nebūtu privātuma. Viņa ir dzīvesgudrs cilvēks, kas mani vienmēr atbalsta, un mani priecē tas, ka esam tik tuvas. :)

Palasot visu diskusiju, vairākām mammas ir kā draudzenes. Man gan tā nav. Mamma paliek mamma.

Man šķiet pārāk bieži sazvanīties vairākas x dienā :-D Tāpēc mēs sazvanāmies 2 - 3 x nedēļā un tad var izrunāt visu

Tākā mamma dzīvo ārzemēs,tad caur skype sazinamies gandrīz katru dienu,pārsvarā gan sarakstamies. Bet mēs kā draudzenes. :)

Kopš dzīvoju Zviedrijā sazvanāmies katru dienu. Man ir lieliska mamma, runājam par visu :-)

Agrāk sanāca 1x nedēļā, tad labu brīdi sanāca katru dienu līdz ar bērna ienākšanu ģimenē.Pēdējā laikā katru otro dienu sanāk.

Sanaak 1x nedeeljaa, citreiz vairaak, citreiz mazaak. Mammai zvanu pirmajai, ja atgadiijies kaut kas saviljnojosh. Zvanu arii, lai pasuudzeetos par kaut ko. Ar omu runaaju katru nedeelju noteiktaa laikaa, mums taads rituaals. Satiekamies 2x gadaa.
Pilniigi sagribeejas piezvaniit! (l)

Sazvanamies 2-3 reizes nedēļā un runājam par visu ko - viņas (ne)veselība un laulība gan pēdējā laikā diemžēl ir tās biežāk apspriestās tēmas. Esam labas draudzenes un ļoti tuvas -viena otrai stāstam lietas, ko draugiem nestāstu, vienīgi ar vīru vēl esmu tik atklāta. Viņa man "māca dzīvot" retāk nekā es viņai un nekad nenososda.

Sazvanos katru dienu, bieži vien arī vairākas reizes dienā. Satieku ja ne katru dienu, tad katru otro gan.

Kā es jūs visas apskaužu... ka jums ir mamma.... Es visus atlikušos dzīves gadus atdotu, lai vienu stundu ar viņu parunātos... Sargiet mammas...

Sazvanos gandrīz katru dienu, citreiz katru otro. Mamma par mani lielos vilcienos par mani visu zin. Protams, gadās domstarpības, bet kopumā mums ir feinas attiecības.

Par ko Jūs runājat ar mammām?

Da par jebko! Nekad nav bijis tā, ka nav, par ko runāt. Viņa man stāsta kā kaķim iet, ka ilgojas, ko pa dienu darīja, kā jūtas utt. Es stāstu to, ko gribu un nejūtu, ka manu privātumu kāds apdraudētu.

Bet ir tā, ka man pa telefonu baigi nepatīk runāt. Ja zvana draudzenes, kuras ir lielas pļāpas, tad paralēli sarunāt kaut ko daru, jo nevaru vienkāršu ousstundu tikai tarkšķēt.

Tā neregulāri. Ir bijis, kad nezvanu mēnešiem ilgi, bet pārsvarā reizi pāris nedēļās līdz 1x mēnesī. Mēs neesam draudzenes. Ir aizvainojumi, kuriem es neesmu tikusi pāri, tāpēc es savu mammu vienkārši mīlu kā mammu. Turklāt mani vecāki ir nesen šķīrušies un es jūtu atbildību tētim zvanīt vienlīdz bieži. Man ar tēti arī vienmēr ir bijušas labākas attiecības, bet šķiršanās viņu ir smagi iedragājusi un no manis tas prasa ļoti lielu emocionālo enerģiju runāt ar viņu pēdējos gados. Pēc tam jūtos kā izsūkta sausa.
Vecākus satieku aptuveni 2x gadā šobrīd, jo nedzīvoju Latvijā.

Katru dienu. Labaka draudzene vina man ir :)

Sazvanamies apmēram reizi nedēļā un laiku pa laikam tiekamies.

tā kā mamma pie manīm dzīvo praktiski visu laiku- aizmukt no viņas nevaru :D
Bet pastrīdamies tā pat.

Reizi nedēļā sazvanamies. Pa nedēļu sakrājas arī runājamais. Dažreiz tikai sanāk trāpīt uz sliktu garastāvokli, tad gan saruna galīgi neiet... Pēdējā laikā iemācījāmies ātri pabeigt sakāmo un atvadīties līdz nākošai reizei, lai nesadramatizētu lieki runājamo līdz pamatīgam kašķim.

Katru dienu! Esam draudzenes, ne tikai māte un meita ;)

Katru dienu satieku un arī sazvanamies vairākas reizes dienā. Attiecības ir labas. Draudzenes gan laikam neesam, bet mana mamma ir pati labākā, reizēm kaut kas nokaitina, bet tomēr cenšos ļoti novērtēt visu savu ģimeni. Arī katrās brīvdienās praktiski kaut ko padaram kopā, jo man ir salīdzinoši jauni vecāki, varam kopā aktīvi atpūsties, varam uztaisīt mājās hokeja vai basketbola maču, bieži braucam ģimeniskos ceļojumos, vai arī vienkārši sēžam vecāku mājās terasē un baudam saulainu dienu.

Vīram vecāki, savukārt, ir pavisam savādāki, manu vecvecāku vecumā, līdz ar to tās attiecības nav tik tuvas un arī viņu komunikācija ir tāda diezgan saspringta, kas man ne visai patīk, jo ar savu mammu varu runāt jebko un mums tādi klusuma brīži vispār neeksistē. Bet par spīti tam, vīrs ļoti mīl un ciena savu mammu, bieži viņu apskauj, iečukst ausī, ka mīl, bieži sazvanās. Interesanti, ka man ir it kā tuvākas attiecības ar mammu ( nu tā no malas skatoties ), bet mums nav šīs mīļuma izpausmes tādas.