Bērns un uzvārds

 
Reitings 13
Reģ: 01.05.2015
Sveikas, cosmo dāmas.
Pirms nepilniem pieciem gadiem traģiski gāja bojā mans vīrs. Mūsu kopīgajai meitiņai toreiz bija tika 9 mēneši. Saprotams, ka tas laiks bija ļoti, ļoti grūts... Lai vai kā, apmēram gadu pēc traģiskā notikuma manā dzīvē iegriezās vīrietis no pagātnes, ar kuru biju kopā. Viņš bija uzzinājis manu stāstu un bija gatavs palīdzēt, piemēram izvedāt bērnu pie ārstiem un būt stiprajam plecam, kura man ļoti trūka. Laiks gāja, satuvinājāmies, arī mazā vīrieti pieņēma, sākām dzīvot kopā. Meitai tagad 5 gadi, esam runājušas, ka viņas tētis ir debesīs, apmeklējam kapiņus, esmu rādījusi bildes, viņai ļoti patīk klausīties kā runāju par tēti. Šo vīrieti viņa sauc kā pagadās - pārsvarā vārdā, bet dažreiz izsprūk vai varbūt apzināti nosauc par tēti, tomēr, ja to dzird omes vai citi radinieki/draugi, tad saka, ka viņas īstais tētis ir debesīs un skatās uz viņu no mākoņa maliņas.

Tagad ir tā, ka esmu bildināta, drīzumā plānojam sarakstīties. Man liekas tikai pareizi pāriet vīra uzvārdā. Tuvākajā laikā plānojam arī bērniņu, kuram arī būs tēva uzvārds, bet jautājums ir par manu meitiņu. Mana mamma un pārējie ģimenes locekļi uzstāj, ka meitai arī vajadzētu likt patēva uzvārdu, savādāk var justies atstumta, ka ir savā uzvārdā, bet mēs būsim citā. Ka vēlāk var justies aizvainota un atstumta. Vīrietis ir gatavs bērnu ņemt savā uzvārdā, vispār meitiņu ir pieņēmis kā savu, bet es nezinu... Mums rados bija līdzīga situācija un māte pielika bērnam jaunās ģimenes uzvārdu caur svītriņu, bet es domāju, ka vajadzētu atstāt īstā tēva uzvārdu, kas būtībā ir vienīgais, kas viņai no viņa ir palicis un reāli atgādina par tēti. Būtībā man liktos pat muļķīgi likt viņai to svešo uzvārdu, bet visi radi ir sašūmējušies par to un neļauj man racionāli tam visam pieiet.

Ko es vēlos no jums? Varbūt kaut kādu apstiprinājumu par to, ka rīkojos pareizi meitai atstājot īstā tēta uzvārdu. Es negribu vēlāk justies vainīga, jo meitu nekādā gadījumā neatstumju., viņa man ir vismīļākā uz pasaules un pieder pie manas ģimenes. Domājat, bērns varētu to saprast? Protams ne jau šajā vecumā, bet vēlāk.
01.05.2015 22:13 |
 
10 gadi
Reitings 3922
Reģ: 06.03.2011
Es gan nedomāju, ka bērnam varētu ļaut izvelēties. Pirmkārt, tādēļ, ka šīs attiecības nav akmenī cirstas un Tu nezini, kā tās veidosies nākotnē. Otrkārt, tādēļ, ka neatkarīgi no Tava lēmuma bērnam izaugot būs savs viedoklis.
Uzskatu, ka nav pareizi bērnam visu laiku atgādināt par mirušo tēti. Uzskatu, ka nav pareizi mācīt patēvu saukt vārdā vai par patēvu. Jūs plānojiet bērniņu - kā tad jūs sauksiet viens otru ģimenē? Abos bērnos radīs neizpratni un sašutumu termini pusbrālis/pusmāsa - tētis, patēvs. Bez tam, tas veicinās liekus konfliktus, kuri sāpinās - pastiprinās greizsirdību abu bērnu starpā - tāpat, var veicināt atstumšanu. Vairak par uzvārda jautājumu būtu jāsatraucas par to, kā pareizi veidot attiecības ģimenē.
Būtu jāpsakaidro otrai omei, ka bērnam ir laiks saprast, ne tikai to, ka īstais tētis sēž uz mākoņa malinas, bet arī to kā ierkļauties jaunajā ģimenē pilnvērtigi.
Ne jau uzvārda atšķirības šķeļ ģimeni, bet iekšējās attiecības un attieksme kādu radam. Tas, ka viens otru ļoti mīliet diemžēl nepalīdzēs pie strīdiem. Ja turpināsiet kultivēt, to ka vienam bērnam tētis ir uz mākoņa maliņas, kamēr otram bēŗnam visi būs uz cietzemes, tas beigsies ar tādiem teksitiem - tu neesi mana māsa, tas nav tavs tētis bet mans. uut.
ir ļoti labi, ja bērns zin savu biogrāfiju, taču vajag arī atcerēties, ka bērns šajā vecumā realitāti neuztver ka kaut ko dalītu no pasakām. Un viņam augot būs ļoti grūti saprast kādēļ vienam ir, otram nav - kādēļ viens par to pasmejas un kādēļ viņam par to smeikli nenāk.
Tāpat, šāda dalīšana var novest (un visbiežāk noved) pie kompleksiem. Mūžīga dzīšanas pēc atzinības būt pilnvērtīgam - vienmēŗ radot trauksmes sajūtu - ja nu es nebūšu gana laba (skolā, dejās, zīmēšanā) un tapēc patēvam nebūšu gana mīļa.
Es domāju, ka pirms uzvārda jautājuma visiem ir jāsatiekas uz kādu draudzīgu sarunu pie tējas tases - omei, tev un vīrietim. Jāvienojas par robežām, kur mēs stāstam patiesību, kur mēs ļaujam bērnam dzīvot talāk. Slēpt, protams, nevajag šo faktu, bet ir jāpārtrauc bērnu piesiet tam, kurš aizgājis.
02.05.2015 11:23 |
 
Reitings 2215
Reģ: 26.01.2011
Atstātu bērnam un sev veco uzvārdu. Nav zināms, ka esošās attiecības izvērtīsies, tāpēc mūžam negribētu, ka atkal būtu jādomā par uzvārdiem.
Iedomājies, ka pēc 5 gadiem jūs tomēr izšķiraties. Bērnam un tev tad reāli svešie uzvārdi. Labāk atstāt kā ir. Un kad bērns paaugsies, un būsiet joprojām viena liela, skaista ģimene, tad visi kopistiski izdomāsiet, kā rīkoties :)
02.05.2015 11:36 |
 
Reitings 480
Reģ: 29.01.2009
Sākt ģimeni ar domu, ka ja nu neizdodas, gan nav pats labākais.
Autore, šis ir lēmums, kas jāparunā Tev, meitiņai, pat tad, ja meitiņa maza, un, jāpalūdz arī sava mīļotā vīrieša viedoklis. Bērns ir mazs, bet ne dumjš. Domājams, ka bērniņam ir viedoklis. Vismaz 'patīk' - 'nepatīk' līmenī.
Tāpat, nekas neliedz bērnam būt diviem tētiem. Vienam tētim, kas bērniņu radīja mīlestībā, bet tagad ir debesīs, otram, kas bērmiņu mīlestībā audzina.
Veiksmi autorei pareizo lēmumu kopā ar meitiņu un tuvajiem pieņemt.
02.05.2015 11:47 |
 
Reitings 559
Reģ: 08.06.2014
Liec jaunā vīra uzvārdu, lai esat viena normāla ģimene. Un ļauj bērnam saukt viņu par tēti.


Piekrītu! It īpaši,ja vīrietis par viņu rūpējas kā par savu bērnu. :-) Vai arī liec abus. Jo tomēr bērnam foršāk zināt,ka visai ģimenei viens uzvārds. Kaut kādi klasesbiedri vēlāk arī neuzdos stulbus jautājumus,kas var atgādināt kaut ko bēdīgu..
02.05.2015 12:03 |
 
Reitings 1080
Reģ: 06.09.2013
Iedomājies, ka pēc 5 gadiem jūs tomēr izšķiraties. Bērnam un tev tad reāli svešie uzvārdi.
Ar ko jaunā vīra uzvārds ir svešāks nekā pirmā vīra uzvārds? Meitai jā, bet sievai?
02.05.2015 12:08 |
 
Reitings 664
Reģ: 31.03.2012
Es bērnam atstātu tēva uzvārdu. Cieņas dēļ.
Tad jau sanāk, ka ar katrām nākošajām attiecībām bērnam jāmaina uzvārdi , pielāgojoties jaunajam vīrietim. ? Ok.. appreceesies otrreiz. Un ja izjuks? Atkal būs jāmaina uzvārds.
02.05.2015 12:09 |
 
Reitings 2215
Reģ: 26.01.2011
Redziet, man šajā situācijā ir savs skatījums.
Pati esmu šķīrusies. Tāds čakars ar uzvārdiem. Reāli riebj, tāpēc vīrietis, kas ienāca manā dzīvē pēc šķiršanās no vīra skaidri zināja - es neprecēšos. Un ja precēšos, tad uzvārds paliks tāds, kāds man tagad ir.
Attiecīgi, arī šajā gadījumā - nu kādi tie tieši šobrīd uzvārdi ir, tādi ir, no ko atkal mainīt?

Nē, nevajag dzīvot ar domu, ka arī jaunās attiecības var izjukt. Bet, ja vēl tikai savs uzvārds būtu jāmaina, tad vēl tā - pieaugusi sieviete, pati zina, kā darīt. Bet bērns? V

Es par to, ka uzvārda/vārda maiņa spēj mainīt likteni.
Nu paskatieties no malas - piedzima - viens uzvārds, tad kāds nomaina uz citu, lai būtu "kopīga ģimene", tad paaugās meitene un 16 gados izlemj - nē, gribu īstā tēva uzvārdu, tad 20 gados iemīlas un apprecas - atkal maina uzvārdu. Nu moins. Vismaz no vienas uzvārda maiņas bērnu pasargājiet... Lai pati izlemj, kad paaugsies.
Bet nu tas mans redzējums. Es, piemēram, arī uzskatu, ka kristīt bērnu un tādējādi piesiet kādai reliģijai bez bērna akcepta, nepiekrītu un neatbalstu. Tas jādara pašam apzinīgajā vecumā, kad ir izpratne par to visu un skaidra nostāja.
02.05.2015 12:22 |
 
Reitings 7743
Reģ: 29.01.2009
Piekrītu katram vārdam, ko raksta Ebe.

Radiniekiem vispār nav nekāda teikšana šajā situācijā un - bērnam jautāt? Bērns taču vēl mazs, īsti neapzinās lietas būtību, ja gribēs - vienmēr taču varēs nomainīt uzvārdu, kad būs apzinīgākā vecumā, kādēļ lieki jaukt galvu.
02.05.2015 12:37 |
 
Reitings 394
Reģ: 02.09.2014
Jo tomēr bērnam foršāk zināt,ka visai ģimenei viens uzvārds.


Kas tur foršs? Galvenais jau ir saticība ģimenē nevis viens uzvārds visiem.

Es bērnam uzvārdu nemainītu. Ja patēvs bērnu pieņem, tad dažādu uzvārdu dēļ jau bērns nejutīsies atstumts.
02.05.2015 12:53 |
 
Reitings 12
Reģ: 05.06.2012
Sveika!
Pati esmu šādas situācijā bijusi,kā bērns.
Man tēvs nomira, kad biju 2 gadus veca. Ļoti traģiska nāvē viņš aizgāja - pakārās diemžēl, ap 7 gadiem atradu tēva miršanas apliecību un tad jau sakās daudz jautājumi mammai, kas īpaši viņai nepatika. Man ir īstā tēva uzvārds un tas ir brīnišķīgi, jo tas bija 1.cilvēks ko mamma pa īstam iemīlēja.Dzīvojām ar patēvu, viņš izturētājās pret mani ļoti slikti, sita, un vienā mīļā dienā pateicu, šausmīgos vārdus : Neesi mans tēvs! Protams, tas nav pareizi, jo galvenais, kas ir tevi izaudzinājis. Parādījās vēl viens bērns jutos atstumta, drīzāk greizsirdīga. Bet viss ar laiku uzlabojās. Tagad man ir 21.g. sāku domāt par par īsto tēvu un kā viņa kapa vietu atrast uzzināt vairāk par viņa radiniekiem no kurienes es nāku, ne jau mantojuma pēc, bet vnk interese.
Es uzskatu, ka bērnam tomēr jābūt īstā tēva uzvārds, man arī piedāvāja nomainīt uzvārdu, bet nevēlējos. Kaut neatceros viņu, tomēr uzskatu, ka viss kas ir manī lielākoties tas ir no īstā tēva.
Bet katram ģimenē vajadzētu pieņemt šo lēmumu kopīgi. Un tas ir mammai ir kā atgādinājums un jaukas atmiņas no viņa. Uzvārdu, jau var mainīt arī vēlāk, nekur nav jāsteidzas.
02.05.2015 13:16 |
 
Reitings 674
Reģ: 13.10.2013
Es piekrītu, ka uzvārdu jāatstāj. :)

Manam bijušam puisim mamma bija nomainījusi audžutēva uzvārdu, protams, puisis pusaudžu gados vēlējās atgūt īstā tēva uzvārdu. Šobrīd to godam nēsā :)

Manuprāt, nesteidzies. Meitiņa pati varēs pēc pāris gadiem izvēlēties :)

Veiksmi ;)
02.05.2015 13:52 |
 
Reitings 13
Reģ: 01.05.2015
stellaglmr, es jau diskusijas sākumā minēju un savos komentāros kādas 2x, ka bērnam netiek aizliegts saukt jauno vīrieti par tēti!! Tāpat netiek labots, ja viņa vīrieti nosauc par tēti!! Nav nekādas dalīšanas. Reāli vīrietis bērnam ir blakus, kad viņai vēl pat 2 gadi nebija. Protams, ka uzreiz par tēti nesauks, iemācījās vārdiņu, kad sākām dzīvot kopā arvien biežāk nosauca par tēti. Un nevienam nav nekādu iebildumu. Bijušā vīra mamma pati ir man teikusi, lai vairāk mazo radinu pie jaunā vīrieša, ka bērniņam ir vajadzīgs tētis.

Sākt ģimeni ar domu, ka ja nu neizdodas, gan nav pats labākais.

Nu tiešām... Tās, kas raksta par neizdošanos, jūs arī precējāties ar tādu domu, ka pēc pieciem gadiem varat izšķirties? Es domāju, ka nē.

Jā, pašlaik domāju, ka meitiņai atstāšu pašreizējo uzvārdu.
02.05.2015 14:10 |
 
10 gadi
Reitings 749
Reģ: 29.01.2009
Es nemainītu. Domātu par maiņu, ja būtu šķīrusies un tiešām negatīvās sajūtas iedomājoties to cilvēku, bet te vislabākās atmiņas, cik noprotu. Tas tiešām ir tas, kas viņai no tēva palicis, svētīgi. Es ļoti negribētu, lai man ko šādi mainītu. Un ar patēvu svarīgākais jau ir attiecības, ne uzvārds. Kā saukt, gan meita izdomās/pieradīs pati, man ir paziņas, kas sauc no vārda atvasinātā mīļvārdā, tas pat ļoti ok izklausās, arī tētis ir ok, ja meitene tā jūtas.
02.05.2015 14:22 |
 
10 gadi
Reitings 3922
Reģ: 06.03.2011
Es nepgalvoju, ka aizliedz. Es tikai atsaucos uz to, ka nemitīgi norādīt, ka bērnam ir cits tētis nav pareizi un tas būtu jamaina. Atsaucos uz šo Tavu stāsta daļu:
izsprūk vai varbūt apzināti nosauc par tēti, tomēr, ja to dzird omes vai citi radinieki/draugi, tad saka, ka viņas īstais tētis ir debesīs un skatās uz viņu no mākoņa maliņas.
02.05.2015 14:49 |
 
Reitings 12
Reģ: 05.06.2012
Man šķiet ka radiniekiem, nevajadzētu bērnam tā teikt bērnam, kurš nevar īsti vēl saprast kas ir īsts un kas nē. Tas ir Jums pašiem savā starpā jāapspriež, kā lai bērns uzrunā šo cilvēku ģimenē.
Kā arī tēvs ir tas kas uzaudzina, ne tikai rada.;)
02.05.2015 14:55 |
 
Reitings 13
Reģ: 01.05.2015
MEITENES, JŪS LASĀT, KO RAKSTU? :D No kurienes jūs izzīdāt, ka radinieki bērnam kaut ko māca vai norāda? (t) Bērnam ir izvēles iespēja - saukt par tēti, saukt vārdā vai mīļvārdiņā (atvasinājums no īstā vārda). Sauc ka pagadās, atkarīgs kāds noskaņojums viņai.
02.05.2015 15:01 |
 
Reitings 93
Reģ: 09.07.2013
Ja mana mamma tēta nāves gadījumā būtu izdomājusi mainīt manu uzvārdu, es pieaugot, visticamāk tāpat nomainītu to atpakaļ uz tēva uzvārdu. Domāju, ka jāļauj meitiņai pašai izdomāt, kuru no uzvārdiem viņa vēlas. Nedomāju, ka tam ģimenē būtu jārada kaut kāda disharmonija, šis uzvārds ir kā cieņa pret bērna tēvu.
Manai māsīcai un brālēnam ir pavisam cits uzvārds kā viņu mammai un mazajam brālītim, tas nekad nevienam nesaskaņas ģimenē vai kaut kādu neizpratni sabiedrībā nav radījis. Bērniem atstāts tas uzvārds ar ko viņi dzimuši.
02.05.2015 15:02 |
 
10 gadi
Reitings 4446
Reģ: 02.01.2011
bērnam tēva uzvārds, pašai- caur strīpiņu abi:)
02.05.2015 15:17 |
 
10 gadi
Reitings 3922
Reģ: 06.03.2011
Pēdējie divi teikumi tava pieteikuma otrajā rindkopā, ja to tā var dēvēt skan precīzi šādi -
izsprūk vai varbūt apzināti nosauc par tēti, tomēr, ja to dzird omes vai citi radinieki/draugi, tad saka, ka viņas īstais tētis ir debesīs un skatās uz viņu no mākoņa maliņas.


Un tādēļ, ka es lasu ko Tu raksti saku, ka tā darīt nebūtu vēlams. Tas nav pārmetums, bet ieteikums.
02.05.2015 15:28 |
 
10 gadi
Reitings 3734
Reģ: 09.02.2014
Kāds uzvārds reiz iedots - tāds lai paliek. Ne jau uzvārds dzīvē ir galvenais. Un, turklāt, tas ir viņas tēta uzvārds. Tēti nomainīt nav iespējams.
02.05.2015 15:33 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits