Palasīju arī to rakstu.. pāris citātus pakomentēšu
Kāpēc ir jāmet uz atzīmi basketbola soda metieni? Šakils O’Nīls bija izcils NBA spēlētājs, bet galīgi nevarēja iemest sodiņus. Kāpēc uz atzīmi ir ar kāju jādriblē futbola bumba? Kam šīs specifiskās iemaņas ir vajadzīgas? Futbolisti to tāpat dara treniņos, pārējiem – vienkārši pamēģināt un viss. Lai zina tādu elementu. Volejbola augšējās un apakšējās piespēles ir liela problēma daudziem. Rokas un pirksti ir par vājiem, lai vispār tehniski to izdarītu.
Viņš jau pats min to, ka futbola bumbas driblēšana vai soda metienu mešana ir, lai pamēģinātu un apzinātu tādu elementu. Daudzi šādā veidā tieši atklāj savu talantu vai patiku pret sporta veidu. Par to Šakilu vispār fufelis. Kā jau minēju vairākus komentārus augstāk, tieši par basketbolu - tas nav tikai sodiņu mešanas sporta veids, bet tas sevī iekļauj daudz dažādus elementus, kā arī uz laukuma ir dažādas poziīcijas. Nezinu nevienu basketbolistu, kuram padotos it viss - uzbrukums, aizsardzība, zem groza, sodiņi, stratēģiskā domāšana utt.
Sporta stundu skaits ir nepietiekams, lai labā kvalitātē iemācītu skolēnam sarežģītus sporta elementus. Un jautājums ir – vai sporta skolotājs var iemācīt, nodemonstrēt, izstāstīt līdz pēdējiem sīkumiem visu apmācāmo sporta veidu visu sarežģīto tehnisko elementu nianses?
Jā, sporta stundu skaits nav pietiekams, taču skolas sporta līmenim un normatīviem ir pietiekams. Sporta stundās iespējams iemācīties vienkāršāko tehniku un nianses, bet tās ir visas iespējas pilnveidot arī ārpus sporta nodarbībām. Un atkal jau... skolas sportā NAV sarežģītu sporta elementu. Bumbas mešana grozā? Tas pats tiltiņš? Tāllēkšana? Skriešana? Oh please...
Sarežģīts jautājums ir bērna atgriešanās sporta nodarbībās pēc slimošanas. Kā ar slodzes dozēšanu, individualizāciju? Kā ar pakāpenisku sportiskās formas atgūšanu? Viņam, novārgušam tagad ir daudz intensīvākā režīmā jānokārto sporta parādi, citādi dabūs nesekmīgu atzīmi. Vai tas šķiet adekvāti? Kurš sporta skolotājs teiks, ka tas ir veselību un attīstību veicinoši?
Par to ir jādomā vecākiem. Pirmkārt, pēc slimošanas, man vienmēr ĢĀ izrakstīja zīmi ar atbrīvojumu no sporta uz 2-4 nedēļām. Otrkārt, atveseļojoties bērnam, vecākiem jau vajadzētu piedomāt par to, ka bērnu vajag atkal pamazām noslogot. Sekot līdzi viņa veselībai un progresam. Lūdzu - ej ar bērnu uz mežu, uz stadionu. Paskrienat kopā! Aizejat uz baseinu reizi nedēļā papeldēt, te arī pamazām slodzi var uzsist augšā atkal. Kārtējā žēlošanās un attaisnojumu meklēšana.
Tavam bērnam IR vajadzīga vispārējā fiziskā sagatavotība. Taču adekvāta viņa spējām. Procesam ir jābūt patīkamam, prieku radošam, un piepūle nedrīkst kļūt par pārpūli. Un tavam bērnam noteikti NAV vajadzīga vispārējā fiziskā kropļošana.
Atkal jau miljono reizi minēšu to, ka skolas sporta normatīvi nav neizpildāmi un pat uz 10 tie ir izpildāmi ne sportistam. Tie, kuri nevar izpildīt uz 10, izpilda uz 7 nu vai jebkuru citu atzīmi... sorry, bet uz 7 jau nu gan teju visi normatīvi ir izpildāmi bez pamatīgas piepūles. Un 7 nav slikta atzīme. Tiem, kam nepadodas, kam nepatīk - tā nav slikta atzīme par relatīvi nelielu piepūli.
Nesen vieglatlētikas manēžā novēroju situāciju. Šķiet, kādas arodskolas audzēknes gatavojās skriet atspoles skrējienu 10x10m. Skolotāja viņām lika kārtīgi iesildīt ceļus. Un kas notika? Meitenēm, protams, nebija ne jausmas, kā to izdarīt, savukārt skolotāja bija aizņemta ar puišu skrējieniem. Tā arī viņas pēc tam skrēja nesagatavojušās.
Vai tiešam sporta skolotājam ir jārāda kā iesildīties pirms KATRAS nodarbības? Esmu vairāk kā parliecināta, ka bērniem vismaz reizes 5 tiek pastāstīts un parādīts iesildīšanās process. Vai viņi to izpilda/atcerās vai nē, jau nav skolotāja vai sistēmas vaina.
Varbūt es dramatizēju, varbūt man ir arī pārspīlēti augsti standarti.
Jā, viņš pārspīlē...