Sporta stundas skolā

Jo ja viens ir spējīgs noskriet tos 10 lielos apļus bez apstājas un uzreiz pēc tam pievērsties nākamajai aktivitātei, citam vienkārši nav tādas spējas un vajadzēs jau pēc tiem pašiem 4 apļiem, 10 min atpūtu lai atgūtos.

Jesus Marija,es tikai 2 minūtes varu skriet bez apstājas :-D mums bija paveicies ar skolotāju, jo vērtēja katru pēc spējām, tā teikt tu sacenties pats ar sevi,lai pārspētu pats savu "rekordu". ;)

keSo, bet nu tev neliekas, ka tas nav normāli, ka tu nevari skriet ilgāk par 2 minūtēm? Tieši tādēļ, ka tev skolotāja teica, ka tas ir nekas un, ka vērtēs tevi pēc tavām spējām, tu nekad vairāk par tām 2 minūtēm neskriesi, jo tev tam nebūs motivācijas. Pilnīgi neatbalstu tādu vērtēšanu. Ja bērns/jaunietis nevar ilgāk kā 2 minūtes paskriet, tur ne tikai jāliek nesekmīga atzīme (kas cerams tam bērnam/jaunietim vai vismaz viņa vecākiem piedomāt pie trenēšanās), bet arī būtu pēc kaut kāda nolikuma jānodarbina šādi cilvēki papildnodarbībās, kas paliīdzētu viņiem to situāciju uzlabot, nevis "ai es nevaru" un pie tā tas arī paliek. Zini, man, piemēram, fizika nepadevās, bet vidējo atzīmi bojāt negribējās, tādēļ ņēmu privātstundas...

Visiem bērniem vecāki nevar atļauties privātskolotājus..

Saka jau, ka, piemēram, skrienot jāvadās pēc pulsa utt. Individuāli kaut kā jāpielāgo slodze.. Tomēr skolā visus vērtē vienādi pēc noteiktiem normatīviem. Manuprāt, tas nav forši :)

Un klasē mums bija cilvēciņi, kas regulāri apmeklēja sporta nodarbības, tomēr viņiem neizdevās izpildīt uzdevumu uz 6-7, skolotāja ielika žēlastības 4. :-/

Man būs nevis par sportu,bet lai nav jauna tēma jāveido- kā labāk bērnam paskaidro,ka ne visiem ir vienādas spējas.Piemēram, meitai labi padodas visas sportiskās aktivitātes,bet nepadodas matemātika.Ir ko saprot un ko nē.Ceru jau,ka ar gadiem:-Dsapratīs,ka visiem viss nevar padoties (protams ir izņēmumi) nu ceru,ka sapratāt manu domu.

Es loti spilgti atceros , ka mana audzinataja 6.klasee mani nosauca par tizlu.
Skolaa biju teicamniece, bet sporta stundaas pashapzinja man bija uz 0.

Loti biezi izvairijos no sporta stundam , lai neapkaunotu sevi. Gan no arstiem zimes dabuju, gan viltoju mammas ziimes. Vai vispar uz skolu neaizgaju.

Bet par spiiti tam tikunta uzskatu, ka verteet sho priekshmatu vajag. Daudziem berniem manaa klasee sports bija tas, kaa del iet uz skolu. Jo tas bija no retajiem priekshmatiem kas padevas.

Ja mes saksim teikt, ka ne visi sportaa var but labi. To varam teikt par katru priekshmetu. Ipashi maakslu/muziku.

Un taa kaa maksla bija mans milakais priekshmets, ja to partrauktu vertet tik del taa , ka ne visi var but talanteti es varbut nekad nebutu nokluvusi makslas skolaa.

Un 100% ja sports tiktu partraukts vertet talantigi berni/sportisti nenonsktu profisionalaa sportaa del ta, ka neapzinajas cik labi patiesiibaa ir.

Smiekligi ir tas, ka mans riebums un slinkums pret sportu ir pargajis un tagad eju uz zaali 5x nedela pec pashas gribas :D taa kaa nepatikamaa bernibas pieredze neko prieksh manas tagadnes nesabojaja

Jo tas bija no retajiem priekshmatiem kas padevas

Arii manaa klasee tadi idioti bija :D protams, ka sports padodas, jo smadzenes pielietot tur nevajag :D un ja godiigi nevienam neinteresee atziimes sportaa, iznjemot protams kaut kaadas sporta akadeemijas. Labs laicinjsh pagaajis kopsh beidzu skolu un NE REIZI, nekur un neviens nav prasijis kada atzime bija man sportaa :D

Es arī uzskatu, ka nav pareizi sportā likt atzīmes. Atceros, kā 1.50 meitene nevarēja parlekt pāri stienim, kuram 1.80 var teikt, vienkārši pārkāpa pāri. Tas nav tas pats, kas iemācīties Pitagora teoremu.

Un par tiem skolotājiem piekrītu- es sporta stundā jūtos kā govju ganāmpulkaa, kuru vadīja pensionāre ar 5 riepām. Regulāri viltoju vecāku parakstu, līdz pateicoties mazai operācijai, katru gadu izchiiksteeju ārstam atbrīvojumu. Man radies tāds riebums pret sportu, ka es vēljoprojām nevaru sevi piedabūt kustēties. Ļoti labi saprotu, ka tas ir nepieciešami, bet tieši to arī vajadzētu iemācīt tieši to, nevis riebumu pret fiziskajām aktivitātēm.

Kaut kad sen ASV tika izvirzīts jautājums par to, vai nēģeriem, ņemot vērā viņu mazāk attīstītās prāta spējas, nevajadzētu piešķirt atvieglotus noteikumus, lai iestātos augstskolā. Beigās nosprieda, ka šādi atvieglojumi būtu viena no rasu diskriminācijas izpausmēm, un nekādus atvieglojumus nepiešķīra. Bet faktiskais iemesls, kā jūs saprotat, bija nepieļaut palielināt nēģeru skaita īpatsvaru augstskolās.

Man radies tāds riebums pret sportu, ka es vēljoprojām nevaru sevi piedabūt kustēties. Ļoti labi saprotu, ka tas ir nepieciešami, bet tieši to arī vajadzētu iemācīt tieši to, nevis riebumu pret fiziskajām aktivitātēm.

nu skumji, ka kaut kas tāds ir jāsaka ;) fiziskās aktivitātes un patika pret tām, manuprāt, ir kaut kādā instinktu līmenī, ko ne slikta skolotāja, ne skolas pieredze nevar mainīt ;) ikviena, kas kaut vai puslīdz ir nodarbojusies nopietnāk ar sportu bērnībā/jaunietes gados, pateiks, ka skolas sports, salīdzinot ar profesionālo, ir pilnīgākās puķītes. Un kā tik uz mani trenere nav bļāvusi, cik tik stundas nav biijs jātrenējas aukstumā, karstumā..cik reizes nav skarbi vārdi dzirdēti, kad nav sanācis sacensībās izpildī to, ko no tevis treneris gaida, kādas naudas tajā iegrūztas, nemaz nerunājot par traumām un sāpīgo ārstēšanos, sporta masāžām... un tu mēģini pateikt, ka tev radās riebums pret sportu dēļ tā, ka no tevis 2x nedēļā pa 40min kāds prasīja izpildīt pilnīgi izpildāmus normatīvus visdažādākajos sporta veidos? Beidz, manā klasē pamatskolā bija meitene ar īpašām vajadzībām, neiegrimsim detaļās, bet pat viņa nāca uz sportu (un nemeklēja kaut kādas ārstu zīmes, neviltoja mammas zīmes utt ;) ) un dabūja sekmīgas atzīmes, ja pareizi atceros, tad pat 6-7 robežās. Nevajag sev mēģināt ieskaidrot, ka kaut kas ir skolas vaina - atgādināšu, ka tie normatīvi uz 7 bija ĻOTI izpildāmi, gan cacām, gan grāmatu tārpiem, gan vienkārši tādiem, kuriem īpaši nepadevās.

Atzīmju likšana vispār ir ļoti diskutējama tēma, jo te, kā jau dažas minēja, varētu strīdēties par daudzu priekšmetu vērtēšanu, it īpaši tādu kā mūzika, māksla, mājturība... tad jau arī var sākt piekasīties pavisam citam stāstam - valodas ne visiem padodas, eksaktās ne visiem padodas, vai tādēļ arī vajadzētu vērtēt "pēc spējām"? Redz, ja man nu vienkārši nepadodas matemātika, tad mani vajadzēja vērtēt pēc personīgās skalas? Ok 40% kontroldarba ir izpildīts pareizi, bet tas tam un tam ir ļoti labi PRIEKŠ VIŅA, liksim 8? ;) Same story... vienkārši tām, kurām nepadevās sports vai negribēja īsti piepūlēties, tagad mēģina to attaisnot - apzināti vai zemapziņas līmenī, bet tas jau cits stāsts.. :)

Meoooow, jā ļoti daudzi sporto par spīti savam veselības stāvoklim, bet tāpēc ka sports ir viņa sirdslieta, dzīvesveids... Tu nsvari to attiecināt uz bērnu, jo ne visiem tas varbūt dzīvesveids un sirdslieta. Tik kategoriski tam nevajag pieiet.
No sākuma sabiedrībai vajag saprast kāpēc tas ir vajadzīgs, kāpšc bērnam jāiet uz sporta stundām, kāoēc jāiesildās, kam tas viss vajadzīgs un kāda jēga.
Un resnēšana tā jau ir ģimenē audzināšana, pārtika un attieksme pret bērnu. Resnums lielākoties ir no uztura, nevis no normatīvu kārtošanas.

Meoooow, jā ļoti daudzi sporto par spīti savam veselības stāvoklim, bet tāpēc ka sports ir viņa sirdslieta, dzīvesveids... Tu nsvari to attiecināt uz bērnu, jo ne visiem tas varbūt dzīvesveids un sirdslieta. Tik kategoriski tam nevajag pieiet.

Nopietni, ja? :D Bet zini, es arī kādreiz biju bērns un man, kā arī visiem skolasbiedriem/klasesbiedriem/pagalma bērniem, mums visiem patika spēlēt tautas bumbu, spēlēt augstāk par zemi, skraidīt caurām dienām...neatceros gandrīz nevienu, kurš bērnībā negribēja piedalīties dažādās aktivitātēs, skolas rīkotās sacensībās utml! Un es jau nu gan nepieeju tam kategoriski, jo kā jau apgalvoju...atzīmju izlikšana tad vispār ir diskutējams jautājums - varbūt man sirdslieta nebija mājturība, bet tāpat es taču uzadīju tās zeķes puslīdz taisnas un uzvelkamas, lai dabūtu savu jēdzīgo atzīmi? Nejau man ļoti gribējās, patika vai padevās, bet es ņēmos un darījos kamēr sanāca. Varbūt man nepatika un nepadevās fizika, taču es gāju uz privātstundām vai agrajām rīta pirmsstundām un sēdēju tur kamēr sapratu kaut ko, lai dabūtu savu normālo atzīmi, kas nebojā kopskatu.

Attaisnojumus savai nevarēšanai un negribēšanai var atrast katrs, kuram nav slinkums...tikai paskaties apkārt uz cilvēkiem, kuri dara un izdara, ja tikai GRIB, bet jūs te sūkstaties par bērniem, kuriem ir dabiski skraidelēt apkārt un ņemties caurām dienām, bet šiem esot riebums pret sportu, jo skolotāja ne tāda bijusi vai 1500m nav spējuši noskriet. Daļēji vecāku, daļēji pašu vaina.

Nu nav sports un matemātika salīdzināmi.
Neprofesionāls un necilvēcīgs sporta skolotājs komplektā ar valstī noteiktajām programmām sporta stundām var radīt neatgriezeniskas fiziskas sekas bērnam uz visu mūžu. Protams, ka ne jau visiem tagad būs traumas, bet gadījumi ir. Ko bērnam var nodarīt pārslodze matemātikas stundā un ko - pārslodze sporta stundā? Ir ļoti daudz slimību, iedzimtību, kas reāli rada problēmas pārlieku lielas un nesabalansētas fiziskas slodzes laikā vai pēc tam. Tāpat arī te minētās auguma un svara atšķirības starp bērniem. Pēc meouw teiktā varu secināt, ka ja viņai priekšā noliktu 2 bērnus - vienu ļoti tievu, otru dūšīgu, tad viņa pateiktu, ka dūšīgais bērns katru dienu rij bulciņas, bet tievais sporto - muļķības! Es noteikti nebiju sporta nīdēja, vidusskolā dievināju sportu, izņemomot skriešanu - tur reāli pēc 1600 m distances skrēju vemt.

Pēc meouw teiktā varu secināt, ka ja viņai priekšā noliktu 2 bērnus - vienu ļoti tievu, otru dūšīgu, tad viņa pateiktu, ka dūšīgais bērns katru dienu rij bulciņas, bet tievais sporto - muļķības!

freya, nu, neapgalvotu gan, jo man ar sportu un uzturmācību ir ļoti labas attiecības ;)

Neprofesionāls un necilvēcīgs sporta skolotājs komplektā ar valstī noteiktajām programmām sporta stundām var radīt neatgriezeniskas fiziskas sekas bērnam uz visu mūžu

tas taču ir joks, vai ne? Pirmkārt, skolas sporta normatīvi NAV neizpildāmi vai nerealistiski augsti. Otrkārt, skolas sports ir ļoti daudzpusīgs un virspusīgs - skriet, mest bumbu, taisīt presītes, spert bumbu, lēkt jau nu var jebkurš bērns. Nu nevajag tik ļoti dramatizēt to skolas sportu un pieminēt visur traumatismu. Tu runā par skolas sportu, es atļaušos atgādināt, nevis par karu Sīrijā.

Es noteikti nebiju sporta nīdēja, vidusskolā dievināju sportu, izņemomot skriešanu - tur reāli pēc 1600 m distances skrēju vemt.

Nu un? Vemšana pēc sporta, it īpaši nepierastas īslaicīgas slodzes rezultātā, ir diezgan ierasta lieta un nav mirstamā kaite. Ja man būtu jāuzskaita cik reizes esmu vēmusi gan pēc treniņiem, kad trenējos sporta skolā puslīdz profesionāli, kā arī cik savos pieaugušā cilvēka gados pēc intensīva treniņa sporta zālē, es varētu visu dienu skaitīt... :D

Ticiet vai nē.. pamatskolas laikā biju viens no tiem kas sporta stundas nereti mēdza bastot.... atzīmes bija labas bet ne izcilas... bet tas nabija pilnībā nekāds rādītājs - jo junioru gados sāku nodarboties ar vieglātlētiku un aizsitos līdz Lv čempionāta medaļām.... pēc vieglātlētikas pievērsos fitnesam-spēka sportam un arī šajā sporta veidā esu guvis zināmus panākumus un šobrīd jau pat strādāju par treneri vairākus gadus

Es pilnībā piekrītu tam rakstam. Man skolas laikā likās absurdi, ks man ir jāmāk taisīt tiltiņš uz atzīmi, kad man nav parādīts KĀ to darīt. Tāpat ar, piemēram, tāllēkšanu-nu nestāstīja KĀ to darīt. Protams, garākajām meitenēm labākas atzīmes. Man sports nesagādāja grūtības, bet jau skolas laikā riebās, ka man liek atzīmes par lietām, kuras katrs dara kā māk bez mazākās sajēgas.

jaa, beerniem patiik skraidiit, speeleet visu ko. bet kaa 6. klases skolnieks bērns var iemiileet sportu,ja uz vinju stundaas visu laiku kliedz un pazemo, ja nepaskaidro kaa var labaak izdariit tikai auro? taa nu tas velkas liidzi visus skolas gadus.
un vispaar beerni ir dazhaadi, ne visiem patiik leekaat kaa kalnu kazaam

Anne Shirley
Tev vienai to neradija? - parejiem radiija? ja neradija nevienam tad jau saava zinja esat visi vienadas pozicijaas.... protams kuri mak tie izdaris labaak bet tas butu ari tad ja visiem paradiitu... neparproti mani - logiski ka normali ir ja vius paarada .. ne par to runaju.... bet paskatisimies realitatee.. piemeram ja stunda iet standarta 40-45min... var teikt pat mazaak jo stundas parasti sak ar skaitisanu un iesildisanos.... grupaa parasti ir 25-30 berni... uz katru bernu tur sanaktu labi ja 1 min laiks lai ko radiitu... tur pat gribot viens stunda nevar visiem atseviski paradiit un veikt ieskaiti

stiprais_dzimums
a ja man nepatik matematika.. tas nozime ka varu to nemacities un nedariit? te nejiet runa kas bernam patik vai nepatik.. bet gan kas vinam butu nepieciesams... un fiziska kustiiba ir velama jebkuram.... absurds ir tiaki tas ka visus verte pec vienas merauklas un biezi vien neko nepamaca ka dariit utt....

bet izstradata sistemu ka vertet katru bernu ari ir visai neiespejami.... teiksim ka resnajam peteritim liksim 10 par to ka pievelkas 1x pie stiena bet atletiskajam jankam liksim 10 ja pievilksies 20x pie stiena... loti sarezgiti bus izstradat sis vadlinijas kur ir ta robeza kur jabut atlaideem