Sporta stundas skolā

Jums sports bija kopā ar puišiem?

Pamatskolā puse uz pusi, bija atsevišķa skolotājs priekš puišiem un meitenēm, bet reizēm bija arī kopīgas aktivitātes. Pēc tam prof skolā viss bija kopā, bet uz atsevišķām ieskaitēm vismaz vērtēšana meitenēm bija vieglāka.

Manaa skolaa ļoti negatiivi bija tas, ka taas kuras piemeram iet basketbolaa peec tam ieskaiti basketbolaa vareeja nelikt, jo uzreiz ir 10. Un muusu klasee arii gaaja divas meitenes viena nu diezgan apalja otra maza un smalcinja. Abas stundas nebastoja, bet neko sportaa nevareeja izdariit un dziivoja uz tiem 4, un tas luuk nav godiigi. Kaaa var veerteet tavu fizisko sagatavotiibu? Motiveet var arii liekot tos n burtus, ja neirodies, jo tad rastos taas neattaisnotaas.

Ļoti apskaužu tās, kurām bija peldēšana.

Ja Tu zinātu, cik daudzi neizmantoja kolosālo iespēju peldēt, lai gan tāda bija... aiz kājas viņus ievilktu baseinā! :D

Rakstu nelasīju, bet manuprāt laba nodarbība būtu.
40 min dalam.
20 min kaut kas līdzīgs pilatēm. Kad ir iesildījušies.
20 min. Kāds skrienoš pasākums: paskrien 5min skrējienu un pievēršās kadai spēlei piemēram tautasbumbai, voleibolam vai futbolam. Šis pasājums jau var aiziet uz otras stundas 40min., ja tāda ir.
Sporta nodarbībai būtu jābūt pirmajai stundai, lai bērni var pamosties :-P

Man sports patika līdz 3 klasei. Biju ļoti aktīva, gāju uz treniņiem, tur apguvu visu ko sporta stundās tik mazām klasēm nemaz nemācija. Pēctam kaut kā sāka riebties, mazākiem sporta stundas ir citādākas, augot klasēm, aug prasības. Riebās piespiedu kārtā kaut ko darīt. Īpāsi krosiņš, kur obligāti jāskrien tik cik jāskrien, kaut mirsti :D Protams tagad uz to raugos savādāk, tagad sports ir mana brīva izvēle un daru to tas kas man sagādā prieku.
Sporta stundas bija meitenēm un zēniem it kā kopā. Bija sporta skolotājs un skolotāja. Mums bija skolotāja, puišiem tika skolotājs. Puikas bieži tika uz svaru zāli, kur daži tikai kaut ko cilāja, pārējie seidēja un zirgojās, nezinu kā viņu vērtēja, jo viņiem viss bija vieglāk. Kaut ko pievilkās, kaut ko pipepumējās un viss, pārējā laikā laida muļķi. Citi jau gāja uz treniņiem, kaut ko jau darīja ārpus skolas, tāpēc laikam stundās viņi varēja neko nedarīt un traucēt citiem.

Es sportā biju tizlene numur viens- atspoles skrejienu vienreiz noskrēju tā kā pēc normatīvie bija jāliek 0. Vēl tagad ar mammu smejamies par sito- bet tad ļoti pārdzīvoju. Basketbola vēl kka izvilku, un izturības skrējienā , jo tas nebija uz laika. Kūleni mest man ir paniskas bailes vēl šodien es to vnk Nemetu. Kā var likt tiltiņu taisīt atliecoties, un vēl nez kādus brīnums. Sporta ir ok, un skola vajag. Bet nevar būt vieni normatīvi visiem un spiest darīt to ko cilvēks nevar. Kaut vai pa virvi augšā rapties- man ir paniskas bailes no augstuma - ka jūs domājat es tur varu uzrapties?

Hmm... Es varu tikai teikt paldies sporta stundām. Mana pieredze - man tika nozīmēts atbrīvojums no sporta stundām un vispār fiziskām aktivitātēm uz visiem laikiem. Jau pirmsskolas vecumā bija dažādas veselības problēmas, nogulēju ilgu laiku pa slimnīcām utt. Problēmas ar kājām un arī sirdi. Sporta stundās varēju tikai noskatīties kā citi spēlē skrien vingro... es arī gribēju, diemžēl skolotāja bija informēta par manām problēmām un lai kā es gribēju es nedrīkstēju piedalīties. Taču nelielas lietas ar manu lielo iniciatīvi viņa ļāva darīt, piemēram iesildīšanā piedalīties, neko vairāk nedrīkstēju. Vēlāk, mainoties dzīvesvietai pēc 5. klasītes, mainījās arī skola un tajā skolā (varbūt bezatbildīgi darīju) neiedevu ārsta nozīmēto atbrīvojumu no sporta stundām, jo ļoooti gribēju tāpat kā citi sportot, vienīgi pateicu mutiski skolotājai, ka ir dažas problēmas, bet viņa bija ļoti saprotoša un teica, kad jūtos sliki, lai piebremzēju. Tas ir prātam neaptverami, bet mana veselība uzlabojās, man vairs nebija sūdzības kādas bija agrāk, kā arī man bija tāds gandarījums, ka ar laiku es spēju noskriet 2. vietā no visiem 30 skolēniem klasē to skaitā puišus.
Pēc 9. klases atkal mainījās skola un tur bija cita sporta skolotāja, viņa bija prasīga, bet tai pat laikā ļoti saprotoša.
Nespēju noticēt, ka es vidusskolā sporta stundās visu spēju izdarīt un nebiju nekāda "nevarīte"man sportā atzīmes nebija tik būtiskas, bet bija patīkami saņemt gada beigās 8 :-)

Visusskolā bija arī meitenes ar atbrīvojumiem no ģimenes ārsta (patiesais iemesls - nevēlēšanās sportot) protams es to nepārmetu, tā ir katra brīva izvēle.

kad maacijos vidusskolaa ,tad arii bija baseins, bet uz tam nodarbibam praktiski gaja tikai puisi. meitenes kautrejas gerbties peldkostimos, pat gerbtuvees pargerbjoties meichas negerbas ar visam, bet kada uz tualeti pec kartas :D

Man skolas sporta stundas atstāja morālu traumu uz tik ilgu laiku, ka kauns atzīt. Tikai tagad sāku pamazām "varēt" un gūt prieku no sava ķermeņa un kustēšanās un trenēšanās. Tā nenormālā pazemojuma sajūta, ka tu centies cik vien vari un tik un tā ieskaitē dabū 2, turklāt skolotāja tev klases priekšā to vēl iebāž acīs un paņirgājas par "tizleņiem". Man bija ļoti forša klase un burvīgi skolas gadi, bet tās sporta stundas - murgs! Un mums arī nemācija tehniku - ne kā pareizi iesildīties, atsildīties, elpot skrienot, utt. Visas tās lietas mums mēģināja samācīt klasesbiedri, kuri paši kaut kur trenējās.

Manuprāt, atzīmes sportā vajadzētu skolēniem likt vadoties pēc pmeklējuma, aktivitātes stundā.. ne prasmēm. Tad arī skolēni mazāk izvairīsies no sporta nodarbībām :)

rakstā vairākas aprakstītās aktivitātes mani izbrīna, nekad nav bijušas. Bet iespējams šis tas mainījies.

Volejbola augšējās un apakšējās piespēles ir liela problēma daudziem. Rokas un pirksti ir par vājiem, lai vispār tehniski to izdarītu.

nu jā, klikšķinot taustiņus jau nekas nemanīsies. tāpēc arī vajag pakāpeniski veikt pamatkustības. citādi tāds tizls arī paliks...jebkurā sporta veidā

Atceros manā skolā katram sporta veidam bija atvēlēts diezgan ilgs laiks.

Par izturības skrējienu - mums skolotāja jau laicīgi teica, lai skrienam patstāvīgu un gatavojamies. un tad arī nav problēmu.

Arī klasesbiedriem kuriem bija specifiski ārsta norādījumi nedarīja neko, kas varētu kaitēt.

Nedomāju, ka sporta stundas ir nevajadzīgas. Man vairāk šķiet, ka nepietiekamas zināšanas sporta skolotājiem un novecojis aprīkojums ir tas, kas raisa problēmas.

Man pamatskolā sports riebās. Un es jau domāju, ka man vienīgajai skolotāja dura bijusi. Knapi 6 sportā nopelnīju. Atceros, ka vienu reizi meitenēm, kaut kur uz pavasara beigām, kad laukā bija tuvu pie 30 grādiem, atklātā saulē, lika skriet baigo distanci ( vismaz kādi 4 km) . Likās, ka uz vietas nomiršu. Bet tā man arī nekas daudz nepadevās. Patika florbols, tautas bumba, augstlēkšana. Vidusskolā mācijos citā skolā, kur bija (ir) forša skolotāja un sports iepatikās daudz vairāk. Viss ir atkarīgs no skolotāja, cik viņš spēs iedvesmot klasi uz aktivitātēm.

izlasot cormeum komentāru atcerejos, ka mums kaut kādu daļu no gala atzīmes sastādīja tas cik labi esi stundas apmeklējis un kāds bijis progress.

Atceros, ka visdebīlākais bija presītes uz laiku. Minūtes laikā bija nepieciešams konkrēts skaits presītes, lai dabūtu konkrētu atzīmi. Vāks, pēc tam man galva pilnīgi griezās.

Turklāt sporta nodarbībam vajadzētu būt vienotām.
1-4 klase un 5-9 klase iesaistot arī klašu audzinātājas. Protam tur vajadzīgas telpas un plānošana, bet kapēc nevarētu būt visai skolai vienota rīta rosme :-):-P

Moon River, tas ir pozitīvāk. Kad es mācījos, gala atzīmi aprēķinaja izrēķinot vidējo no prasmu vērtējumiem :)

Man divejādas domas. No vienas puses, protams, ir jāliek atzīme par nodarbībām, taču visus mērīt pēc vienas mērauklas arī nav pareizi. Skolā bieži vien ir bijis tā, ka tiem gudrajiem / zubriem tieši sports pavelk uz leju vidējo atzīmi.
Taču zinu, ka sportā man nereāli riebās skriet garo gabalu, kas reāli tie 1,2km nav vispār nekas, bet to es sapratu tikai pēc skolas beigšanas, kad skriet sāku sevis dēļ.

Tā kā man sportā skolas līmenī padevās principā viss, tad man arī patika atzīmes, tāpēc nevaru tā objektīvi uz to skatīties, bet piekrītu tam visam, ka ir jāstrādā vairāk ar pareizu iesildīšanos, tehniku, nevis pirmajā nodarbībā, davaj, āzis, vot, to gan nedarīju, vienīgā lieta, kur atsitu kājstarpi, kopš tā laika pat virsū neskatos.

Jaa, jaa, sportu kaa pirmo stundu likt, protams. Man prieks, ka dazhaam patika sports un uz to gaaja ar prieku un arii ieskaites nolikt vareeja mieriigi ar vienu roku piipeejot :D tomeer daudzi taa nevar! Pie tam cilveeki sviist un manaa skolaa dusha bija, bet staipiit liidzi dvieljus un feenu uz skolu - nu nee, paldies! Un atceros cik gan "forshi" bija seedeet citaas stundaas peec sporta, sasviidis, sarkans un noguris!

Vichy, var ātri ieskriet, izmazgāt paduses, nomazgāt seju, un viss ir ok. Zeķes nomainīt.