Sporta stundas skolā

Atceros ka reiz uz skolu vaciesi bija atbraukusi un vini no 6 klases vareja izveleties ko sporta daris - bija skoleni, kuri gaja uz basenu, citi speleja volejbolu, citi vingroja u.t.t. Sitas variants man liekas vispratigakais, jo tad vismaz skoleni sportoja ar prieku un sporta stundas netika bastotas.

Wee
Vai tad nav brīvprātīgs? :D
Viss jau sākās ar mēnešreižu sākšānos - katru nedēļu uz sporta stundu aizgāja kādas pāris meitenes no divām klasēm, jo visas rindiņā pirms stundas teica skolotājam, ka vēders sāpot - reiītes sākušās. Tur tāds vīrietis, ap 40 bija - liekus ajutājumus neuzdeva. Pēc tam jau visas vienkārši sagādāja semestra zīmes no ārstiem - kurai ar muguru problēmas, kurai slikti paliekot... :D Īpašu iemeslu, lai šo zīmi dabūtu nevajag. :D

Vemj dēļ sliktas fiziskās sagatavotības, profesionālā sportā tādai nevajadzētu būt

ne visi profesionālie sportisti ir ar lielisku fizisko sagatavotību vienmēr, pietam crazy hardcore treniņos, esam kopistiski vēmuši ar čaļiem,kuri trenējas 6-7 dienas nedēļā un vēl trenē citus :D Un par hokejistiem... es esmu kopā ar prof. karjeru jau beigušu hokejistu, viņa labākie draugi un brālis joprojām spēlē. Nu, es laikam tomēr pieturēšos pie fakta, ka es zinu, ko runāju :D

stiprais_dzimum, nevajag visu vienmēr tik saasināti uztvert ;) Es saprotu, ka tev nepatīk, ja tev pasaka, ka esi tizla, ja tev kaut kas nesanāk, bet es minēju, ka arī es, piemēram, biju tizla visos bumbu sporta veidos, kas tur slikts? :D Nevar tak visiem viss padoties.. bet nu attiecīgi arī tad tā nepadošanās tiek vērtēta tā. Man vienkārši laikam nav īsti saprotams, kā var kādam skolas sports vispār likties kā kaut kāda pārākā fiziska slodze... kross bija vienīgais, kas tiešām lika cilvēkiem ģībt, vemt un ko tik vēl ne, bet tādēļ, ka paši nebija trenējušies vai nemācēja spēkus sadalīt uz distanci...

stella , tu neticēsi man nekad nav bijis atbrivojums , es neskaitu , ka pēc slimošanas ir atbrivojums ( laikam 2x man tāds bija :D )
bet nu jā , kāpēc tā nečīkst par pazemojumiem citās stundās, es ar šausmām atceros šalles tamborēšanu , un mums vienu brīdi bij kaut kāds debīls priekšmets ritmika . Džeki no viņa muka , kā sisti ... Es kā tagd atceros to učeni , skaļā balsī sakot puišiem - GURNI! KUSTINAM UN VĒROJAM GURNUS :D

Kad trenējos vieglatlētikā, dažreiz pēc startiem sanāca izvemties - bet tad bija sajūta, ka esmu izdarījusi vairāk nekā uz to brīdi pat biju gatava. :D Parasti arī rezultātā tas atspoguļojas.

Jēziņ. Mums aŗī bija ritmika kaut kādā sākumskolā/pamatskolas sākumā. Bet bija barga skolotāja - izbijusi balerīna, labos gados. No viņas visi baidījās kā nenormāli. Reiz viņa esot uz plikas pakaļas skolēnam košļeni uzlīmējusi, visas klases priekšā. Tā ka, tur stundāš neviens neatļāvāš darīt kaut ko ārpus atļautā. :D

Bet mājturība - tās ir šasusmas... Uzskatu, ka priekšmets kā tāds nav slikts, tomēr jābūt ierobežojuma, ka vērtējums ir i vai ni, vai arī jāļauj izvēlēties - gribu adīt vai finieri zāgēt. :D Besija visas izšūšanas, zeķu adīšanas utt.

vai arī jāļauj izvēlēties - gribu adīt vai finieri zāgēt.

Haha, mums bija viena meitene ar iesniegumu skolas direktorei ar lūgumu, laist viņu kopā ar puišiem uz darbmācības stundām un atļāva arī :D Tā nu zāģēja finieri :D

kāpēc tā nečīkst par pazemojumiem citās stundās, es ar šausmām atceros šalles tamborēšanu , un mums vienu brīdi bij kaut kāds debīls priekšmets ritmika . Džeki no viņa muka , kā sisti ... Es kā tagd atceros to učeni , skaļā balsī sakot puišiem - GURNI! KUSTINAM UN VĒROJAM GURNUS

tas gan! Mana mājturības skolotāja bija fūrija, kura ļoti labi saprata, ka ne es tamborēt māku, neko... joprojām citreiz uzeju mājās uz savas ieskaites cepures, un nezinu raudāt vai smieties. Adīšana un tamborēšana noteikti nebija mans aicinājums. Fūuuu.... visu laiku komentēja kaut ko stundās, ka no manis nekāda sieva nesanāks utt. Smējās par maniem darbiem :D man, protams, bija pilnīgi vienalga, jo es tajos laikos vēl biju sportiste un tā arī viņai teicu, ka formu taču sev neadīšu, priekš kam man adīt mācēt :D

:D
Redz ka katrs var atrast prieksmetu - murgu!

Atceros rasesanu, nu nespeju uztvert ko skolotajs stasta, jo vin katru otro treso vardu teica divreiz, izklausijas ta "panemam zimuli zimuliti un un novelkam liniju liniju, panemam linealu, linealu un tagad
atzimejam, atzimejam punktu"
tas bija briesmigi, un katru darbu uzraset prasija kadas 3 - 4 stundas.

Nu ,bet visi sveiki un veseli. Traumeties jau tāpat var paspēt , bija mums skolā džeks kurš salauza degunu kad skrēja uz ēdnīcu . Vispār padomājot , labi ka pēc tiem skrejiem caur visai skolai, mēs dzīvi esam. :D bet ko nu par tiem laikiem , tagad taču jāreģistrē etaloni pie ieejas :D

man skolā viena meitene skrēja uz klasi un kāds parāva durvis vaļā un viņai rokturis iegāja iekšā rokā sazin kādā veidā, takā tur kur vēnās dur bik augstāk, kur locījuma vieta. Tā viņa palika tur karājoties, kamēr ātrie neatbrauca! Fuj :D tā kā nav obligāti jāiet uz sportu, lai traumētos! Man skolā vēl bija modernās dejas līdz kādai 4. klasei un man nepatika ļoti mans "partneris", kaut kad teicu, ka aiziešu uz tualeti stundas laikā, bet skrēju lejā uz kafejnīcu un izmežģīju kāju. KARMA! :D

Nu un kur nu vēl bez bērnu ierastās šūpošanās uz krēsliem, kad atšūpojas atmuguriski par tālu un.. Bums, nokrīt uz muguras. Atceros, ka sākumskolā viena meitenīte tā pamatīgi atdauzīja galvu, bija smadzeņu satricinājums. Pat sēžamajās stundās var dabūt nopietnas traumas! :-/:-D

Es vēljoprojām šūpojos krēslā :D

nu re, tā kā tie attaisnojumi par sporta stundām un traumatismu ir stipri pārspīlētas! Mums pie skolas arī notrieca auto meiteni, kas bija brilles aizmirsusi mājās. Dzīvoja burtiski pāri ielai, bet hops... pēc tā atgadījuma skolā diezgan smagi sēroja gan pasniedzēji, gan skolasbiedri, kā arī ap skolu un rajonu ierīkoja guļošos policistus. Visādi gadās..

Chérr.
Nu mana mazā māsa arī zāģē finieri, nevis ada :D
Tiesa viņa pamatskolā jau izdomājusi sev profesiju, kurā veču štelles ir daudz noderīgākas.

meoow, drausmas par to rokturi.

Bet nu nezinu man bija paveicies ar normaalu skolotaaju kura centas vismaz kaut cik normalu atzimi ielikt ari galiigakajiem neprasaam.

Protams, pasai ar riebaas volejbols nemaceju normali aizist. Basiti soda metieni tiri labi padevaas. Aizlekt vareju, noskriet vareeju. Man no aaza bij bail, bet no taa bail bija ari garaakaam meitenem, jo viena izmezgija potiiti.

Vot kas pavasari nepatika ka mums meiteneem bija jaaskrien un jaatrenejas taalleksanaa a cali blakus vnk futeni speeleeja. Zeniem bija cits skolotajs. Kross bija atseviski meitenem un zeeniem:)

Adit nahuj nekad neiemaacijos. Tamboreet kaut ko +/- . Butu bijusi iespeeja ietu pie zeeniem. Agraak prasiju skolotaaajai ņah man to adisanu?"' atbilde lai vecumdienas butu ko darit a es teicu ka luresu TV un speelesu datorspeeles :D Ome visu adija..pati stundaas nekad neko nedariju viemer ""aizmirsu"" maajaas :D Omite vel speciali vietaamkaadu durienu nepareizu uztaisija taa lai vairak ticams ka tas ir mans roku darbs.

wee, man ari riebaas kiimija. Eksperimentus taisit vien patika, teoriju iekaalu, bet visus tos piemerus reekinaat un Mendelejeva tabulu maacities izbesija. Matematiku vel vairaak necietu, lai kaa censtos zubrit nesanaaca. Daudz labaak padevaas ekstatie prieksmeti..vesture,literatura, valodas. tad protams, sports un vizuaala maaksla. Visi prieksmeti ir noderiigi elementaraakos pamatus katram jaazina. Reti kuram vispaar gadas ka visi prieksmeti vienlidz padodaas.:)

zini, man adīšana joprojām besī, jo pirksti sāp no tām bakstīšanas (nu takā kad tās adatas iet uz rinķi, baksta pirkstu galus pretējās rokas un pēc laika sāk kaitināt un nepatīkami palikt), bet tagad man patīk taborēt (bet tikai šalles :D :D :D), bet agrāk ciest nevarēju...šūt arī agrāk nepatika, bet tagad, kad uznāk iedvesma uzšuju sev kaut ko šad un tad, nopirku šujmašīnu, audumus... sen nekas nav šūts, bet nu, paspēšu vēl :D

Un par bumbām...es iemācījos labāk spēlēt volejbolu, kad pa vasarām spēlējām ar draugiem, un tīņa gados mans labākais draugs un pirmais nopietnais puisis bija basketbolisti, tad nu gājam mētāt bumbu pa vakariem.. zini lunaparkos ir tāds, kur iemet eiro un tad met basketbola bumbas pa grozu minūti? Tagad reti, kad garām aizmetu, kā uztrennēju metienu! :D

Sporta stundas ir izsmiekls pa sportu :D Ne učuki pareizi rāda uzdevumus, ne arī tur ko var normāli iemācīties un sevi attīstīt. Tā kā jau no 6 gadu vecumu ar sportu pārgāju uz "tu", tad sporta stundas pat maza būdama uztvēru ar smaidiņu sejā.
Vairāk jau vecākiem vajadzētu saprast sporta nozīmīgumu bērna attīstībā un sūtīt ārpus skolas nodarbībās, tad tāda tizlošanās 40min garumā vispār nebūtu nepieciešama skolās, jo bērns ārpus skolas saņemtu pietiekamu sporta devu.

vienu gadu atceros tad gan nebija patikami, jo sports bija peedejas 2 h kaut kaadaa 7ajaa klasee (un dienaa kopaa bij ap 7-8h atskaitot peiktdienas kad bija vien 5h) un tas neskita isti normaali peec garas darbadienas vel jaasporto. Pirmaas stundas savaadaak vai kaada tresaa:)