Tām, kurām Velnamātes. ;)

Inga88, jautri tev :-D:-D Tavējā arī pretendē uz labākās aktrises titulu :-D
Domāju, ka tā nepatika saistīta ar to, ka viņas paliek vienas, nav vairs par ko rūpēties. Aiz bezdarbības nāk visādas muļķības galvā. Vedeklas ir tās ļaunās, kas savākušas viņas mīļo lolojumu. Man liekas, ka izteiktāk tas ir tām, kuras ir vienas, ja ir vīri, tad viņām vēl ir savas darīšanas un dēla dzīvē tik ļoti nejaucās. ( Tās ir manas domas) Interesanti, mazāk dzirdēts, ka sievas vecākiem nepatīk znots. Biežāk ir ka vedeklas ir tās ļaunās.

Kāpēc tad vīrietis viens pats ar bērnu nevarētu braukt pie savas mammas?
Tikai tāpēc, ka tev un viņa mammai ir neciešamas attiecības, no tā nav jācieš bērnam.

+++ ... tas , ka Tev nav labas savstarpējas attiecības, ar viņu, tas nenozīmē, ka ir jācieš dēl tā bērnam. ;-)

Vipār jau nav interesanti... Baigi skumji.... Pirms iepazināmies, es vienmēr sapņoju par to, kā tas būskad man būs vēl viena ģimene... Un kā svētkos visa lielā ģimene pulcēsies kopā...
Skuju...

Crazyzuze
Nu nav tik vienkārši. Jūs dāmas noteikti neesat saskārušās ar līdzīgu pieredzi..
Bērniem nav jācieš, tieši tā. Tāpēc manējie šo vecmāmiņu nesatiks!

Wendy1

Ir arī neciešamas sievasmātes. Arī tādas es zinu.

Mnēmoise

Sociopāti paši par sevi vispār nav tik bieži sastopami. Ja katra šeit minētā vīramāte būtu sociopāte, tad arī dēli izaugtu ne-par-tēviem. Ja katra šī vīŗamāte būtu garīgi slima, un ar šo apgalvojumu mētāties ir lieki, viņa jau sen būtu nonākusi uzskaitē vai vismaz Jūs paši būtu to pamanījuši. Ir gadījumi, bet to ir ļoti maz.
Neviens vecāks savu bērnu speciāli neapdraudēs, nevajag runāt muļķības. Tomēr, šeit ir skaidri redzams, ka sieviete šo vienpersonisko lēmumu pieņēmusi vadotie nevis pēc racionāliem apsvērumiem (domājot par bērna labklājību), bet pēc personīgās nepatikas. Viņa absolūti nedomā par attiecībām ģimenē, bet par to kā sevi parāīt kā pārāku nospiežot gan vīru, gan viņa māti - tādejādi, itkā, parādot, ka viņa ir jāpielūdz, lai varētu izlūgties tikties ar šo bērnu.
Staprcitu, ar šādu drastisku aizliegumu var sanākt arī nepatikšanas - jo vīramāte var iesūdzēt tiesā savu vedeklu. Liegums, kurš balstīts uz iracionāliem apsvērumiem, ir prettiesisks un nekalpo bērna interesēs. Starpcitu.

Parasti pret mazbērniem ir pilnīgi cita attieksme, un ja pat attiecības jums arī turpmāk būtu sliktas, tas tādas nepadarītu tava mazā attiecības ar viņa vecmāmiņu.
Ja šis ir viņas pirmais mazbērns, tad vispār ļoti iespējams, ka viņa pilnībā mainīs savu attieksmi arī pret tevi (un visdrīzāk uz labo pusi).
Bērni ir ļoti labi attiecību mediatori.

Ļauj bērnam pašam izvēlēties ;) manai mammai arī ir riebums pret tēta vecākiem, bet man nekad nav aizliegts pie viņiem braukt ciemos... ātri vien pati sapratu kāda ir ome. Šobrīd braucu pie viņas uz svētkiem pieklājības spēc un viss ;)

Neiesaku bērnus laist vienus vai kopā ar tēvu pie trakām vīramātēm!!! :-O
Jūs dodat vīramātei, vīram un bērnam nepareizu signālu-ka ģimene nav vienota un ģimene var pastāvēt un funkcionēt arī bez mātes. Turklāt vīramātei neierobežotas iespējas noskaņot vīru un bērnu pret māti. Ticiet man, tieši to arī viņas dara!!! Vīram stāsta, cik grūti būt vecam, vientuļam, lai biežāk apciemo un atstāj mazbērnu vienu uz ilgāku laiku, bet bērnam pie katras izdevības pasaka kaut ko ne pārāk labu par mammu.
Es jau iepriekš rakstīju, kā jārīkojas, lai neitralizētu traku vīramāti, saglabātu labas attiecības ar vīru un neizolētu bērnu no tik tuva radinieka kā vecmamma.

stella es šeit nerunāju par autores gadījumu,viņas izteiksmes veids,jā,piekrītu,vairāk liecina par tādu bērnišķīgu varas izrādīšanu. Tomēr nekad nevar zināt,kas slēpjās apakšā.
no savas bērnības vienmēr atcerēšos gadījumus(tā bija mammas mamma,ne tēta),kad 3h sēžot un klausoties vecmātes murgos par dzīvi,nejaukajiem bērniem utt utt,bail teikt,ka gribās sen uz tualeti(septiņgadīgam bērnam)..un tā bija vienmēr,ar visiem mazbērniem.Protams,mūsu vecāki,neskatoties uz pašu nesaskanām ar māti,vēlējās noteikti to kontaktu..un cerēja,ka būs labi.Tagad varu teikt-paldies par dažām murgainām epizodēm no bērnības..un savu vecmammu nespēju uztver nekā savādāk,kā nedaudz garīgi neveselu..un savus bērnus vecvecmammai arī lieki nerādu.
Tāpēc nevajag būt tik kategoriskai.Vecākiem ir tiesības izlemt,īpaši mātei.
Tu,redz nepiedotu,es būtu laimīga,ja mamma būtu rīkojusies citādāk.

Mēmoise

Protams, ka galējas situācijas pieprasa galējus risinājumus. Bet šeit nav ne miņas no galējas situācijas. Visparastākā savstarpējā nepatika, nesaskaņas. Un autore jau atzina, ka viena pagale nedeg arī šajā gadījumā. Saprotu tavu sāpi, bet tev jāsaprot, ka esi atnākusi diskusijā, kurā māte cenšas atraut bēŗnu no vienas ģiemenes daļas vienpersoniski peiņemot lēmumu - kas ir pazemojoši vīram, lai audzinātu (varbūt, pat varētu teikt, ieriebtu, atriebtos) sava vīra mammu. Neiedziļinoties situācijā.
Tavs apgalvojums, ka pieņemt lēmumu ir OK, iedrošina šo sievieti rīkoties balstoties uz ne tik labiem nodomiem un vēlmēm.

Katrs gadījums ir savādāks. Vajag vadīties pēc situācijas un sajūtām. Ja bērns ir saprātīgā vecumā, tad vajag ieklausīties arī viņa vēlmēs.

Kad mums vēl nebija bērna, bet tikai domāju par šo jautājumu, likās, ka negribētu, lai bērns komunicē ar vīramāti, jo nenoliedzami viņa man ir pietiekami darījusi pāri
Bet, jau gaidot mazuli, sapratu, ka tas būtu nepareizi. Tā ir bērna vecmamma, ja viņa labi izturēsies un mīlēs mazbērnu, man nav tiesību liegt viņiem iespēju kontaktēties. Es negribu nonākt situācijā, ka, bērnam pieaugot un prasot, kāpēc viņam nav arī otra vecmamma, man būtu jāatbild, ka tas tāpēc, ka es tā vēlējos. Bērnam pašam jāļauj izdarīt izvēle.

Nu visas vīra mātes un situācijas jau nevar bāzt vienā maisā. Ir jau atšķirība vai ome ir garīgi slima un var nodarīt bērnam ļaunumu, vai vienkārši ir savstarpēja nepatika, bet cilvēks kā tāds ir normāls.

Annie, ja drīkst jautāt- kāda ir attieksme vīra mammai pret mazbērnu?

Stulbs lēmums. Nevajag bērniem liegt satikties ar omi, tas ir tikpat viņas mazbērns, cik tavas mammas mazbērns, jāsatiek abas omes līdzvērtīgi bieži, ja vien pašas omes to grib. Es augu bez vecvecākiem (nav starp dzīvajiem) un bija daudzi momenti, kad viņu pietrūka. Ja tiktu speciāli sargāta no omes, es vecākiem to pārmestu, kad paaugtos un saprastu. Vēl ir tāda lieta, ka, iespējams, jums vajadzēs šīs omes palīdzību kaut kad, dzīve ir neparedzama, var notikt jebkas (man prātā nāk slikti scenāriji, tāpēc neteikšu piemērus), bet būsiet sadedzinājuši visus tiltus un viņas piedošana nāks smagi, ja vispār nāks.

Sesilla, pagaidām vēl ciemos nav bijusi, bet, cik sanācis komunicēt skype vai pa telefonu, ir priecīga un jūsmo par bēbi. Kad biju stāvoklī, arī ļoti priecājās un gaidīja mazo. Tur nevaru piekasīties. Domāju, ka gan jau būs kāda uzskatu nesakritība par audzināšanas jautājumiem, bet to jau visu var atrisināt. Varbūt arī nebūs, jo domāju, ka pa 4 gadiem jau viņa ir sapratusi, ka neizdosies ietekmēt mūsu uzskatus, ka tādā veidā tikai pasliktinās attiecības.

Annie, nu cerams, ka būs labi viss:)

Sesilla, gan jau :)

es drizak nesaprotu to, kā kkada vira mamma var tik traki nobeigt, ka ''nervu zales bija mans labakais draugs''. Sitas gimenosanas es nesaprotu, ir labas attiecibas - nu ir, tiekaties, nav - nelien mana dzive un es nelidisu tava, vai ari ja ari lien - uzliec miksto! Man ar puisa vecakiem ir neitrali/labas attiecibas. Un ja es vina matei taa besitu ka vina mani ienistu - nu ta jau ir vinas problema , man taja nav jaiedzilinas :-D