Sirsniņtēma

Iepriekšējās attiecības bija smagas un tad, kā glābējs nāca tagadējais puisis. Kaut arī sākumā biju pilnīgi pārliecināta, ka nekas nesanāks, jo viņš bija ''sliktais puisis'' (tikko biju tikusi no viena tāda vaļā), beigās viņš parādija savu patieso dabu un tik mīļu un rūpīgu pusi nebiju satikusi nekad iepriekš. Ar viņu ir viegli, ja uznāk lielais slikums, viņš labprāt visu izdarīs. Lutina bez gala, ir gatavs uz visām manām idejām, lai arī kādas tās būtu. Patiesību sakot, pat brīnos, kā mums tik labi un viegli saskan, jo esmu Auns, bet viņš - Skorpions. Katrā ziņā interesanti, ļoti!(l)

Bijušais pusis mani īsti necienīja, nemaz nezinu, kādēļ, vispār neizturējās īsti labi. Tādēļ tagad es ļoti novērtēju. Jau vairāk kā 1.5 gadus esam, bet vēl tagad pat nevaru noticēt, ka tas tiešām notiek ar mani, kāds pret mani ir tik uzmanīgs, mīļš, labs utt.
Satikāmies māsas kāzās.

Man ir tendence nenovērtēt, bet es cenšos. Dažreiz liekas, ka vajag vēl un vēl un vēl un nenovērtējam to, ko jau dod. Tāpat arī daudz kas ar laiku kļūst pašsaprotams. Bet nu palasot internetā vai paklausoties draudzeņu attiecību stāstus, vienmēr atkal sāku vairāk novērtēt savu vīru, jo apzinos, cik labs viņš man ir. Nespēju iedomāties, kā būtu, ja man visi darbi vienai būtu jādara, vai, ja man nekad nepagatavotu vakariņas, nepienestu gultā brokastis, nesamīļotu ik vakaru un neuzdāvinātu puķes ik pa laikam, vai arī sēdētu pie datora vienmēr, tusētos ar draugiem regulāri, smēķētu un dzertu katru piektdienas vakaru un darītu citas lietas, kas te vienmēr tiek aprakstītas. Brrr. Nekad ar tādu sliņķi un dīkdieni kopā nebūtu. Un otra lieta, ko nekad nespētu pieņemt ir vīrietis, kas neizrāda rūpes un mīļumu. Ir tie aukstie tipi. Tādi ari nav priekš manis, nespēju dzīvot bez mīļuma , rūpēm un emocijām.

Es ļoti novērtēju drauga rūpes pret mani. Lasot forumu, saprotu, cik svarīgi ir tas, ka 2. pusīti ciena
Kopš esmu šajās attiecībās.. kļuvu harmoniskāka, pašpārliecinātāka, daudz mazāk sanāk par kaut ko raizēties

Man ir interneta mīlasstāsts :)

Man tas pats!

Ja nebūtu negatīva pieredze iepriekšējās attiecībās, tad tik ļoti nenovērtētu pašreizējās :)

Pirms tam ne ar vienu negribēju tā pa īstam ģimeni, bērnus, bet nu ir sajūta, ka ar šo cilvēku tas viss pašsaprotami būs. Tas vien jau ir rādītājs tam, kā jūtos un kādas ir mūsu attiecības.

Es ļoti novērtēju drauga rūpes pret mani. Lasot forumu, saprotu, cik svarīgi ir tas, ka 2. pusīti ciena
Kopš esmu šajās attiecībās.. kļuvu harmoniskāka, pašpārliecinātāka, daudz mazāk sanāk par kaut ko raizēties

Man ir interneta mīlasstāsts

Tieši tas pats, kas cormeum.

Iepazināmies ar vīru darbā. 2 gadus bijām ļoti labi draugi un tad aizbraucām kopā ceļojumā - mēs un 2 draugu pāri, tā pēc 2 mēnešu ceļojuma (kas nozīmē dzīvošanu kopā 24/7 visu šo laiku) sapratām, ka esam perfekti viens otram un pa šiem 6 gadiem man tiešām nav bijušas lietas, ko gribu viņā mainīt - ir lietas, ko vienkārši pieņemu. Viņš ir lielisks tēvs mūsu 2 dēliem un būs vēl lieliskāks meitiņai, kas nāks pasaulē vasarā. Viens ar otru jūtamies brīvi un labi un, kad paliekam divatā - vēl joprojām uzvedamies un jūtamies kā pirmajos randiņos :) Taureņi nekur nav pazuduši.

Vismaz man ir tāda sajūta, ka viņš mani mīl un sargā tikpat ļoti, cik mammas savus bērnus.

Šis laikam ir jaukākais, ko šodien esmu izlasījusi :)
Tiešām pozitīva diskusija!

Iepazināmies internetā :D
Kopā esam vairāk nekā gadu un jau dzīvojam kopā :) Rūpējas par mani ļoti, ļoti (l) Atgādina silti saģērbties ja ārā auksti, no rīta ejot uz darbu iekurina krāsniņu, lai man siltāk! Taisa vakariņas, ja atgriežos no darba vēlu. Saka man paldies par ikdienišķiem darbiņiem! Varētu turpināt vēl un vēl (l)
Kā jūtos es? Ir brīži, kad pārņem ļoti patīkamas un siltas sajūtas attiecībā pret mīļoto vīrieti (l) jā, es novērtēju viņu, jo viņš ir vislabākais un mīļākais puisis kāds man bijis. Ar viņu es atklāju sevī daudz jauna un esmu apņēmīgāka. Daudz mācos no viņa!

Iepazināmies ar vīru darbā. 2 gadus bijām ļoti labi draugi un tad aizbraucām kopā ceļojumā - mēs un 2 draugu pāri, tā pēc 2 mēnešu ceļojuma (kas nozīmē dzīvošanu kopā 24/7 visu šo laiku) sapratām, ka esam perfekti viens otram un pa šiem 6 gadiem man tiešām nav bijušas lietas, ko gribu viņā mainīt - ir lietas, ko vienkārši pieņemu.

Tā laikam taisnība, ka cilvēku pa īstam var iepazīt dodoties kopīgā ceļojumā. :D

Mēs iepazināmies internetā. Rudenī būs 7 gadi kopš esam kopā.(l)
Viņā es novērtēju visu... Viņam nav negatīvo rakstura īpašību, tiešām nav :-D šo gadu laikā mums nav bijuši strīdi. Vrb par kādiem sīkumiem, bet ne jau tā ka viss iet pa gaisu, paši kravā somas un rupji vārdi tiek raidīti kā bultas.
Man arī ir paveicies, ka viņš palīdz mājas darbos, nevis izgāž kuņģi tie Tv un viss :-D
mēdz pārsteigt bez iemesla. Ar dažādiem mīļiem izgājieniem. Viņš vienmēr atcerās datumu, kad iepazināmies un apsveic mani -sabučojot, vai ar ziediem/našķi :-)
Dažreiz man šķiet, ka viņš mani mīl mazliet, mazliet vairāk nekā es viņu...

Es varu par savu otro pusīti teikt to, ka esmu satikusi labu cilvēku. Viņš par mani rūpējas, gādā un piecieš manus niķus un stiķus. Es domāju, ka šoreiz es esmu tā, kura par maz to visu novērtē. Es laikam pārāk daudz gaidu, bet pārāk maz dodu pretī un tāpēc arī nāk visādi nevajadzīgi melnie virsū.
Ja es tagad atskatos uz savām iepriekšējām attiecībām, tad šīs noteikti ir labākās kādas man bijušas! :)

Ja kādreiz dusmojos un piktojos uz savu draugu, tad, kopš lasu cosmo, esmu sapratusi, ka viņš ir labākais, kas ar mani noticis. Vienmēr uzklausa, mīļo, pacieš mani.... tiešām nesaprotu kā viņš manus niķus pacieš :D :D

Ja kādreiz dusmojos un piktojos uz savu draugu, tad, kopš lasu cosmo, esmu sapratusi, ka viņš ir labākais, kas ar mani noticis. Vienmēr uzklausa, mīļo, pacieš mani.... tiešām nesaprotu kā viņš manus niķus pacieš

:-D Tieši to pašu gribēju rakstīt. :-)

Es arī esmu sapratusi ka man labs vīrs ir . Jūtos droši , aizsargāta aiz viņa dzīvē . Nevaru neeko slitku patiekt par vīru.

Jau reiz dalījos ar iepazīšanās stāstu, slinkums atkal rakstīt.

Jā, pateicoties cosmo, vīrs ir ieguvis ļoti daudzus plusus :D

Nez kādai būs pacietība lasīt. :D

Iepazināmies iepazīšanās saitā, grasījos dzēsties ārā (jo tur biju reģistrējusies tikai tādēļ ka bija garlaicīgi) un *trinkš* atnāk ziņa, mazajā lodziņā nedaudz varēja tekstu redzēt un tas bija savādāks, nu tā pieklājīgāk, bez perversībām...
Sākām sarakstīties un atklājās ka dzīvojam vien dažas pieturas viens no otra, tad nu viņš veselas 3 dienas lūdza lai izeju ar viņu pastaigāties (par cik bija vasara un silts).
Nu labi beigās piekritu, staigājām runājām, tā apmēram divas nedēļas un tad 13.augustā (šis datums jau iepriekš bija mans mīļākais, tāpat kā skaitlis, tagad vēl īpašāka diena) no rīta man pazvanīja un teica lai ģērbjos silti, un dodos uz Kronvalda parku pie kanāla.
Kad aizgāju tur stāvēja viņš pie laivas, laivā aploksne (tur bija saraksts ar lietām ko viņš vēlētos kopā ar mani piedzīvot) un garu skaistu rožu pušķis...palīdzēja iekāpt laivā un tad sāka airēties uz Daugavu, kad bijām Daugavai pa vidu viņš no somas izvilka šampānieti un glāzes, salēja mums abiem un tad pajautāja vai būšu viņa meitene, protams ka atbildēju ar Jā, tad saskandinājām, mierīgi pasēdējām un airējāmies atpakaļ.

Nu šobrīd joprojām esam kopā, viens otru novērtējam, palutinām, rūpējas un uztraucas par mani ļoti - tāpat kā es par viņu, arī visa viņa ģimene mani jau ir pieņēmusi, protams gadās šādi tādi kašķi bet bez tiem nevar, ja godīgi tad tas viss pat pastiprina attiecības.
(l)

Agnese144, cik romantisks stāsts! Kā filmās.. :)

Tā pavisam vienkārši un īsi - mans vīrs mani pieņem un mīl tieši tādu kāda esmu un mīl mani tieši tā kā man iekšēji tas ir nepieciešams. Un tā intimitātes sajūta, ka mums ir pašiem sava karaļvalsts, mums diviem vien, ir fantastiska! Ļoti mīlu savu vīru (l)

Pie visām jaukajām lietām, ko daudzas meitenes jau rakstīja, gribēju piebilst to, ka ļoti novērtēju to, kā viņš mani motivē darīt lietas, kuras viena pati, kā man šķiet, es nespēju, bet gribu izdarīt. Piemēram, sportot. Ja arī to nedarīšu, viņam patikšu tāda, kāda esmu, un to zinu, taču es vēlos to darīt. Man nepārāk labi sanāk, zaudēju motivāciju, palieku dusmīga, ja neizdodas, bet vienmēr ir blakus viņš, kas teiks: "Tad ejam kopā, es iešu ar Tevi un viss Tev sanāks, nebēdājies!" Un tās ir tās retās reizes, kad par šādām lietām runājot, es patiešām noticu, ka varu..

Patīkama diskusija, sēžu, smaidu un domāju par to, cik tiešām ir paveicies, ka blakus ir tāds cilvēks. Ir jauki padomāt par to labo, ko saņemam pat nejautātu.
(l)

Iepazināmies skype caur manu klasesbiedru. Viņi bija pazīstami tikai caur skype (vienu reizi tikušies), spēlēja kopā kaut kādas spēles. Vienu dienu mans klasesbiedrs pievienoja mani konferencē. Es, viņš un vēl kādi 4 puiši. Viens no puišiem bija mans draugs. Runājām, līdz visi pārējie kaut kur pazuda un mēs palikām divi. Tā mēs sākām katru dienu pa vairākām stundām runāt caur skype. Pēc kādiem 2 mēnešiem izdomājām satikties. Viņš, es, vēl divi puiši un vēl divas meitenes. Sanāca tā, ka sakritības pēc mēs atkal beigu beigās palikām divatā. Tā nu viss sākās un turpinās jau 5.5 gadus :)
Viņš man ir superīgs. Jau vien tas, ka viņš pacieš manas garastāvokļa maiņas un manu raksturu, ir zelta vērtē :D Viņš neko nežēlos dēļ manis, manas vēlmes būs pirmajā vietā. Man biežāk ir jānovērtē tas, ka man viņš ir tik superīgs, nedrīkstu visu laiku kaut ko pārmest. Man ir tik ļoti jāpateicas, ka esmu atradusi tādu cilvēku, par kuru es varētu tikai un vienīgi sapņot.