Brīžiem jā. Kad nespēju tikt vairs galā ar savām domām, emocijām. Kad viss ir par daudz. Neesmu vēl iemācījusies tikt prom no šīm sajūtām, bet cenšos sevi nodarbināt, lai tādas domas galvā nenāktu. Ikpalaikam palasu kādu filozofisku grāmatu, lai atjaunotu savu spēku, mērķtiecību, lai stiprinātu savas domas. Bet nejau tikai ar grāmatām vien. Starpcitu, rodas tā sajūta, ka es taču nevienam neinteresēju, esmu garlaicīgs cilvēks u.t.t., tad tiešām gribas aizmukt no sevis prom. Ir jābūt ar sevi komfortā, lai justos labi.