Katra aborta veicēja sevi attaisnos pēc sirds patikas. Būs bērns vai būs auglis, vienalga. Attaisnojums ir attaisnojums, nekas vairāk. Tikai pirms izgudrot sev attaisnojumus, būtu jāiemācās nest atbildību par savu rīcību un sekām. Ja to neprotat vai nevēlaties prast, tad laipni lūgtas - riskējiet ar iespēju vairs otru reizi stāvoklī nepalikt. Un nevajag teikt, ka tas ir fufelis, mana draudzene palika stāvoklī pēc aborta, blabla. Es atkal zinu divus gadījumus, kad bērnu iznēsāt līdz galam vairs neizdodas.
palikšana stāvoklī no izvarošanas ir maza jo parasti jau pēc kā tāda man liekas ka AK būtu viena no pirmajām darbībām, līdz ar policiju.
Huiņa, ja? gandrīz jau neskaitās, ne?
Tu neko nezini. Nevar iztēloties savas sajūtas kādas tās būtu ja tevi izvarotu, tāpat nevar iztēloties ko tu justu pēc nāves vai tamlīdzīgos dzīves pavērsienos. Man nepatīk kādu huiņu tu dzen, sakot, ko jādara meitenēm, kuras tika izvarotas, jo tu neko NEZINI.