Liek justies kā princesei

Kā jūs zināt, kā jūtas princese?

Nezināju, ka sievietes tik traki mēdz "staipīties".

Salīdzinājumā, kā vīriešu kolēģis no rīta ienāktu kabinetā ar komentāru:" Man draudzene TĀDU minetu uztaisīja, un Tev? Kā Tev...?"

atnes man naktī padzerties, ja slāpst. Pašsaprotamas lietas

(t)

Man arī nekas materiāls nesaistās ar jušanos kā princesei, jo es neesmu pelnrušķe, lai man kaut kāda dāvaniņa liktu justies vērtīgākai kā es esmu. Princese es jau tāpat esmu - po žiznji.8-)

piekritíshu meiteném, ka to ípasho sajútu nerada materiálas lietas.
vienígá meteriálá lieta, kas mani tieshám daríja laimígu, un vispár bija arí pati dárgáká dávana materiálajá zinjá (labák es nezinátu cik maksá, nejaushi no víra drauga dzirdéju) ir mans saderináshanás gredzens. bet atkal, sajúta ká táda, nevis fakts, ka tas dárgs vél tagad liek sirdij pukstét strauják. :)

Man nopietni nekas neliek justies kā princesei. Kad kaut ko pērk, tad jūtos vienkārši mīlēta un pateicīga, ne jau kā princese.

Jā, es to arī principā nekad nesapratīšu, tas ir kaut kāds mazo meitenīšu sindroms - princesei? Vienkārši justies kā mīlētai sievietei, pamatsajūtā, bez visādiem pārspīlēti pompoziem gājieniem. Nu, viņš ziedosies manis dēļ, vai es būšu no tā laimīgāka? Nē, tieši otrādi.

Man nopietni nekas neliek justies kā princesei. Kad kaut ko pērk, tad jūtos vienkārši mīlēta un pateicīga, ne jau kā princese.
Man vairāk patīk, kad nomet savus darbus pie malas un izbrīvē laiku tikai man.
Kā princese es justos, ja man uzdāvinātu villu pie Karību jūras vai arī biļeti uz Silver Whisper kruīza kuģi ceļojumam apkārt pasaulei. (l)

To ipaso sajutu vairak rada viriesa riciba, piem., ja virietis tiesi manis del maina visus savus planus, lido tukstosiem kilometrus, lai tikai mani atrak atkal redzetu.

Ta ir vienreizeeja sajuuta!(l)
Es atceros gadijumu,kad aizbraucu uz Riigu viena ,un naakosaa dienaa saneemu ziedus no viira(bija pasutijis)Taa bija neizsakaama sajuuta!

kad autolaukā vecais man nopērk pačku Prīmas tad sajūtos kā princese, katru dienu jau nevar uzvilkt dūmu

Tik jauka diskusija :) prieks lasīt

Parasti jau ir tikai runas: "Ja man būtu nauda, es tev nopirktu to un to", vai arī "Gribēju tev uzdāvināt to un to, bet aizmirsu." :D Tā kā tur var ielikt pat nereālas lietas, miljoniem vērtas, tad esmu baigā princese :)

Es isti nesaprotu, kadel seit ta ir iesaknojies uzskats, ka, ja virietis materiali daudz dod, tad noteikti atperkas par kaut kadiem grekiem

+++
Kad kaut ko otram cilvēkam, mans mērķis ir iepriecināt.. ne atpirkties :)

Hmm mani vienmer ir lutinajusi, pie davanam( regularam , tapat vien, lai iepricinatu, nevis tikai uz svetkiem) , celojumiem un citam seit minetam ekstram esmu radusi ikdiena.
To ipaso sajutu vairak rada viriesa riciba, piem., ja virietis tiesi manis del maina visus savus planus, lido tukstosiem kilometrus, lai tikai mani atrak atkal redzetu. Rezerve , izkarto pasakumus ipasi man( kas tapat vien ir gruti izdaramas) , lai tikai daritu man prieku un redzetu manu smaidu. Tadas lietas man liek justies ka princesei.
Es isti nesaprotu, kadel seit ta ir iesaknojies uzskats, ka, ja virietis materiali daudz dod, tad noteikti atperkas par kaut kadiem grekiem. Ta noteikti nav! Cilveki, kuriem ir vairak iespeju ka citiem, dod , lai milotajam cilvekam sagadatu prieku. Ja savam virietim bez ipasa iemesla perku dargas kurpes vai zida slipsi , es to nedaru, lai atpirktos! Es to daru, jo vinam tas sagadas prieku!

Īsāk sakot, kas ir tas, ar ko jūsu mīļotais cilvēks liek jums justies kā princesēm?

Dāvanu ir gana daudz saņemts, bet īsto Princeses sajūtu rada attieksme.. ne jau materiālās lietas :)

Goda vārds nespēju atcerēties tādu brīdi, kad mantisku iemeslu dēļ esmu jutusies kā princese :D par braucieniem es priecājos vienmēr, bet atkal - mani priecē tās emocijas vai mīlestības mirkļi brauciena laikā, nevis pats fakts, ka ir biļetes. Par citām dāvanām - man nevisai nepatīk saņemt dāvanas, kas atkal nozīmē, ka nespiedzu no sajūsmas, kad esmu dabūjusi kārtējo SPA dāvanu karti vai jaunas kurpes :D man ir prieks, bet ne ārprātīga laime.
Bet tas laikam tāpēc, ka pati strādāju un spa vai kurpes pati varu atļauties. Pārējiem lielajiem pirkumiem tāpat jāpakrāj, jo neesam miljonāri.

Man kā princesei liek justies jebkurš, kurš atbrauc pakaļ speciāli man vai kaut kur mani aizved (bez savtīga iemesla apakšā). Taksisti neskaitās :D
Par draugu jau meitenes iepriekš visu pateikušas.

Visjaukāk ir bijis saņemt puiša pašdarinātās rotiņas. Koka auskariņi, kas man ir teju universāli, jo piestāv gandrīz visam un no metāla izgriezts sunīša kulons.
Un vēl viņš man 1.attiecību jubilejā uzdāvināja paššūtu lelli, kas ir gluži kā viņš. :D

Jāatzīst, ka arī mans brālis ir spējis man likt justies kā princesei. :) Iespējams, man vajadzētu vairāk to novērtēt.

Nu, ja jautājums ir tikai materiālām lietām, tad, nu neteikšu, ka tāpēc jūtos baigā princese, bet man patīk, kad vīrs man dāvina zeltlietas. Un viņš zina, ka man patīk, tāpēc arī vienmēr dāvina. Protams, ne jau katru nedēļu-uz svarīgiem svētkiem, mums īpašiem datumiem, kādā romantikas uzplūdā. Un, jā, arī pēc viena otra smagāka strīda, kad vainīgais izrādījies viņš :-D

Tāpat tīri sajūtu līmeni - sauciet mani par dīvainu, bet es neatceros, kādas sajūtas man bija, kad saņēmu pirmo zelta gredzenu, piemēram. Noteikti, ka priecājos, biju laimīga, bet, lai es teiktu, ka man tas lika justies kaut kā baigi īpaši? Nē. Bet es atceros tos mazos ikdienas sīkumus, kad viņš man naktī mani sasedz un iedod buču, jo kārtējo reizi esmu notraususi nost segu, kā viņš mani sagaidīja pēc autoskolas nodarbības, kurā sēdēju 4h paģiraina un knapi dzīva - ar enerģijas dzērienu, sendviču un ibumetīnu, lai gan neko no tā nebiju lūgusi. Kā viņš vienmēr man attaisa durvis, palīdz uzvilkt/novilkt mēteli, nes manas smagās somas, atnes man naktī padzerties, ja slāpst. Pašsaprotamas lietas, bet tieši tās visas veido to mūsu ikdienu, kuru gribēdama nevaru salīdzināt ar atvaļinājumu ārzemēs.

Kurš ir teicis, ka vīrietis, kurš lutina ar dārgām mantām un ceļojumiem nespēj sniegt neko citu? Pilnīgas muļķības.Te pēc dažām runām liekas, ka tie, kas vairāk tērē naudu ne mīl, ne ciena.

Te vairāk tiek likts uzsvars uz to, ka to sajūtu "kā princesei" nosaka vīrieša attieksme, nevis mantiskie labumi. Ļoti apsveicami, ja vīrietis var to visu apvienot - emocionālo ar mantisko, bet dzīvē mēdz būt arī savādāk, kad dārgās dāvanas un ceļojumi ir kā atpirkšanās par nepavadīto laiku kopā, par nemāku izrādīt savas rūpes pret sievieti savādāk - samīļojot, pažēlojot, pavadot laiku kopā.